Kas ir Zatlera skaistā favorīte Sandra Kukule
Gan Valda Zatlera līdzgaitniece, juriste Sandra Sondore–Kukule, gan viņas vīrs Gundars Kukuls strikti noliedz šķiršanos. Šarmantā juriste šīs nelabvēļu baumas pat salīdzina ar nacistu ideologa Gebelsa meliem.
Interneta portālos un dzeltenajā presē izskanējis, ka Sondore–Kukule pametusi vīru, kādreizējo Rīgas domes preses sekretāru Guntaru Kukulu, un pārcēlusies uz apsardzes firmas „TM Security” šefa, bijušā prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas miesassarga Mārtiņa Tenberga dzīvokli Rīgas centrā. Minētais uzņēmums ir cieši saistīts ar Zatlera Reformu partiju, daudzi tā darbinieki ir iestājušies partijā un ziedojuši naudu.
Meli pēc Gebelsa principa
„Nē, protams!” jautāta, vai tiešām pametusi vīru, attrauc Sandra Sondore–Kukule. Viņai nav zināms, kurš tieši un kāpēc vēlējies izplatīt šādas tenkas, varot tikai secināt, ka kādam bijusi vēlme diskreditēt viņu un, iespējams, Zatlera Reformu partiju. Šo situāciju juriste salīdzina ar nacistu ideologa Gebelsa principu — jo lielāki meli, jo patiesāki tie šķiet.
Sondore–Kukule pazīst Mārtiņu Tenbergu, bet atgādina: „Es esmu nostrādājusi pie prezidentes Vairas Vīķes¬–Freibergas divus viņas termiņus un, protams, pazīstu daudzus cilvēkus, kas tolaik tur strādāja, arī apsardzē.” Ar smaidu viņa vēl piebilst: „Es Rīgā daudzus cilvēkus pazīstu, arī vīriešus.”
„Tās ir muļķības!” vaicāts, vai sieva no viņa aizgājusi, pārliecinošā balsī teic arī Guntars Kukuls. Viņš ir lasījis minētās baumas un par savas sievas it kā attiecībām ar Tenberga kungu teic: „Vismaz es neko nezinu. Neko tādu neesmu novērojis.”
Kamēr Sondore–Kukule pievērsusies aktīvajai politikai, Kukuls ar to sen vairs nenodarbojas: „Man ir savs bizness.” Viņam pieder SIA „Laimavoti”, kas darbojas nekustamo īpašumu nozarē. Uz jautājumu, vai dzīvesbiedre kādreiz lūdz padomu politikas jautājumos, Kukuls atteic: „Viņa pati ir zinoša un gudra, varu no viņas pamācīties.”
Juriste Sondore–Kukule ir guvusi lielu pieredzi, darbojoties valsts varas augstumos, viņas karjeras augšupeja aizsākās 2001. gadā, kļūstot par juristi Rīgas pilī. Pirms tam, nule pabeigusi Latvijas Universitāti, vadījusi Valsts sanitārās inspekcijas juridisko daļu.
Viņa ir bijusi gan Vairas Vīķes–Freibergas, gan Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos. Blondā „pelēkā kardināle” neraujas publiski priekšējās līnijās, bet bieži ir visur klāt.
Pēc Zatlera aiziešanas no pils Sondore–Kukule iestājās viņa partijā, kļuva par valdes locekli, tomēr starts Saeimas vēlēšanās nebija veiksmīgs, lai arī Vidzemes sarakstā viņa kandidēja ar otro numuru. Tas gan netraucē Sondorei–Kukulei visās svarīgajās sarunās būt blakus Zatleram.
Interesanti, ka abi Kukuli 1989. gadā ir beiguši Rīgas 50. vidusskolu — tāpat kā Zatlers 26 gadus agrāk. Par skolas laiku ir jauks stāstiņš — kā Sandra iepazinās ar savu nākamo vīru.
Tas noticis jau pamatskolā. Meitene gribējusi fizikā uzlabot savas sekmes un uzzinājusi, ka paralēlklasē mācās zēns, kurš fantastiski labi atdarina skolotājas rokrakstu. Nedarbs paveikts organizētā grupā — skolasbiedri no skolotāju istabas atnesuši klases žurnālu, bet Sandra ar Guntaru satikās pirmā stāva garajā gaitenī pie loga. Kamēr uzticamākie klasesbiedri veidoja dabīgu dzīvo aizsegu, Guntars ielika paralēlklases meitenei kāroto atzīmi.
Skolotāja Nellija Dambe gan brīnījās, pa kuru laiku Sandra saņēmusi tik labu atzīmi, taču gala atzīmi viltojums neietekmēja. Tomēr šis notikums atstāja neizdzēšamas pēdas abu dzīvē — Sandra un Guntars jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo laimīgā laulībā.
Savukārt baumas par šķiršanos, iespējams, esot tīši izplatītas, bet politiskie konkurenti nav pie vainas — tādas domas pauž avoti varas gaiteņos. Proti, Kukula kungs gana ilgus gadus ir bijis tuvu stāvošs par oligarhu sauktajam Aināram Šleseram un citiem skandaloziem politiķiem. Tad nu sieva varējusi pati „palaist” valodas par šķiršanos, lai norobežotos no ģimenes, kurai līdz šim nekādas reformistu un pretoligarhu cīnītāju slavas nav bijis.
Saimnieko veģetāriešu restorānā
Kamēr Zatlers ar Saeimas atlaišanu un jauno partiju īpaši orientējās ar dzīvi neapmierinātu ļaužu virzienā, viņa padomniece nav nekāda tukšiniece. Kopīpašumā viņai pieder ģimenes māja Ādažos, kā arī jaunbūves Aulejas pagastā, māja Liepupē, vasaras dārza māja Carnikavā, zeme Secē.
Sondore–Kukule ir veģetāriešu restorāna „Kamadena” līdzīpašniece. Virtuve ir tiešām izcila, saka zinātāji, turklāt to iecienījuši arī gaļēdāji. Restorāns atrodas Rīgas centrā, un pirms Saeimas vēlēšanām pati saimniece te redzēta bieži, kopā ar citiem politiķiem apspriežam lietas. Kopā ar vīru viņai pieder arī SIA „Laimavoti”. Kā liecina deputāta kandidātes deklarācija, viņas naudas iekrājumi pārsnieguši 100 000 latu.
Džinsi par 400 eiro, vīrs uzdāvina Jaguar
Sondore–Kukule ir ne tikai gudra un zinoša juriste, bet arī dārga dzīvesveida piekritēja, par ko liecina pat viņas džinsi vien — fotografējoties žurnālam Ir, viņa ietērpās „Dsquared2” 400 eiro vērtās biksēs. Šā zīmola džinsus iecienījusi gan Madonna, gan dziedātājs un aktieris Džastins Timberleiks, un arī mūsu pašu futbolists Māris Verpakovskis.
Tas nepavisam nav lētākais Sondores–Kukules apģērba gabals — drīzāk no „demokrātiskā” gala. Viņa izvēlas dārgu zīmolu apģērbus, rotaslietas, aksesuārus — „Dolce & Gabbana” blūzīte, briljantiem rotāts gredzens, „Chanel” pērļu rota, dārgi kostīmiņi.
Izskatīgajai blondīnei šiks patika, strādājot arī Valsts prezidenta kancelejā. Žurnālisti 2002. gadā bija ievērojuši, ka viņa uz darbu brauc ar tolaik 20 000 vērtu ķiršsarkanu „Jaguar XK8”.
Vīra dāvana, skaidroja „pils juriste”. Guntars Kukuls toreiz bija tuvs Rīgas mēra Gundara Bojāra līdzgaitnieks — galvaspilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs. Atbilde uz jautājumu, vai nauda iekrāta iepriekš, strādājot reklāmas biznesā, tā arī palika noslēpuma plīvurā tīta. Šo auto 2004. gadā Kukulu ģimene pārdeva par 28 000 eiro. Tagad Zatlera līdzgaitniece brauc ar 2007. gada mersedesu.
Ekspedīcijā par valsts naudu
2008. gadā Kukulu vārds izskanēja saistībā ar privātu braucienu par valsts naudu. Ekspedīcijas „Ceļš uz mājām” ietvaros piecu gadu garumā bija plānoti ceļojumi pa visu pasauli ar cēlu mērķi — aicināt citās valstīs dzīvojošos latviešus atgriezties dzimtenē.
Pirmajā braucienā bija piedalījušies četri cilvēki — Kukulu pāris, uzņēmēji Juris Videnieks un Jānis Blaus. Projektu organizēja nodibinājums „Ceļš uz mājām”, kuru bija izveidojuši uzņēmēji Juris Videnieks, Jānis Blaus un Ainis Dābols.
Nodibinājums pasaules apceļošanai saņēma ne tikai dibinātāju, bet arī vairāku Satiksmes ministrijai pakļautu valsts uzņēmumu ziedojumus. „Ldz Cargo” piešķīra 30 000 latu, „Latvijas gaisa satiksme” — 8000 latu, lidosta „Rīga” — 15 000 latu, CSDD meitasuzņēmums „Auteko & TUV Latvija” — 35 000 latu, kopumā tie bija 88 000 latu.
Visas šīs iestādes tieši vai pastarpināti pakļautas Satiksmes ministrijai, kuru tolaik vadīja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers. Ar šo partiju bijis saistīts arī Guntars Kukuls — 2004. gadā viņš bija iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) padomnieks, pirms 9. Saeimas vēlēšanām neoficiāli esot konsultējis Šleseru.
Strīds par žogu un partijas principi
Zatleristi var arī rēķināties, ka viņu pārstāves vārds izskanēs saistībā ar strīdu par žogu. Proti, Ādažos Vējupes krastā atrodas Kukulu ģimenes īpašums „Ozollīči”. Novada dome, uzskatot, ka tauvas joslā ir nelikumīgi uzbūvēts žogs, nolēmusi to piespiedu kārtā nojaukt. Kukuls vērsās Administratīvajā rajona tiesā un uzvarēja, taču dome sola meklēt citus risinājumus.
Katrs pats var izlemt, vai šis konflikts par likumā noteikto tauvas joslu saskan ar Zatlera partijas deklarēto principu Nr. 1: „Vienkārši, skaidri un vienādi spēles noteikumi visiem bez izņēmuma.”
Pirms vairākiem gadiem izskanēja arī skandāliņš ap Kukula kunga darījumu ar viņa tā laika priekšnieku, Rīgas mēru Gundaru Bojāru. Kukuls Ādažos veiksmīgi par trim sertifikātiem bija privatizējis zemi un iznomājis šefam. Valsts ieņēmumu dienests sodīja Bojāru ar 150 latiem, uzskatot, ka viņš, sākot mājas celtniecību uz sava padomnieka zemes, pārkāpis amatpersonām noteiktos dāvanu pieņemšanas ierobežojumus. Galu galā Bojārs zemi atpirka.
Māris Puķītis, Anda Leiškalne / Foto: Ieva Čīka/LETA, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
