Vairums vecāku nespēj ar bērniem runāt par seksu
Vairums vecāku neslēpj, ka runāt ar savu bērnu par veselības tēmām, tostarp seksuālajām attiecībām, ir grūti, tāpēc viņi vēlētos, lai izglītošanu uzņemas skola, liecina sabiedrisko organizāciju "Māmiņu klubs" un "Papardes zieds" pētījums.
"Tas ir vecāku uzticības kredīts skolām," piektdien preses konferencē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, atzina Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.
82% vecāku apgalvo, ka par veselības jautājumiem bērnus cenšas izglītot paši, bet vairāk nekā puse atzīst, ka viņiem par to ir tikai daļējas zināšanas. 45% vecāku norādīja, ka, stāstot bērniem par veselības jautājumiem, viņi ir saskārušies ar grūtībām. Par šķēršļiem tiek minēti arī nepietiekamās prasmes un laika trūkums.
Ar bērniem apspriežot veselībai svarīgus tematus, visdrošāk un pārliecinošāk vecāki spēj runāt par drošību, piemēram, drošu uzvedību uz ielas vai ūdens. Savukārt nedrošību rada nepietiekamās zināšanas par garīgo veselību un seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem – attiecīgi tikai 27% un 41% vecāku savas zināšanas par veselības tematiku vērtē kā pietiekamas.
Vecāki arī konstatējuši, ka viņu atvases nelabprāt ieklausās vecāku teiktajā, bet drīzāk ieklausās cilvēkos no malas – skolotājos, audzinātājos vai pat vienaudžos.
Vairākums no 670 aptaujātajiem vecākiem vēlētos, lai veselības mācība būtu atsevišķs priekšmets. Tagad šīs zināšanas ir integrētas sociālajās zinībās.
Diskusijas, ka veselības mācībai jābūt skolā atsevišķam priekšmetam, ilgst jau gadiem, un "Papardes zieda" vadītāja norādīja, ka Latvija pašlaik ir pie sasistas siles un atrodas nulles punktā, jo izmēģināti dažādi modeļi, kā bērnus un jauniešus izglītot veselīga dzīvesveida lietās
"Notiek ilgstoša buksēšana, esam nulles punktā. Mani tas ļoti pārsteidz, jo precīzi zinām, cik kas maksā," sacīja Ķelle, veltot kritiku Izglītības un zinātnes ministrijai, kura nav devusi zaļo gaismu idejai par veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu un nav sākusi darbu pie mērķtiecīgas veselības mācības programmas izstrādes bērniem.
Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks Dace Gardovska uzskata, ka Latvijā ir jāizstrādā veselības mācības standarts, kur, piemēram, higiēnas normas mācītu jau bērnudārzā. Eksperte arī pauda šaubas, ka skolotājs var runāt ar jauniešiem par tēmām, par kurām viņš nav drošs.
Veselības ministre Ingrīdai Circenei ("Vienotība"), kura piedalījās preses konferencē, pastāstīja, ka pauze šajā jautājumā ir pārāk ieilgusi un ir nepieciešama rīcība. Ministre pavēstīja, ka darot visu, ko var, bet tas nav Veselības ministrijas pārziņā.
"Kaut kā neizdodas, jau piekto un sesto reizi organizējam pasākumus, lai radītu sabiedrības izpratni, ko nozīmē veselība. Tagad tā asociējas ar sēdēšanu poliklīnikas rindā vai nonākšanu slimnīcā. Jāsāk no tā, ka novēršam saslimšanu," uzsvēra Circene.
Sabiedriskās organizācijas uzskata, ka situācija Latvijā netiek skatīta kopsakarībās.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji uz pasākumu bija aicināti, taču nav atsaukušies.