Pierīgā no ūdens atsūknēts milzīgs padomjlaika slepenais bunkurs. FOTO
Latvijas pazeme joprojām glabā padomjlaika lielos noslēpumus. Tikko kādā Pierīgas rūpnīcas teritorijā no ūdens atsūknēta bumbu patvertne, kura bija paredzēta 1600 cilvēkiem.
Latvijā pirmo reizi no ūdens atsūknēta padomjlaika patvertne
Patvertne bija ierīkota 4,5 metrus zem rūpnīcas ēkas, un tā vismaz 10 gadu bija applūdusi. Pilsētpētnieku grupa „Grauzti.lv” apmēram diennakti no tās izsūknēja ūdeni, lai varētu doties iekšā bunkurā.
„Grauzti.lv” pārstāvis Māris Rudzītis Kasjauns.lv pastāstīja, ka, viņaprāt, „līdz šim neko tādu Latvijā neviens nav darījis”. Patvertne atrodas netālu no Rīgas un bijusi paredzēta apmēram 1600 rūpnīcas darbiniekiem. Tajā bija vairākas telpas - sakaru punkts, vadības telpa, mācību klase, atpūtas istaba, dīzeļelektrostacija, filtru ventilācijas telpa, divas tualetes, noliktava, telpa atbildīgajiem darbiniekiem un evakuācijas tunelis.
Bunkurs, gaidot atomkaru, izbūvēts „aukstā kara” laikā - pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Patvertnei ir divas ieejas un viena avārijas izeja (viena ieeja izbūvēta zem ēkas, otra ēkai blakus, avārijas ieeja būvēta ar apdomu, ka sabrūkot lielajai ēkai, no patvertnes var viegli izkļūt izmantojot evakuācijas tuneli).
Patvertnes precīza atrašanās vieta netiek sniegta, jo:
* pazemē atrodošos objektu apskate var būt dzīvībai un veselībai bīstama neievērojot, drošības pasākumus;
* uzņēmums, kura teritorijā tā atrodas nevēlas, lai brauktu interesentu pūļi un traucētu tā primāro darbu;
* notiek nopietna metāla zagšana no pamestām un neizmantotām būvēm un Latvijā ir daudzas grupiņas, kuras staigā, vāc suvenīrus (apzog) pamestas būves, kas ir pret pilsētvides pētnieku darbības principiem, informē Rudzītis.
Pēc valsts arhīva datiem Latvijas teritorijā 1989. gadā bija apmēram 1000 civilās aizsardzības aizsargbūves - pazemes patvertnes, kuras būtu nodrošinājušas 100% Latvijas iedzīvotāju ar vietu patvertnē atomkara gadījumā. 2002. gadā Rīgas teritorijā bija sastopamas 256 šādas būves. Tomēr šobrīd, ņemot vērā, ka patvertņu speciālais statuss ir noņemts, tās atzīstamas tikai par noliktavām vai palīgbūvēm.
Pašreiz bunkuru skaits būtiski samazinājies. Piemēram, patvertni, kas bija paredzēta bijušās rūpnīcas „Aurora” darbiniekiem, nojauca pirms pāris gadiem, bet cita patvertne, kas atradās kādreizējā „Auto Eiropa Rīga” teritorijā Dārzciema ielā tika pārbūvēta un tai virsū uzbūvēta jauna ēka. Ir arī uzņēmumi, kuri izremontē savas patvertnes un tās pat nevar pazīt. Tāds piemērs ir akciju sabiedrībā „Grindex”, kur bijušās patvertnes telpās ierīkots mūsdienīgs ar modernām tehnoloģijām aprīkots arhīvs dokumentu glabāšanai. Jāteic, ka bunkura uzturēšana nav lēta, vidēji tikai bunkura apsilde vien mēnesī izmaksā ap 300 latu, nerēķinot citus izdevumus.
Kasjauns.lv/Foto: grauzti.lv
