Eksperti atbalsta Circenes ideju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu

Veselības ministrija līdz maija vidum Veselības ministrija sola sagatavot konstruktīvus priekšlikumus obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai uz esošo nodokļu bāzes, "Neatkarīgā". Circene iesaka sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nomaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Respektīvi, tie, kuri maksā IIN, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet pārējiem par šiem pakalpojumiem jāmaksā pilna cena. Minētie ierobežojumi neattiecas uz bērniem, invalīdiem, bezdarbniekiem, pensionāriem un citām sociāli aizsargātajām grupām.

Papildus valsts budžetā iezīmētajiem veselības aprūpes līdzekļiem veselības aprūpes sistēmai no IIN tiktu novirzīti daži procenti, kas papildinātu kopējo finansējumu.

"Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka sasaistīt publisko pakalpojumu pieejamību ar nodokļu nomaksu ir pareizs lēmums. Galvenokārt tas veicinās nodokļu maksāšanu, jo esošajā situācijā, kad veselības aprūpes pakalpojumus vienādā apmērā var saņemt gan nodokļu maksātāji, gan nemaksātāji, būtībā diskriminē maksātājus, un arī viņiem zūd motivācija strādāt legāli.

Arī ekonomists Uldis Osis atzīst: «Domāju, ka plānveida, valsts apmaksātās veselības aprūpes sasaiste ar nodokļu (sociālās apdrošināšanas iemaksas) nomaksu ir pareizs solis. To apstiprinājusi arī citu valstu prakse, un ir nesaprotami, kādēļ Latvija tik ilgi vilcinājusies ar šīs sistēmas ieviešanu. Šo sistēmu var salīdzināt ar īpašuma apdrošināšanu. Nevienam nenāk prātā prasīt no kāda (valsts) kompensāciju par bojātu vai zaudētu, bet neapdrošinātu personīgo īpašumu, piemēram, mājokli, ja tas noticis paša nolaidības dēļ (neuzmanīgi smēķējot vai tml.).»

Vistiešākajā veidā jaunā iecere atsauksies uz Latvijas pārstāvjiem, kuri izvēlējušies strādāt ārzemēs. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda: «Pieredze spilgti pierāda, ka atvaļinājumu laikā un garajās brīvdienās pieaug to ārstniecības iestāžu klientu skaits, kuri uz brīdi atgriezušies Latvijā, lai ārstētos. Likumsakarīgi, ka viņi Latvijā nodokļus nemaksā, bet pakalpojumu saņem pilnā apmērā. Tas nav godīgi pret tiem, kuri strādā Latvijā un maksā nodokļus. Sanāk, ka vietējie sponsorē aizbraucējus.»

Ne tikai ekonomiskie bēgļi, bet arī vietējie nodokļus maksā negribīgi. Aprēķināts, ka apmēram 38 līdz 40% Latvijā nodarbināto strādā nelegāli. Pagaidām nav plānots veselības aprūpes pakalpojumu klāstu saistīt ar nodokļos samaksāto summu – gan minimālās algas saņēmēji, gan cilvēki ar lielu atalgojumu saņems vienādas kvalitātes un apjoma veselības aprūpi.

Rēvalds vēršas arī pie medicīnas darbiniekiem, kuru rindās gan privātajā, gan valsts sektorā ir pietiekami daudz negodīgo: «Ja mēs kopā cīnāmies par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei, tad mums pašiem ir jābūt pilnīgi godīgiem – mūsu halātiem ir jābūt baltiem, nevis stipri vien aptraipītiem, kā tas daudziem ir šobrīd.»

Pierādījumus tam, ka sistēmā trūkst naudas, iespējams lasīt vai ikdienas – tas ir gan stāsts par onkoloģijas slimniekiem, kuri tiek ārstēti ar pusgadsimtu veciem medikamentiem, gan stāsts par neizmantotiem transplantācijas orgāniem, kuri daudziem varētu glābt dzīvības

Veselības ministrija uzskata, ka ar šī nodokļa palīdzību varētu samazināt arī pacientu līdzmaksājumus stacionāros, kā arī atrisināt mūžīgo jautājumu par rindām pie speciālistiem un uz sarežģītiem izmeklējumiem.

"DNB" bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš laikrakstam atzinis, ka arī viņš, uzzinot par šo ieceri, bija skeptiski noskaņots, taču vairāk iedziļinoties un iepazīstot arī Lietuvas pieredzi, domas ir mainījis. Lietuvā, kur šāda sistēma jau ir ieviesta, būtiski ir uzlabojusies nodokļu nomaksas disciplīna, kā arī gūti papildu ienākumi veselības aprūpes sistēmā.

"Ja nozarei ir rezervēta noteikta daļa no kāda nodokļa ieņēmumiem, no vienas puses, tas ir drošāk, jo pasargā nozari no politiskās gribas svārstībām. No otras puses, atsevišķu nodokļu ieņēmumi varbūt svārstīgi. Taču, ja veselību joprojām finansēs arī no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, ietekmi var izlīdzināt,» uzsver Strautiņš

Ne tikai šīm, bet arī daudzām citām veselības aprūpes nozarēm nepieciešams papildu finansējums, kas Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti varētu būtiski paaugstināt un pietuvināt vidējam Eiropas līmenim.