Džeimijs Olivers darbu virtuvē padara seksīgu

Kas viņš ir, šis vienkāršais, draudzīgais, rosīgais un runīgais brits, kurš nedaudz līdzinās mūsu Mārtiņam Sirmajam (bet varbūt tieši otrādi – Mārtiņš līdzinās viņam?) un prot tik saprotami visu parādīt kadrā, ka nemaz nav jāzina angļu valoda, lai pats pēc tam spētu uzvārīt buljonu, pagatavot pastu, uzcept zivi, panētu zaļumu un maizes drupačās, vai uzmeistarot desertu no sezonas ogām.

Vienam no pasaules populārākajiem un līdz ar to ietekmīgākajiem pavāriem, neskaitāmu televīzijas šovu un gastronomijā izglītojošo raidījumu zvaigznei, 16 biezu pavārgrāmatu autoram, sešu restorānu īpašniekam (pēdējais – „Union Jacks” – Londonā, Vinčesterā, durvis vēris tikai 28. maijā), žurnāla galvenajam redaktoram, kā arī virtuves lietu un produktu līniju zīmolu īpašniekam, četru bērnu tētim Džeimam Trevoram Oliveram jeb Džeimijam Oliveram ir tikai 37 gadi. Viņa dzimtās mājas ir neliels jauks angļu ciematiņš Kleiveringa Eseksas ziemeļos (nosacīti tas ir netālu no latviešiem pazīstamās Stanstedas lidostas), kur viņa vecāki vadīja pabu (tradicionālo britu alus krogu) „The Cricketers”. Šodienas miljonārs tur kopš mazām dienām palīdzēja virtuvē (sāka ar grīdu un trauku mazgāšanu…) un pie bāra letes, salejot alu vai atkorķējot vīna pudeles. Džeimija tētis uzskatīja, ka lietaskoks, vienalga, virtuvē vai citās dzīves jomās izmantojams, sanāk tikai no tādiem, kuri agri ceļas un pa dienu smagi strādā. Nē, viņš nebija despots, taču, ja reiz puisim kārojas kabatas naudas, tad, lūdzu, strādā kā visi!

15 gadu vecumā Džeimijs divas nedēļas tika pie neliela amata restorāna „Starr” virtuvē, un tas viņu iedvesmoja izlemt, kā turpmāk pelnīt naudu. Topošais TV šefs iestājās Vestminsteras Sabiedriskās ēdināšanas koledžā Vinsentskvērā, trīs gadus mācījās visu, ko piedāvāja šī lieliskā mācību iestāde, un absolvēja to, svēti ticēdams, ka labs ēdiens ir darbietilpīgs ēdiens. Taču šai maltītei bija profesionālā mazuma piegarša – Džeimijam gribējās ko vairāk. Piemēram, strādāt Londonā, kur restorānos dzīve sit nesalīdzināmi augstāku vilni nekā Anglijas vidienē.

Džeimija itāliskās saknes

Pēc gada Olivers spēra nākamo soli pareizajā virzienā – pieteicās darba intervijai „River Cafe”, restorānā, kur praktizēties vēlas ikviens pavārs ar lieliska ēdiena gatavotāja ambīcijām un itālisku pēcgaršu. Nebija jau tā, ka Ruta Rodžersa un Roza Greja, šīs virtuves pavēlnieces, jauno censoni sagaidītu ar aplausiem, taču ar laiku Džeimijs sevi pierādīja.

Laiks, kad Olivers sāka iekarot Londonu un īrēt mazmazītiņu dzīvoklīti ar vēl mazāku virtuvīti, ir būtisks viņa turpmākajā karjerā. Platības un atbilstīga aprīkojuma, kā arī bieži vien finanšu trūkuma dēļ lieliskās restorāna receptes te nebija īstenojamas, tāpēc Džeimijs sāka eksperimentēt, vienkāršojot un „piedzenot” pieliekamā un palodzes dārziņa iespējām. „Izmantojot šo principu, es izveidoju muļķudrošu, vienkāršu, gardu un izaicinošu recepšu kopumu. Tajā pašā laikā centos izvairīties no kulinārijas žargona un sarežģītām, laiku paģērošām procedūrām, kuras īpaši neietekmē rezultātu,” 1999. gadā savas pirmās grāmatas „Pikantais šefpavārs” (oriģinālā „The Naked Chef”; tulkota latviski, 2008. gadā iznākusi „Zvaigzne ABC” apgādā) ievadā raksta Džeimijs.

„Jaunās vīrišķības” iemiesojums

Ko par to teica pats Džeimijs? Pirmo televīzijas gadu viņš aizvadīja briesmīgā stresā. „Es podā lūkojos biežāk, nekā varētu iedomāties,” viņš ir publiski atzinies, jo „visam un uzreiz”, kas viņu piemeklēja strauji augošās publicitātes dēļ, vienkāršais britu puisis nebija gatavs. Taču viņš pārvarēja šīs sākuma grūtības un prata izmantot dāsno likteņa dāvanu.

„The Naked Chef” izrādīja trīs gadus, un tas plūca nebijušus laurus. Pašlaik dažādas Olivera TV raidījumu vai šovu sērijas izrāda vairāk nekā 40 valstīs. 2000. gadā „Channel 4” sāka Olivera raidījuma ciklu „Pukka Tukka” (angl. „pukka” nozīmē pirmklasīgu, ģeniālu), 2002. gadā – „Oliver’s Twist” un „Jamie’s Kitchen” (Džeimija virtuve), kur Džeimija virsvadībā bariņš jauniešu bez jelkādām zināšanām pavārmākslā pamazām kļūst pat lietpratējiem, un šefs var piedāvāt darbu savā tikko atvērtajā restorānā „Fifteen”. Tad 2003. gadā sekoja „Return to Jamies’s Kitchen” („Atgriešanās Džeimija virtuvē”; 2006. gadā līdzīgs pēc formas un izteiksmes „Jamie’s Kitchen Australia”, kur desmit sērijās britu skatītājiem Olivers atklāja Austrālijas virtuvi un produktus), bet 2005. gada oktobrī zilā folksvāgena busiņā devās savā lielajā Itālijas ceļojumā, ko sešās sērijās iemūžināja TV kanāls „Channel 4”. TV kanāla vēsturē „Jamie’s Great Italian Escape” bija pirmais šāda veida pasākums, kad filmēšanas grupa dodas līdzi galvenā varoņa personisku atklājumu caurstrāvotā ceļojumā, turklāt velkot treileri ar „televīzijas gatavošanai” nepieciešamu aprīkojumu. 2009. gadā „Jamies American Road Trip” (Džeimija ceļojums pa Amerikas ceļiem) „Channel 4” seko Džeimijam, kad tas apceļo ASV ievērojamākos restorānus un slavenākos šefpavārus, izzina viņu meistarstiķus, gatavo ēdienu gan kolēģu virtuvēs, gan vienkārši – ceļa malā, lai ar to cienātu garāmbraucējus. 2010. un 2011. gadā amerikāņu TV kanāls ABC filmēja „Jamie Oliver’s Food Revolution” – Olivera kārtējo „Amerikas atklāšanas” seriālu; par augstvērtīgo pētniecības darbu, izzinot ēšanas tradīcijas un iedzīvotāju attieksmi pret ēdienu, tā pirmā sezona saņēmusi „Emmy” balvu – par izcilu realitātes atainojumu.

Vēl pa šiem gadiem Džeimijs Olivers ir mācījis, kā gatavot „mājas stila” ēdienus, kā pagatavot Lielbritānijas zemnieku audzētās „laimīgās vistas” un veselīgas maltītes no svaigiem produktiem un lauzt britu tradicionālo „mīlu uz pusfabrikātiem”, iestājies par britu bekona kvalitāti, gatavojis tradicionālos Ziemassvētku ēdienus, pētījis un mācījis gatavot eiropiešu un ziemeļafrikāņu tradicionālos produktus, ķert un cept zivis un ēdienus vasaras maltītēm dārzā, kas transformējušies dažādos televīzijā skatāmos projektos, kuriem izsekot, ja vien neesi Džeimija personiskais TV raidījumu plānotājs, ir sarežģīti.

Taču ir vēl kādas tematikas Džeimija pavāršovi, iespējams, kuru dēļ pasaule kaut drusciņ, bet ir mainījusies uz labo pusi.

Džeimijs pirmais televīzijā sāka runāt par to, ko skolās ēd britu bērni. Un neko veselīgu viņi tur neēda – ikviens, kurš kā ierindas ceļotājs pabijis Lielbritānijā, spēj nojaust par šīs nācijas aizraušanos ar ātrajām uzkodām un sintētiskām barojošām mērcēm. Jā, tā tik tiešām ēd visdusmēra brits, vakariņās pagatavojot kaut ko no lielveikala saldēto pusfabrikātu piedāvājuma, tāpēc nav jābrīnās, ka vairums skolasbērnu ar svaigiem salātiem un dārzeņiem, gaļas un zivīm bez miltaini eļļainā panējuma, dzērieniem bez cukura un burbuļiem nebija pat uz jūs. Viņu ikdienas proviantā tādu vispār neeksistēja!

2005. gadā Olivers, izmantojot par pārvērtību placdarmu Grīnvičas (Londonas priekšpilsētas) Kidbrūkas skolas ēdnīcu un virtuvi, safilmēja savu „Jamie’s School Dinners”, iespējams, vienu no savā ziņā skandalozākajiem saviem šoviem, jo uzskatāmi demonstrēja, ka bērni ēd veselīgu ēdienu, ja vien viņus iemāca tādu ēst. Ar šo pavārfilmu parādīšanos TV, ar daudzajiem pavāršoviem, grāmatām un izciliem restorāniem pašapmierinātībā iegrimušajā britu sabiedrībā sākās diskusija par to, ko patiesībā ēd bērni un cik ļoti tas ietekmē nākamo nodokļu maksātāju veselību un izredzes uz ilgmūžību. Džeimijs uzsāka kampaņu „Feed me better!” ( angliski – ēdini mani labāk!), tika līdz privātai audiencei pie toreizējā premjerminista Tonija Blēra un panāca, ka valdība skolas ēdiena atveseļošanai tuvākajiem trīs gadiem papildus atvēl 280 miljonus sterliņu mārciņas! Jāatceras gan, ka briti ir konservatīvi pusdienu kastīšu fani, tāpēc papildus maksājumi skolu virtuvēm nācijas nākotnes vārdā ir tikai daļa pasākumu; svarīgi ir mainīt sabiedrības prātu tā, lai skolasbērnu kastītēs, ko viņi ņem no mājām, arī būtu atrodama daudzmaz veselīga pārtika. Un Džeimijs apzinājās savu misiju – ar piemēru un aizrautību mācīt gatavot ēdienu, lai gan māmiņas, gan bērniņi gribētu to atkārtot arī savā virtuvē.

Un tomēr – kas ir Džeimijs?

Sākumā briti par jauno Oliveru sajūsminājās kā par kucēnu – amizantu un jauku. Taču kucēni aug ātri, un, kaut arī Džeimijs no skata arvien bija apburošs jaunulis, viņa prātā jau virknējās projekti un… projekti. Pēc tam, kad Džeimijs parakstīja reklāmas līgumu ar lielveikalu ķēdi „Sainsbury’s” (1,2 miljoni mārciņu ik gadu), viens otrs kolēģis nekautrējās publiski viņu nosaukt par mauku. Džeimijs teica, ka neredz pretrunas šajā sadarbībā, jo arī „Sainsbury’s” mērķis ir pievērst britus dažādu produktu lietošanai. Analizējot Džeimija ietekmi uz vidusmēra Lielbritānijas iedzīvotāja prātu, vērā ņemami ir lielveikalu ķēdes dati – pat muskatriekstu (ne pārāk bieži lietota garšviela) pārdošana četrkāršojās pēc tam, kad Olivers pavārraidījumā tos ieteica pierīvēt Boloņas mērcei…

Savus lielveikala miljonus Olivers sakās tērējot pavārgrāmatu veidošanai un restorānu atvēršanai. Pirmo restorānu „Fifteen” viņš atvēra, ieķīlājot savu māju; tas ir labdarības restorāns, kur katru gadu 15 sociāli nelabvēlīgus jauniešus māca par pavāriem. To gan reizēm viņam „iebāž degunā”, jo, nodarbojoties ar labdarību, restorāns skaitās bezpeļņas organizācija un bauda nodokļu atlaides, bet tā mentors izdod dārgas pavārgrāmatas un veido superaugstu reitingu vainagotus TV šovus, saņem autoratlīdzību par 2008. gadā izdoto videospēli „What’s Cooking? With Jamie Oliver”, nemaz nerunājot par pārtikas produktu, trauku un virtuves aprīkojuma produktu līnijām (atkārtoti izmantotus stikla traukus, kā arī nelielu daļu virtuves aprīkojuma no Džeimija Olivera dažādiem zīmoliem var iegādāties arī Latvijā, turklāt ne tikai augstākās klases mājaslietu, bet arīdzan lielajos „Maxima” veikalos – tie nav lēti, taču arī ne tik dārgi, lai nevarētu atļauties, piemēram, parocīgu un stilīgu vīna glāžu vai šķīvju komplektu).

Par Džeimija pavārgrāmatām ir atsevišķs stāsts – baidos pat skaitīt, cik daudzās valodās un cik milzīgos metienos tās ir iznākušas. Pat Latvijā viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais no pasaules grandiem, ar kuru profesionālo daiļradi var iepazīties latviešu valodā, protams, ja jau plauktā nerindojas angliskās vai krieviskās versijas. Jau vairākus gadus Džeimijs izdod un ir galvenais redaktoram lieliskam žurnālam „Jamie”, kura saukli varētu tulkot šādi – labs ēdiens, lielisks laiks (atdzīšos, esmu tā fans). Viņam ir lieliska mājas lapa, kurā var atrast milzums recepšu un paskaidrojumu, kas iedvesmo varoņdarbiem virtuvē, turklāt viņu bieži var satikt dažādos britu gastronomijas svētkos, kur viņš atkal un atkal māca un iedvesmo.

Jā, par nopelniem dzimtenes labā Džeimijs Olivers ir saņēmis augstāko valsts novērtējumu. Bet visvairāk viņš lepojas ar saviem četriem bērniem – meitām Poppy Honey Rosie (latviskojot – Magoni Medutiņu Rozīti), Daisy Boo Pamela (Margrietu Bū Pamelu), Petal Blossom Rainbow (Ziedlapiņu Ziediņu Varavīksnīti) un dēlu Buddy Bear Maurice ( Draugu Lāci Morisu). Pēdējo divu bērnu piedzimšanu Olivers izsludināja tviterī… Ar sievu Džuljetu Nortoni un jautro četrotni Džeimijs dzīvo dzimtajā Kleiveringā.

Tātad – četri ēdieni 30 minūtēs! Uzmanību, gatavību, starts!

4 vistas krūtiņas (aptuveni 180 g katra), bez ādas

300 g ķirštomātiņu

4 plānas šķēles žāvēta bekona

1 citrons

2  svaigi rozmarīna zariņi

kaltēta raudene (oregano)

paprikas pulveris

2-3 ēdk. sviesta

eļļa, sāls, pipari

kartupeļi

700 g jauno kartupeļu

6 daiviņas ķiploka

dažas lauru lapas

daži svaigi rozmarīna zariņi

eļļa, sāls

400 g jaunu spināta lapu

100 ml saldā krējuma ar mazu tauku procentu

25 g Parmas (cieta, pikanta) siera

1 saišķītis pavasara sīpoliņu (mazu sīpoliņu ar visiem lokiem)

3  ķiploka daiviņas

daži timiāna zariņi

muskatrieksts pierīvēšanai

2-3 ēdk. sviesta

eļļa, sāls, pipari

zemeņu biezkokteilis

400 g zemeņu

daži svaigas piparmētras zariņi

½ citrona

ledus kubiņi

cukurs pēc garšas