Krāslavas novada pašvaldība nolemj izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības

LPS, kura ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu un kuras galvenie mērķi tiek definēti kā pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana, šodien neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, norādīja Upenieks.

LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, norāda Upenieks.

Ja nekas nemainīsies, situācija, kas patlaban izveidojusies LPS, laika gaitā veicinās aizvien lielāka pašvaldību skaita izstāšanos no organizācijas, prognozēja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs.

"Ja pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieļauj, ka ES fondu līdzekļu sadalījums nākamajam plānošanas periodam pierobežas reģioniem, lai veicinātu to attīstību, varētu tikt aprēķināts ar paaugstinātu koeficientu, tad LPS uzskata, ka finansējuma daudzumam jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Pie LPS piedāvātā aprēķina varianta cerēt uz situācijas uzlabošanos reģionos, no kuriem ir izbraucis un turpina izbraukt liels iedzīvotāju skaits, ir absurdi," norāda Upenieks.

Upenieks cer, ka Krāslavas novada lēmums liks LPS pārvērtēt savu līdzšinējo darbību. Savukārt aktuālos jautājumus, kurus pašvaldība līdz šim centās atrisināt ar LPS starpniecību, tā turpmāk risinās, pa tiešo kontaktējoties ar atbildīgajām institūcijām.