LTV mērķis - kļūt par līderiem ziņu nišā; Kolāts noraida pārmetumus par neprofesionalitāti
Latvijas Televīzijas (LTV) mērķis ir kļūt par līderi ziņās citu Latvijas televīzijas kanālu vidū, ko Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts vēlētos sasniegt gada vai divu gadu laikā.
Kolāts sacīja, ka viņu aizvainojusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta izteiktā kritika sabiedriskajam medijam, kas reitingos atpaliek no komerctelevīzijām, jo sabiedrībai būtiskos notikumos skatītāji izvēlas LTV.
"Es tādu izpaudumu no padomes priekšsēža uzskatu par augstprātīgu un diezgan bezkaunīgu vēl arī tā iemesla dēļ, ka ļoti svarīgos brīžos skatītāji nosliecas sabiedriskās televīzijas pusē," norādīja Kolāts.
Viņš uzskata, ka pašlaik komerctelevīziju ziņu raidījumiem ikdienā reitingi ir augstāki programmēšanas dēļ, kad pirms un pēc ziņu raidījumiem privātie mediji var ieplānot populārus šovus, bet LTV ir jāpilda sabiedriskais pasūtījums.
"Mūsu primārais uzdevums ir vairāk uzmanības veltīt saturam, bet privātās televīzijas programma ir labāk sapaketēta, jo viņiem ir lielāka neatkarība to darīt. Latvijas Televīzijā daudzos gadījumos tie ir raidījumi, kuriem ir jāpilda sabiedriskais pasūtījums, piemēram, "100.panta Preses klubs" vai "Sastrēgumstunda", kam ir ļoti labs reitings, bet grūti sacensties ar šoviem. Kategoriski noraidu mājienus par mūsu neprofesionālismu," klāstīja Kolāts.
Tomēr, iespējams, ka televīzijas raidījumu izkārtojumā ir gaidāmas arī kādas izmaiņas.
"Tāds mērķis [kļūt par līderiem] ir noteikts, un es vēlētos, lai tas notiek gadu vai divu laikā, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis. Iespējams, ka tādā gadījumā ir jāpārskata arī programmas kopīgās lietas. "Panorāmas" laiks gan ir kļuvis par rituālu, tāpēc laikus nevajadzētu mainīt, bet par to, kas ir apkārt, ir jāskatās, kā lietas varam attīstīt," atzina Kolāts.
Jau vēstīts, ka NEPLP priekšsēdis Dimants iepriekš aģentūrai BNS pauda viedokli, ka neuzskata par normālu situāciju, ka komerctelevīziju ziņu raidījumu reitingi ir augstāki nekā sabiedriskās televīzijas ziņām.
"Mans redzējums ir tāds, ka sabiedriskā medija prioritāte ir saistīta ar politiskās gribas veidošanu, ar kopīgās publiskās sfēras veidošanu, kas primāri ir ziņas un sabiedriski politiskie raidījumi. Šeit sabiedriskajam medijam ir jābūt pirmajam, manuprāt, arī pēc reitinga. Nav normāli, ka ziņās komerctelevīzijas apsteidz sabiedrisko. Tā nav nekur Eiropā. Piedodiet, Latvijas Televīzijā šādā nozīmē ir katastrofa," sacīja Dimants.
Viņš gan atzina, ka "nekas nerodas no nekā" un būtisks ir finansējums, kas sabiedriskajam medijam ir kritiski zems.
"Bet tas liecina, ka situācija ir dramatiska un šī tiešām ir iespēja, kas jāizmanto, proti, jāveido jauns medijs arī tīri no finansiālā viedokļa. Nevar tā vienkārši pateikt – mums ir vienalga, vai mēs būsim Nacionālajā attīstības plānā," viņš piebilda.
Lai arī "Panorāmas" reitingi joprojām atpaliek no komerctelevīzijās veidotajiem ziņu raidījumiem, gada laikā tie ir uzlabojušies, aģentūrai BNS norādīja kompānijas "TNS Latvia" pārstāve Laura Vendele.
Pirms gada martā "Panorāmu" darbdienās skatījās vidēji 92,8 tūkstoši, bet brīvdienās – 168 tūkstoši, savukārt šogad martā "Panorāmai" skatītāju skaits darbdienu vakaros pieaudzis līdz 131 tūkstotim, savukārt sestdienās "Panorāmu" šogad martā skatījās 171,4 tūkstoši, bet svētdienās – 122 tūkstoši skatītāju.
Sabiedriskā medija analītisko raidījumu "De facto" šogad martā skatījās 140,4 tūkstoši.
Saskaņā ar "TNS Latvia" datiem TV3 ziņām darbdienās ir 205,7, bet kanāla LNT ziņām – 155,5 tūkstošu liela auditorija. Savukārt TV3 "Nekā personīga" ir 181,6 tūkstošu skatītāju liela auditorija, bet LNT Top10 – 152,5 tūkstoši skatītāju šā gada martā.
