Sākumskolēnus un vidusskolēnus uz otru gadu vairs neatstās
No nākamā mācību gada sākumskolēnus un vidusskolēnus uz otru gadu neatstās, to varēs darīt tikai ļoti īpašos gadījumos, paredz otrdien valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs.
Noteikumi paredz, ka 1.–4.klasē un 10.–12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstāj, savukārt no 5. līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārceļ, ja saņemts ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā. Saskaņā ar noteikumiem uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj, iepriekš informēja IZM.
Visos gadījumos, kad 1.–4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu.
Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai.
Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja 10.–12.klasē ir saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola nosaka papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošina iespēju kārtot pēcpārbaudījumu. Ja nav nokārtots arī pēcpārbaudījums, šis mācību priekšmets ir jāapgūst pašam pašizglītības formā.
Uz otru gadu vidusskolā var palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.
Ja skolēns nav spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkst mācīties atkārtoti.
Jaunajā noteikumu projektā arī būtiski papildināts pants, kurš nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam lēmumu par ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izziņu, izglītības turpināšanai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē pieņem Izglītības un zinātnes ministrija. Noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Noteikumu izstrādē bija iesaistīti Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvalžu izglītības speciālisti, izglītības iestādes un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kas sniedza atzinumus un priekšlikumus.
Valdība arī vienojās drīzumā Ministru kabinetā skatīt izmaiņas noteikumos saistībā ar skolēnu drošību, paredzot rīcību, ja skolēns apdraud citu bērnu veselību un drošību. IZM rosina, ka šādu bērnu var atskaitīt līdz trijiem mēnešiem, bet ir jānodrošina atbalsta pasākumi, lai viņš netiktu atskaitīts no skolas.
IZM rīcībā esošie pētījumi rāda, ka atstāšanai uz otru gadu (izņemot īpašus gadījumus, piemēram, ilgstošas slimošanas dēļ) ir daudz lielāka negatīva ietekme uz skolēnu un tā rada daudz vairāk problēmu, nekā ir ieguvumu gan indivīdam, gan sabiedrībai. Ja mācīšanās tiek organizēta atbilstoši skolēna dotībām un vajadzībām, katrs bērns var sasniegt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos mērķus.
Latvijā, pēc "PISA 2009" rezultātiem, ir 11,1% otrgadnieku – skolēnu, kuri visā izglītības posmā 1.–9.klasē kaut vienu reizi ir palikuši uz otro gadu.
Dati liecina, ka Latvijā ir vairāk šādu otrgadnieku nekā kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā – tikai 5,6%, Lietuvā – 3,9%, Somijā – 2,8% skolēnu pamatizglītības ieguves laikā ir kādreiz palikuši uz otru gadu tajā pašā klasē.
