Krievijā kārtējā histērija par padomju pieminekļa nojaukšanu Limbažos. VIDEO
Krievijā atkal izvērsusies antilatviska histērija. Šoreiz latviešu „nacionālistus un fašistus” lamā par pieminekļa padomju jūrniekiem – „cīnītājiem pret fašistiem” nojaukšanu Limbažos. Krievijas vēstniecība Latvijā iesniegusi notu Latvijas Ārlietu ministrijā par šī betona monumentu nogāšanu.
Kremļa kontrolētie plašsaziņas līdzekļi ņirb no virsrakstiem, kas nosoda satrunējušā un neizteiksmīgā pieminekļa nojaukšanu. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušajā sestdienā, 27. augustā, Limbažu sākumskolas teritorijā tika demontēts piemiņas akmens, kas 1975. gadā tika uzcelts okupācijas laikā par godu 26 PSRS jūrniekiem, kuri 1941. gada jūlijā nogalināja vairākus vietējos iedzīvotājus un paši gāja bojā kaujās pret latviešu nacionālajiem partizāniem. Piemiņas akmens bija kļuvis bīstams bērnu veselībai un dzīvībai, tāpēc tika pieņemts lēmums to likvidēt.
Saskaņā ar biedrības „Brāļu kapu komiteja” sagatavoto informāciju akmens nav atzīmēts kā padomju laika piemineklis. Limbažu novada dome tika informēta par biedrības „Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas ieceri celtni nojaukt un tā deva atļauju to demontēt un labiekārtot teritoriju. „Daugavas Vanagi Latvija” šim mērķim no valsts budžeta saņēma mērķdotāciju 8000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka piemineklim nebija mākslinieciskās vērtības, no tā bija pazudušas ķēdes un plāksne pie akmens. Tāpat izrādās, ka formāli tā skaitījās „nelegāla celtne”.
Savukārt Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā mūsu Ārlietu ministrijai iesniegusi oficiālu notu, kurā nosoda pieminekļa nojaukšanu un to uzskata par „nepieļaujamu rīcību”. Saskaņā ar 1994. gada 30. aprīlī noslēgto Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pantu Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu, atgādināts vēstniecības paziņojumā. Un līdz ar to memoriālā akmens nogāšana bija pieļaujama tikai ar Krievijas oficiālo pārstāvju piekrišanu. Tomēr jāuzsver, ka šis betona akmens Limbažos nebija ietverts memoriālo vietu sarakstā un uz to neattiecas Latvijas un Krievijas starpvaldību līgums.
Ārlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Solvita Martinsone Kasjauns.lv gan teica, ka pagaidām ministrijā nav saņemta Krievijas vēstniecības nota. Ja tā arī būtu, tad, ievērojot diplomātisko praksi, šādu notu saturu ministrija nekomentē. Tomēr, ņemot vērā sabiedriskajā telpā izskanējušo informāciju, ministrija pašlaik izvērtē izveidojušos situāciju.
„Daugavas vanagu” Limbažu nodaļa skaidro: „Nojauca 1975. gadā uzcelto pieminekli par godu 26 kritušajiem padomju jūrniekiem. 1941. gada jūlijā, krievu sarkanajai armijai 2. pasaules kara laikā atkāpjoties uz Ļeņingradu caur Limbažiem, sarkanie jūrnieki no vietējo Limbažu komunistu puses tika aicināti uzkavēties Limbažos, kam tie piekrita. Tuvākās dienas limbažnieki piedzīvoja savu Baigo gadu, kad tika laupītas to mājas un bez tiesas un iemesla noslepkavoti cilvēki, kas iebilda aplaupīšanai. Kad par to uzzināja mežabrāļi, tie iznāca no meža un sarkanos barbariskos marodierus aizsūtīja uz to sauli, bet to mirstīgās atliekas apglabāja.
Pēc atkārtotās PSRS okupācijas, 1965. gadā padomju noziedznieki (jūrnieki) tika pārapbedīti Limbažu centrā, savukārt 1975. gadā pie Limbažu skolas tika sadzīti iedzīvotāji, kur tika atklāts piemineklis varonīgajiem jūrniekiem, kas gājuši bojā cīņā pret meža bandītiem (tā okupanti sauca pretošanās kustības dalībniekus)”.
Nogāztā betona bluķa vietā „Daugavas vanagi” iecerējuši veikt labiekārtošanas darbus un uzsliet Latvijas karogu 18 metru augstā karogmastā.
Sīkāk par piemiņas akmens padomju jūrniekiem Limbažos likteni skatieties videosižetos.
