Vai no krastiem izies Daugava un applūdīs Rīga, Ogre, Jaunjelgava...
Sabiedrība

Vai no krastiem izies Daugava un applūdīs Rīga, Ogre, Jaunjelgava...

Jauns.lv

Pirms diviem gadiem Latvijā plašu rezonansi izsauca publikācijas citas ģeogrāfijas skatījuma portālā Neogeo.lv par to, kas notiks, ja kādu kataklizmu dēļ tiktu sagrauts Pļaviņu HES. Neogeo.lv pārrāvumu modelēja uz 2012. gada 29. martu

Vai no krastiem izies Daugava un applūdīs Rīga, Og...
Pļaviņu HES pārrāvums citas ģeogrāfijas skatījuma portālā „Neogeo.lv” tika modelēts uz 2012. gada 29. martu.
Pļaviņu HES pārrāvums citas ģeogrāfijas skatījuma portālā „Neogeo.lv” tika modelēts uz 2012. gada 29. martu.

No pētījumā izvirzītajiem priekšnoteikumiem, kam jānotiek, lai sagrūtu Pļaviņu HES, daži pat sakrīt. Proti, gaisa temperatūra Austrumeiropā ir pacēlusies līdz + 12º C un nav izslēdzami terorisma draudi. Izpaliek tik tādas nianses, ka aizvadītajā ziemā būtu pamatīgi snidzis un šobrīd būtu milzu lietavu periods.

NeoGeo.lv publicētais pētījums tika balstīts uz publiski pieejamo oficiālo informāciju, kas apraksta un analizē avāriju risku novērtējumus lielām hidroelektrostacijām. Dambju un aizsprostu pārrāvumu iespējamo plūdu aprēķiniem pielietoja plūdu viļņa matemātisko modelēšanu, ko veica ar speciālām datorprogrammām. Publikācijās tika jautāts, vai šāds HES aizsprosta pārrāvums vispār ir iespējams, un turpat uzreiz arī tika dota atbilde: „Ir iespējams!”. Lai noteiktu iespējamo briesmu apmērus, kas rastos, sagrūstot kādam no lielo HES aizsprostiem uz Daugavas, autors izvēlējās vistraģiskāko un visļaunāko variantu, kāds vien ir iespējams, proti, Pļaviņu HES aizsprosta sagrūšanu.

Autors pieļāva, ka šāda aizsprosta sagrūšanas iespējamība lielu plūdu gadījumos varbūt varētu notikt reizi tūkstošgadē, tomēr pasaules globālās sasilšanas tendences šo varbūtību tikai palielina. Tāpat šodienas pasaulē briesmas vairo arī terorisma draudi. Modelējums, kas tika datēts ar šā gada 29. martu, paredzēja, ka Pļaviņu HES aizsprosta sagrūšana izraisītu milzīgus plūdus Daugavas lejtecē, kā rezultātā tiktu pārrauts arī Ķeguma HES aizsprosts un arī Rīgas HES aizsprosts. Visu triju hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs esošās milzīgās ūdens masas (miljards kubikmetru ūdens) īsā laikā trauktos pa Daugavu un atnestu lielu nelaimi Daugavas krastos dzīvojošajiem.

Šogad plūdus jau piedzīvojuši Ogres upei tuvējo māju iedzīvotāji.
Šogad plūdus jau piedzīvojuši Ogres upei tuvējo māju iedzīvotāji.

Katastrofas scenārijs:

* pārraujot Pļaviņu HES aizsprostu, pāri tam ik sekundi gāžas 20 000 kubikmetru ūdens;

* pēc 40 minūtēm mežonīgā ātrumā sāk applūst Jaunjelgava, kas šajā katastrofā cieš visvairāk. – 2/3 pilsētas atrodas zem ūdens;

* pēc divām stundām un desmit minūtēm ar ātrumu pieci centimetri minūtē sāk celties ūdens līmenis Ķeguma HES ūdenskrātuvē;

* pēc divarpus stundām tiek pārrauts Ķeguma HES aizsprosts;

* pēc divām stundām un 50 minūtēm sāk applūst Ogre – vispirms Pārogre, bet pēc tam Grīvas rajons un Jaunogre;

* pēc piecām stundām un 20 minūtēm tiek pārrauts Rīgas HES aizsprosts. Ap desmit metrus augsta plūdu viļņa fronte ar ātrumu 22 kilometri stundā, traucoties pa Daugavas gultni, sāk savu iznīcinošo ceļu uz Rīgu;

* pēc sešām stundām ūdens ieplūst starp Ķengaraga daudzstāvu namiem. Daugavas kreisajā krastā izveidojas jauna sala, kuras krastā slejas Katlakalna baznīca;

* pēc sešām stundām un 15 minūtēm Daugavas dzelmē pazūd Lucavsala un Zaķusala. Virs ūdens redzama tika televīzijas torņa smaile. Visa Krasta iela pazūd zem trīs, četrus metrus dziļa ūdens;

* pēc sešām stundām un 45 minūtēm ar ātrumu 1,5 centimetrs minūtē sāk celties ūdens līmenis Vecrīgas apkārtnē. Piecu stundu laikā tur Daugava sasniedz savu plūdu maksimumu – 5 – 5,5 metri virs normālā ūdens līmeņa;

* maksimālajā applūduma brīdī 11 – 13 stundas pēc Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma Rīgas centrs ir applūdis līdz līnijai, ko ierobežo Ģertrūdes, Avotu un Dzirnavu iela. Applūst Centrāltirgus, Centrālā stacija, autoosta... Lai arī ūdens dziļums Rīgas ielās nav katastrofāls (0,5 – 1 metrus dziļš), tomēr ir iespaidīga milzīgā applūšanas teritorija;

* interesanta situācija veidojas Vecrīgā. Tā applūst tikai daļēji un uz 5 - 7 stundām paliek par salu;

* applūst gandrīz puse no Torņakalna, Māras dīķis savienojas ar Daugavu. Jaunuzceltā Nacionālā bibliotēka ir aptuveni divus metrus dziļu plūdu ūdeņu ieskauta. „Saules akmens” stikla fasādi taranē un sagrauj ūdens nestie koki un baļķi;

* septiņas stundas pēc katastrofas sāk izsīkt ūdens plūsma, kas traucas caur sagrautajiem hidroelektrostaciju aizsprostiem. Daugava augšpus Aizkraukles ir atgriezusies savā vecajā vēsturiskajā gultnē. Kādreiz appludinātais Staburags ir augšāmcēlies. Pa to laiku Rīgā pilnīgai applūšanai ir pakļauta visa Ķīpsala;

* Pēc gandrīz astoņu stundu ilga ceļa, aiz sevis atstājot posta zonu, ūdens fronte ir nonākusi līdz jūrai. Ūdeņi sāk ieplūst plašajā Rīgas jūras līcī, kurā vēl turpmākās 8 – 9 stundas gāzīsies miljards kubikmetru ūdens;

* Pulksten 17 Rīgas jūras līcī ieplūdis visi miljards kubikmetri katastrofas ūdeņu.

Daugava atgriezusies savos krastos.

Kas Jauns/ Foto: Ieva Čīka, Edijs Pālens/LETA