Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 7. un 8. aprīlī
Šajās brīvdienās visas galvenās lustes, pasākumi, koncerti un rotaļas saistās ar Lieldienām. Izvēle, kā nosvinēt šos spēkus, patiešām ir plaša. Kā jau pienākas, pavasara svētkus jādodas svinēt ārpus mājas – pie dabas.
Varam gan ar vilcienu braukt uz Papardes staciju, gan svētkus nosvinēt parkos, pilsētu centrālos laukumos un brīvdabas muzejos. No lielās kņadas varam „paglābties” arī kādā izstāžu zālē.
1. Uz Lieldienām ar Vidzemes mazbānīti
Sestdien, 7. aprīlī, Gulbenes – Alūksnes bānītis organizēs Lieldienu sagaidīšanas pasākumu Papardes meža ielokā. Līdzīgi kā citus gadus Bānītis aicinās piedalīties tradicionālajās svētku izdarībās un atrakcijās. Bānīša Lieldienu zaķis kopā ar lielajiem un mazajiem viesiem aktīvi darbosies radošo zaķu darbnīcā.
Līdzās tradicionālajiem Lieldienu rituāliem kā olu krāsošana un ripināšana, visi ies rotaļās, piedalīsies olu kaujās, dažādās spēlēs un kopīgi svinēs gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu. Pavasara saulgriežu svinētājiem būs iespēja nobaudīt Lieldienu svētku maltīti Papardes mežā burvīgajā gaisotnē. Arī paši atpūtnieki var droši ņemt visu nepieciešamo pirmajam pavasara piknikam.
Par viesu nokļūšanu no Rīgas līdz Gulbenei rūpēsies „Pasažieru vilciena” dīzeļvilciens, kas no Rīgas uz Gulbeni aties pulksten 8.29. Pēc ierašanās Gulbenē tiks organizēta Gulbenes šaursliežu depo apskate, savukārt pulksten 13.00 Gulbenes – Alūksnes bānītis savus viesus vedīs uz Papardes dzelzceļa staciju, kur notiks Lieldienu sagaidīšanas svētki.
No Papardes stacijas uz Gulbeni bānītis izbrauks pulksten 15.55, bet no Gulbenes vilciens uz Rīgu – pulksten 17.10.
Ekskursijas cena, ietverot braucienus ar bānīti, depo apskati un vizināšanos ar rokas drezīnu, gida pakalpojumus, izklaides pasākumu Papardes mežā un Lieldienas svētku maltīti: bērniem līdz 7 gadu vecumam – Ls 3, pērējiem – Ls 7. Visiem Zaķis(-e) uzvārda īpašniekiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pasākums būs par brīvu. Sīkāk internetā: www.banitis.lv.
2. Lieldienas pilsētu laukumos
Lielās dienas svinības notiek arī pilsētu un pagastu laukumos. Kasjauns.lv apkopoja informāciju, kas šajās dienās notiks Latvijas lielāko pilsētu centrālajos laukumos un parkos:
* Cēsīs, Rožu laukumā, Lieldienu lustes svētdien, 8. aprīlī, norisināsies no pulksten 16.00 līdz 19.30. Pasākuma laikā būs deju kolektīvu koncerts, olu ripināšana, šūpošanās, izjāde ar zirgu vai brauciens pajūgā, rotaļas un trušu izstāde.
* Daugavpils Vienības laukumā sestdien un svētdien, 7. un 8. aprīlī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 darbosies Lieldienu tirdziņš. Tajā varēs iegādāties dažādus amatniecības un rūpniecības izstrādājumus, suvenīrus, pūpolus, ziedus, kā arī pārtikas produktus. Toties svētdien, 8. aprīlī, no pulksten 14.00 līdz 16.00 tur notiks ģimenes svētki „Ai, lielā’i Lieladiena” ar muzikāliem priekšnesumiem, šūpošanos, olu ripināšanu un olu kaujām.
* Jēkabpilieši Lieldienas sagaidīt aicināti Kena parkā svētdien, 8. aprīlī, pulksten 14.00.
* Jelgavas Pils parkā lielā Lieldienu pastaiga notiks svētdien, 8. aprīlī, no pulksten 14.00 līdz 17.00.
* Jūrmalas Brīvdabas muzejā visi uz Lieldienu svinībām tiek aicināti svētdien, 8. aprīlī, pulksten 13.00. Programmā: putnu būrīšu darināšana, olu mešana tālumā un ripināšana, Lieldienu olu skaistumkonkurss, Zaķa darbnīcas un ansambļa „Dvīņi” uzstāšanās.
* Kuldīgas Pilsētas dārzā Lieldienu svinības sāksies svētdien, 8. aprīlī, pulksten 12.00. Notiks olu vārīšana un ripināšana, Lieldienu dekoru darināšana, šūpošanās, dejošana, dziedāšana un iešana rotaļās.
* Liepājas Jūrmalas parka Bērnu laukumā svētdien, 8. aprīlī, pulksten 12.00 notiks Tautas mākslas un kultūras centrs organizēts svētku sarīkojumus „Lieldienu ķocī”. Būs dziesmas, dejas, rotaļas, konkursi, radošās darbnīcas un olu meklēšana, folkloras kopu uzstāšanās un citas jancības.
* Limbažu pilskalnā Lieldienu pasākums sāksies svētdien, 8. aprīlī, pulksten 11.00. Tajā Lieldienas ieskandinās tautas mūzikas ansamblis „Kokle”, notiks mutes mazgāšana avotā, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās. Līdzi jāņem nevārīta ola.
* Siguldas Svētku laukumā svētdien, 8. aprīlī, no pulksten 9.00 līdz 15.00 notiks gan Lielās dienas svinēšana, gan dzeltenais Saules gadatirgus.
Saules tirdziņā varēs iegādāties zemnieku, amatnieku un mājražotāju piedāvātos labumus miesai, garam, vēderam, sirdij, dārzam un labai dzīvošanai. Savukārt visus siguldiešus un novada viesus uz kārtīgu andeli, olu kaujām, izšūpošanos un saulainiem svētkiem aicinās jautrie Lieldienu zaķi un Allažu pagasta novada jestrie dancotāji.
* Smiltenes centra skvērā svētdien, 8. aprīlī, pulksten 11.00 sāksies pasākums „Izkrāsosim Lieldienas”.
* Talsu pilsētas laukumā svētdien, 8. aprīlī, pulksten 11.00 visi tiek aicināti uz „Raibajām Lieldienām”. Notiks olu krāsošana, ripināšana, olu kaujas, šūpošanās, Lieldienu tradīcijas, spēles un rotaļas kopā ar Talsu tautas nama amatiermākslas kolektīviem, putnu būrīšu gatavošana un citi jauki pasākumi.
* Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā svētdien, 8.aprīli no pulksten 12.00 līdz 16.30 notiks Lieldienu pasākums, kurā piedalīsies grupa „Vendi” un „Ventiņ’” folkloras kopa "Rotaļnieks".
3. Rīdzinieki Lieldienās tiek gaidīti Mežaparkā
Savukārt rīdzinieki un galvaspilsētas viesi uz lielo Lieldienu sagaidīšanu svētdien, 8. aprīlī, tiek gaidīti Mežaparkā.
Pulksten 12.00 ar visu dalībnieku sasveicināšanos, saules un rotāšanas dziesmu dziedāšanu kopā ar folkloras kopu „Kokle” tiks godināts pavasaris un saule. Līdz pulksten 16.00 visi, bet jo īpaši ģimenes ar bērniem, kopā ar folkloras kopām varēs iet rotaļās, piedalīties olu kaujās, šūpoties, kā arī apmeklēt lietišķās mākslas darinājumu tirdziņu. Mežaparkā viesosies folkloras kopas „Grodi”, „Kokle”, „Berendejka”, Rīgas danču klubs, Rīgas rotaļu klubs „Kukaragā” un citi, bet pasākumu vadīs Karīna Tatarinova un Andrejs Možeiko.
Visas dienas garumā notiks arī ripas spēles turnīrs „Mežaparka kausa izcīņa”, olu krāsošanas darbnīca, olu spēles un ripināšana, putnu būrīšu un svētku rotājumu gatavošana, amatnieku prasmju demonstrējumi un izjādes ar zirgiem.
Sīkāk internetā: http://www.rigasmezi.lv.
Latvijas etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā Lieldienas varēs svinēt tautiskās noskaņās.
Muzejā Lieldienu svinētāji būs gaidīti gan svētdien, gan pirmdien - 8. un 9. aprīlī, lai svētkus pavadītu kopā ar folkloras kopu priekšnesumiem, rotaļām, olu kaujām un ripināšanu, piedaloties arī radošajās darbnīcās un citās aktivitātēs:
* Pirmās Lieldienas 8.aprīlī sāksies pulksten 10.00 ar Lieldienu dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, bet pēc dievkalpojuma notiks ērģeļmūzikas koncerts. Pulksten 13.00 Kurzemes sētā svētku dalībnieki būs aicināti piedalīties Lieldienu uzvedumā kopā ar folkloras kopu „Rija”, bet no pulksten 12.00 Kurzemes zvejniekciema pļaviņā lēkās zaķi un kazlēni, savukārt Rīgas danču kluba vadībā izdejoties varēs kā lieli, tā arī mazi Lieldienu svinētāji. Muzeja viesus priecēs arī pavārmākslas paraugdemonstrējumi, kuru laikā varēs izzināt Lieldienu ēdiena pantāga gatavošanas māku, bet vēlāk varēs to arī nogaršot.
* Abas dienas Gadatirgus laukumā no pulksten 12.00 līdz 16.00 būs atrodams amatniecības un našķu tirdziņš, savukārt Kurzemes zvejniekciema pļaviņā uz radošu darbošanos aicinās olu krāsošanas darbnīca, kā arī gardumu darbnīca. Sportiski noskaņotos gaidīs loka šaušanas un virvju atrakcijas.
* Otrajās Lieldienās, 9.aprīlī, līdztekus citām norisēm ar muzikāliem priekšnesumiem no pulksten 13.00 līdz 14.30 Lībiešu sētā uzstāsies folkloras kopa „Zvīgzna”, bet Kurzemes zvejniekciemā no pulksten 14.00 - folkloras kopa „Kokles”.
Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.
5. Pūkainās dienas Ķīpsala
Lieldienu brīvdienās, 7. un 8. aprīlī, notiks „Pūkainās dienas Ķīpsalā 2012”, kur būs starptautiskas suņu un kaķu izstādes, plaša mājdzīvnieku un zooindustrijas ekspozīcija, kā arī lustēšanās gan maziem, gan lieliem īstā Lieldienu jampadracī kopā ar zaķi Garausi, sunīti Pifu, un kaķi Herkulesu.
Lieldienu jampadracī mazie apmeklētāji varēs doties aizraujošā rotaļu virpulī. Gan sestdien, gan svētdien visas dienas garumā būs dažādas rotaļas un Lieldienu rituāli – olu ripināšanas un stiprākās olas konkurss, mīklu minēšana, šūpošanās un jautras stafetes.
Pateicoties Trušu pilsētiņas saimniekam Ojāram Narvilam, Ķīpsalā valdīs arī īsta Lieldienu rosība seno laiku noskaņās. Pirmoreiz varēs aplūkot nesen rekonstruēto 17. gs. Bauskas rātsnamu miniatūrā. Pa rātslaukumu lēkās garauši un skraidīs kaza, vārdā Fredis, čiepstēs cāļi un savu „kikerigū” lepni dziedās gailis Petjka.
Ikviens, kas to vēlēsies, abas dienas no pulksten 11.00 līdz 15.00 tiks nomērīts un nosvērts senlaicīgos svaros, pretī saņemot apzieģelētu sertifikātu, kas apliecinās cik trušu un olu kopumā sver!
Apmeklētāji varēs arī apskatīt putnu dārzu ar cāļiem, vistām, pīlēm, dekoratīvajiem baložiem un citiem mājputniem. Abas dienas varēs vērot aptuveni 1500 visdažādākos šķirnes suņus starptautiskajā suņu izstādē un 300 kaķus starptautiskajā kaķu izstādē. Būs arī trušu izstāde, visdažādākie dekoratīvie grauzēji, eksotiskie mājdzīvnieki, tostarp pirmoreiz – gigantiski gliemeži! Abas dienas notiks dažādi interesanti šovi, konkursi un paraugdemonstrējumi.
Biļešu cenas: pieaugušajiem – Ls 3,5, pensionāriem un studentiem – Ls 2,5, bērniem līdz 18 gadiem – Ls 2. Sīkāk internetā: www.bt1.lv.
6. Latviešu fotomākslas vecmeistara izstādes
Izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) līdz 27. maijam ir skatāma fotomākslinieka Egona Spura izstāde „Vieta, izcila skatienam”. Savukārt Gētes institūtā Rīgā (arī Torņa ielā 1, bet ieeja no Klostera ielas) līdz 7. maijam var iepazīties ar autora fotogrāfijām no cikla „Brēmene”.
Latvijas 20. gadsimta fotogrāfijas vēsturē ir maz personību, kuru daiļradei būtu tik liela nozīme fotogrāfijas vizuālās valodas attīstībā kā Egonam Spurim (1931 – 1990). Par to liecina fakts, ka Latvijas kultūras kanonā vienīgi Egona Spura melnbalto fotogrāfiju sērija „Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos” tika atzīta par izcilāko Latvijas fotomākslas sasniegumu.
Kopumā izstādēs eksponētas ap 350 darbu, lai vienlaikus parādītu mākslinieka daiļrades gaitu no pirmajiem darbiem līdz pat pēdējo gadu fotogrāfijām pirms Egona Spura nāves 1990. gadā. Abu izstāžu centrālais tēls – „vieta, izcila skatienam” – pilsēta, kurai tika veltīts lielākais vairums fotogrāfa darbu. Sarīkojot divas izstādes vienlaikus, skatītājiem būs iespēja redzēt, kā autors radīja savu tik fascinējošo skatienu, ar kura palīdzību ikviena, pat visparastākā vieta pilsētā ieguva neatkārtojamos vaibstus un pievilcību.
Egona Spura daiļrades attīstība bija ļoti līdzīga citu viņa paaudzes fotogrāfu dzīves un radošajam gājumam. Mākslinieks dzimis Rīgā 1931. gada 5. oktobrī. Fotomākslai pievērsies 1950. gadu beigās, turklāt jau 1959. gadā kādā Suvorova (tagad Marijas) ielas foto piederumu veikalā tika sarīkota pirmā autora darbu skate. Egons Spuris 1962. gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, iegūstot radio inženiera diplomu – ar šo faktu arī nereti tiek pamatota maksimāla precizitāte, metodiskums, racionālisms, kas piemīt viņa fotogrāfijām. Kopš 1962. gada Egons Spuris bija viens no fotokluba „Rīga” pirmajiem biedriem.
Meistara dzīves laikā viņa darbi tika eksponēti vairāk nekā 350 izstādēs 48 valstīs. Sīkāk internetā: un www.lnmm.lv un
.
Egona Spura fotogrāfijas
7. Jaunākās Rīgas izstādes: Inerce, Holandes avangardisms, gleznas, portreti, krievu arhitekts Kaminskis
* Arhitektu namā (Vecrīgā, Torņa ielā 11) līdz 30. aprīlim ir apskatāma mākslinieka un Mākslas akadēmijas absolventa Modra Svilāna pirmā personālizstāde „Inerce”. Tajā ir aplūkojami četri kinētiski objekti un melnbalto fotogrāfiju sērija, kuru mākslinieks radījis pēdējo četru gadu laikā, iemūžinot fotogrāfijās savus ceļojumus, kas noritējuši tepat Latvijā un arī ārpus mūsu zemes robežām. Sīkāk internetā: www.arhitektunams.lv.
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Vecrīgā, „Trīs brāļos”, Mazajā Pils ielā 19) ir atklāta izstāde „Arhitekts Aleksandrs Kaminskis”, kura īpaši muzejam sagatavota no Maskavas arhīvu materiāliem. Arhitekta Aleksandra Kaminska vārds šobrīd ir zināms nedaudziem, kaut arī grūti nosaukt kādu citu 19. gadsimta beigu arhitektu, kurš būtu Maskavā atstājis tik bagātu arhitektūras mantojumu. Valsts Tretjakova galerijas ēku komplekss, savrupnams Gogoļa bulvārī, Tretjakova pasāžas arhitektūras ansamblis, Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palāta Iļjinkas ielā, ēkas uz Kuzņeckas tilta, Negļinkā un Lubjankā, Prečistenkas un Ņikitskas ielā... Šīs ir tikai nedaudzas no gandrīz simts Aleksandra Kaminska projektētajām ēkām, kuras iekļautas Maskavas kultūras mantojuma sarakstā. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv
* Mākslas muzeja „Rīgas Birža” līdz 3. jūnijam ir apskatāma holandiešu mākslinieka Hendrika Falka (1897–1986) gleznu izstāde, kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar darbiem, kas radīti ietekmējoties no avangarda kustības „De Stijl”. Paralēli Melngalvju namā būs eksponētas autora gleznas, kuras tapušas gan Holandē, gan vizīšu laikā Latvijā. Savukārt Mencendorfa namā tiks izstādītas mākslinieka un viņa dzīvesbiedres Tatjanas Falkas -Kočerginas (1904–1998) uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzama Rīga starpkaru laikā. Māksliniekam ir bijusi cieša saistība ar Latviju. Starp 1930. un 1939. gadu Hendriks Falks apmeklējis Latviju vairākas reizes kopā ar savu sievu Tatjanu Falku-Kočerginu, kura dzimusi Rīgā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
* Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 19. aprīlim ir skatāma Valda Dišlera piemiņas izstāde „Pašportreti un portreti”. Valdis Dišlers (1922 – 2011.) pēc profesijas bija gleznotājs, kura radošais darbs iesniedzās arī monumentālajā glezniecībā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā un mākslas zinātnē. Laika posmā no 1976. gada līdz 1987. gadam Valdis Dišlers sevi pilnībā veltīja Latvijas Mākslas akadēmijai, būdams augstskolas rektors. Sīkāk internetā: www.lma.lv.
* Galerijā „Mākslas banka” (Vecrīgā, Jaunielā 14) līdz 21. aprīlim ir apskatāma Kārļa Siliņa izstāde „Gleznas”. Mākslinieka darbos dominē stilizēti ainaviski motīvi, daba dažādās noskaņās un gadalaikos. Siliņa glezniecības elements ir krāsu prieks, gan tonāli maigās, klusinātās kompozīcijās, gan darbos kur dominē piesātināti, spilgti un kontrastējoši toņi.
Jaunumi Rīgas centra izstāžu zālēs
