Helmī Stalte aicina nogalināt tos, kuri lamājas „mātes vārdiem”

Viena no folkloras kopas „Skandinieki” dibinātājām un nesen aktīvā „tēvzemiešu” politiķe Mātes dienai veltītā raidījuma „Laikarata riti” 13. maijā teica:

„Par spīti visam tam, cik skarba var būt māte, mēs viņu nelamājam, nesaucam rupjos vārdos, negribam ar viņu nekādas neķītras darbības darīt – ne ar savu māti, ne ar cita māti. Tas tomēr norāda uz mūsu tautas augsto garīguma pakāpi. Un pats svarīgākais ir tas, ka mēs cenšamies aizstāvēt to savu māti, lai kāda viņa ir, ko mēs neredzam pie vienas no mūsu tautām, ar ko esam spiesti dzīvot kopā. Un kad skan šie mātes lāsta vārdi, kas skan visšausmīgāk (..) – ka kaut ko pasaka, ko ar tavu māti darīs, faktiski tas cilvēks ir jānogalina, tur jau nav cita izeja vairāk. Un tas skan uz katra stūra, un mūsu latviešu jaunieši arī tagad laiž pāri lūpām (tādus lamu vārdus – red.). Tāpēc ir ļoti, ļoti svarīga mums gan šī saruna, gan daudzas vēl sarunas, lai apjēgtu tomēr, ko darīt, ko runāt, kā dzīvot…”

Staltes teiktie vārdi par to latviešu kaimiņtautas pārstāvju nogalināšanu, kuri lād māti, izraisījuši sašutumu vairāku interneta lietotāju vidū. Piemēram, LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes locekle Linda Freimane savā „Facebook” profilā ierakstījusi:

„Klausījos Latvijas Radio svētdienas pēcpusdienā, kur Helmī Stalte pēkšņi mierīgā balsī pateica, ka visus, kas izmanto mātes vārdu kā lamu vārdu vienkārši „ir jānogalina, tur nav citas izejas”. Turklāt šie vārdi tika teikti ar milzīgu mājienu uz „to tautu, ar kuru esam spiesti dzīvot kopā”. Savukārt šī viņas nostāja liecinot par latviešu tautas „augsto garīgo pakāpi”. Varat iedomāties tādus vārdus izskanam publiskajā radio, piemēram, Zviedrijā vai Francijā?”

Pati Helmī Stalte neko nepieņemamu savā teiktajā nesaskata un vēlreiz Kasjauns.lv apliecināja, ka cilvēks, kurš nicina un lād māti, nav tiesīgs dzīvot. „Nav dziļāka nicinājuma, nav nekas šausmīgāks, nav lielākas necieņas kā lamāt un lādēt māti,” teica Stalte. Cilvēkus, kas lamājas „mātes vārdiem” viņa gan neslepkavos, jo „neesmu nekāda galinātāja,” piebilda Stalte.

Jautāta, vai šādus skarbus vārdus ir pieļaujams izteikt demokrātiskā sabiedrībā, jo aicinājumu nogalināt cilvēkus, kas lamājas, var saprast arī kā aicinājumu uz vardarbību, Stalte teica, ka īsti nesaprotot jēdzienu „demokrātija”, jo tā ir kā „veca gumija, kuru var staipīt, uz kuru pusi vien grib.”

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne par Staltes teikto raidījumā „Laikarata riti” Kasjauns.lv teica: „Var jau saprast mirkļa emocijas, kas radījušas spilgtus, nepieņemamus izteicienus. Stalte lamā mātes lādētājus un lamātājus tādiem pašiem vārdiem, kā viņi gāna māti. Galvenā problēma šai sakarā ir tā, ka šī neiecietība ir veltīta veselai etniskajai grupai, tikai tādēļ, ka tās valodā ir šie lamuvārdi. Staltes teiktais neatbilst inteliģentai sarunai sabiedriskajā medijā. Šādi izteicieni tikai saasina konfliktus, tie ir kā salda, sūkājama konfekte. Tagad Staltes teikto pārpublicēs krievu mediji un viņas teikto attiecinās atkal uz visiem latviešiem.”