Džeimijs Olivers darbu virtuvē padara seksīgu

Kas viņš ir, šis vienkāršais, draudzīgais, rosīgais un runīgais brits, kurš nedaudz līdzinās mūsu Mārtiņam Sirmajam (bet varbūt tieši otrādi – Mārtiņš līdzinās viņam?) un prot tik saprotami visu parādīt kadrā, ka nemaz nav jāzina angļu valoda, lai pats pēc tam spētu uzvārīt buljonu, pagatavot pastu, uzcept zivi, panētu zaļumu un maizes drupačās, vai uzmeistarot desertu no sezonas ogām.

Agri ceļas, smagi strādā

Vienam no pasaules populārākajiem un līdz ar to ietekmīgākajiem pavāriem, neskaitāmu televīzijas šovu un gastronomijā izglītojošo raidījumu zvaigznei, 16 biezu pavārgrāmatu autoram, sešu restorānu īpašniekam (pēdējais – „Union Jacks” – Londonā, Vinčesterā, durvis vēris tikai 28. maijā), žurnāla galvenajam redaktoram, kā arī virtuves lietu un produktu līniju zīmolu īpašniekam, četru bērnu tētim Džeimam Trevoram Oliveram jeb Džeimijam Oliveram ir tikai 37 gadi. Viņa dzimtās mājas ir neliels jauks angļu ciematiņš Kleiveringa Eseksas ziemeļos (nosacīti tas ir netālu no latviešiem pazīstamās Stanstedas lidostas), kur viņa vecāki vadīja pabu (tradicionālo britu alus krogu) „The Cricketers”. Šodienas miljonārs tur kopš mazām dienām palīdzēja virtuvē (sāka ar grīdu un trauku mazgāšanu…) un pie bāra letes, salejot alu vai atkorķējot vīna pudeles. Džeimija tētis uzskatīja, ka lietaskoks, vienalga, virtuvē vai citās dzīves jomās izmantojams, sanāk tikai no tādiem, kuri agri ceļas un pa dienu smagi strādā. Nē, viņš nebija despots, taču, ja reiz puisim kārojas kabatas naudas, tad, lūdzu, strādā kā visi!

15 gadu vecumā Džeimijs divas nedēļas tika pie neliela amata restorāna „Starr” virtuvē, un tas viņu iedvesmoja izlemt, kā turpmāk pelnīt naudu. Topošais TV šefs iestājās Vestminsteras Sabiedriskās ēdināšanas koledžā Vinsentskvērā, trīs gadus mācījās visu, ko piedāvāja šī lieliskā mācību iestāde, un absolvēja to, svēti ticēdams, ka labs ēdiens ir darbietilpīgs ēdiens. Taču šai maltītei bija profesionālā mazuma piegarša – Džeimijam gribējās ko vairāk. Piemēram, strādāt Londonā, kur restorānos dzīve sit nesalīdzināmi augstāku vilni nekā Anglijas vidienē.

Džeimija itāliskās saknes

Jaunais Olivers  dabūja darbu Anglijas itāļu virtuves patriarha, slavenā Antonio Karlučo restorānā „Neal Street”, kas ir izslavēts lieliskās pašu gatavotās pastas un ceptās maizes dēļ. Viņa amats mūsu izpratnē par virtuves lietām atbilstu jēdzienam maiznieks, taču pasaules praksē „pastry chef” saprot daudz plašāk. Abi gastronomijas grandi – Karlučo un viņa kompanjons Dženaro Kontaldo – Džeimijam ir ielikuši labus pamatus: ņem no viņa pavārgrāmatām kuru mīklas recepti vēlies – ātri vai lēni briestošai rauga, saldai vai sāļai smilšu, makaronu vai nūdeļu – tā strādā, proti, tā tik tiešām ir viegli un ātri pagatavojama un allaž izdodas. Starp citu, Dženaro Kontaldo Džeimijam ir tāds kā guru – cita starpā viņš iemācīja topošo dižpavāru… sēņot! Briti, gluži kā vairums īsteno rietumnieku, pret sēņošanu izturas rezervēti vai pat ar nepārvaramu neuzticēšanos, taču – kas gan tā par autentisku itāļu virtuvi (kaut arī Londonā), ja pašā sēņu sezonas vidū nav nevienas meža sēnītes!

Pēc gada Olivers spēra nākamo soli pareizajā virzienā – pieteicās darba intervijai „River Cafe”, restorānā, kur praktizēties vēlas ikviens pavārs ar lieliska ēdiena gatavotāja ambīcijām un itālisku pēcgaršu. Nebija jau tā, ka Ruta Rodžersa un Roza Greja, šīs virtuves pavēlnieces, jauno censoni sagaidītu ar aplausiem, taču ar laiku Džeimijs sevi pierādīja.

Laiks, kad Olivers sāka iekarot Londonu un īrēt mazmazītiņu dzīvoklīti ar vēl mazāku virtuvīti, ir būtisks viņa turpmākajā karjerā. Platības un atbilstīga aprīkojuma, kā arī bieži vien finanšu trūkuma dēļ lieliskās restorāna receptes te nebija īstenojamas, tāpēc Džeimijs sāka eksperimentēt, vienkāršojot un „piedzenot” pieliekamā un palodzes dārziņa iespējām. „Izmantojot šo principu, es izveidoju muļķudrošu, vienkāršu, gardu un izaicinošu recepšu kopumu. Tajā pašā laikā centos izvairīties no kulinārijas žargona un sarežģītām, laiku paģērošām procedūrām, kuras īpaši neietekmē rezultātu,” 1999. gadā savas pirmās grāmatas „Pikantais šefpavārs” (oriģinālā „The Naked Chef”; tulkota latviski, 2008. gadā iznākusi „Zvaigzne ABC” apgādā) ievadā raksta Džeimijs.

„Jaunās vīrišķības” iemiesojums

Pietika ar pāris kadriem BBC televīzijas kanāla raidījumam par 1997. gada Ziemassvētku tematiku, kurā parādījās „River Cafe” jaunais šefpavāra palīgs (restorāna biznesa, proti, franču, valodā to sauc – sous chef) Olivers, lai viņu pamanītu kāda producente. Un tā 1998. gadā savu ceļu pie skatītājiem sāka superpopulārais TV pavāršovs „The Naked Chef” (angl.– kailais šefpavārs), kurā tomēr apģērbts šefpavārs Olivers pēc produktiem brauca ar skuteru un, klausoties rokenrolu, gatavoja līksmam draugu pulkam vienkāršu un sirsnīgu maltīti. Te nebija nekā no amata brāļu profesionālās arogances, pārmēru daudzskaitlīgā produktu saraksta un manipulāciju sarežģītības. Skatītāja acu priekšā dzima maltīte, kuras tapšanu Džeimijs izskaidroja vienkāršos un precīzos vārdos. Viņa jaunības aizrautība iedrošināja pie dārzeņu naža ķerties pat tos, kuri līdz šim TV pavāršovus necieta ne acu galā. Nemaz nerunājot par geju kopienu, kurai Džeimija bērnišķīgi glītais vaigs, vingrais augums un dabiskā rosīšanās pie plīts rosināja uz pārdomām par virtuves dzīves straujo erotizāciju. Vai redzēji, cik seksīgi viņš rokā tur gareno, spilgti sarkano kečupa pudeli? Cik maigi, pat jutekliski viņš mīca mīklu? Cik mīlīgi spiež ķiploka daiviņas? Divi skotu sociologi – Duglass Brounlijs un Pols Hjūers – pat publicēja pētījumu par Džeimija Olivera ietekmi uz mūsdienu vīrišķības definīciju. Viņi konstatēja, ka tagad tieši virtuve, nevis garāža vai laivu māja ir galvenā skatuve, kur to demonstrēt. „Visas Olivera grāmatas ir radītas tā, lai patiktu vīriešiem, padarot strādāšanu virtuvē seksīgu,” uzsvēra autori.

Ko par to teica pats Džeimijs? Pirmo televīzijas gadu viņš aizvadīja briesmīgā stresā. „Es podā lūkojos biežāk, nekā varētu iedomāties,” viņš ir publiski atzinies, jo „visam un uzreiz”, kas viņu piemeklēja strauji augošās publicitātes dēļ, vienkāršais britu puisis nebija gatavs. Taču viņš pārvarēja šīs sākuma grūtības un prata izmantot dāsno likteņa dāvanu.

Televīzija, pavārgrāmatas, restorāni, trauki …

„The Naked Chef” izrādīja trīs gadus, un tas plūca nebijušus laurus. Pašlaik dažādas Olivera TV raidījumu vai šovu sērijas izrāda vairāk nekā 40 valstīs. 2000. gadā „Channel 4” sāka Olivera raidījuma ciklu „Pukka Tukka” (angl. „pukka” nozīmē pirmklasīgu, ģeniālu), 2002. gadā – „Oliver’s Twist” un „Jamie’s Kitchen” (Džeimija virtuve), kur Džeimija virsvadībā bariņš jauniešu bez jelkādām zināšanām pavārmākslā pamazām kļūst pat lietpratējiem, un šefs var piedāvāt darbu savā tikko atvērtajā restorānā „Fifteen”. Tad 2003. gadā sekoja „Return to Jamies’s Kitchen” („Atgriešanās Džeimija virtuvē”; 2006. gadā līdzīgs pēc formas un izteiksmes „Jamie’s Kitchen Australia”, kur desmit sērijās britu skatītājiem Olivers atklāja Austrālijas virtuvi un produktus), bet 2005. gada oktobrī zilā folksvāgena busiņā devās savā lielajā Itālijas ceļojumā, ko sešās sērijās iemūžināja TV kanāls „Channel 4”. TV kanāla vēsturē „Jamie’s Great Italian Escape” bija pirmais šāda veida pasākums, kad filmēšanas grupa dodas līdzi galvenā varoņa personisku atklājumu caurstrāvotā ceļojumā, turklāt velkot treileri ar „televīzijas gatavošanai” nepieciešamu aprīkojumu. 2009. gadā „Jamies American Road Trip” (Džeimija ceļojums pa Amerikas ceļiem) „Channel 4” seko Džeimijam, kad tas apceļo ASV ievērojamākos restorānus un slavenākos šefpavārus, izzina viņu meistarstiķus, gatavo ēdienu gan kolēģu virtuvēs, gan vienkārši – ceļa malā, lai ar to cienātu garāmbraucējus. 2010. un 2011. gadā amerikāņu TV kanāls ABC filmēja „Jamie Oliver’s Food Revolution” – Olivera kārtējo „Amerikas atklāšanas” seriālu; par augstvērtīgo pētniecības darbu, izzinot ēšanas tradīcijas un iedzīvotāju attieksmi pret ēdienu, tā pirmā sezona saņēmusi „Emmy” balvu – par izcilu realitātes atainojumu.

Vēl pa šiem gadiem Džeimijs Olivers ir mācījis, kā gatavot „mājas stila” ēdienus, kā pagatavot Lielbritānijas zemnieku audzētās „laimīgās vistas” un veselīgas maltītes no svaigiem produktiem un lauzt britu tradicionālo „mīlu uz pusfabrikātiem”, iestājies par britu bekona kvalitāti, gatavojis tradicionālos Ziemassvētku ēdienus, pētījis un mācījis gatavot eiropiešu un ziemeļafrikāņu tradicionālos produktus, ķert un cept zivis un ēdienus vasaras maltītēm dārzā, kas transformējušies dažādos televīzijā skatāmos projektos, kuriem izsekot, ja vien neesi Džeimija personiskais TV raidījumu plānotājs, ir sarežģīti.

Taču ir vēl kādas tematikas Džeimija pavāršovi, iespējams, kuru dēļ pasaule kaut drusciņ, bet ir mainījusies uz labo pusi.

Ēdini mani labāk!

Džeimijs pirmais televīzijā sāka runāt par to, ko skolās ēd britu bērni. Un neko veselīgu viņi tur neēda – ikviens, kurš kā ierindas ceļotājs pabijis Lielbritānijā, spēj nojaust par šīs nācijas aizraušanos ar ātrajām uzkodām un sintētiskām barojošām mērcēm. Jā, tā tik tiešām ēd visdusmēra brits, vakariņās pagatavojot kaut ko no lielveikala saldēto pusfabrikātu piedāvājuma, tāpēc nav jābrīnās, ka vairums skolasbērnu ar svaigiem salātiem un dārzeņiem, gaļas un zivīm bez miltaini eļļainā panējuma, dzērieniem bez cukura un burbuļiem nebija pat uz jūs. Viņu ikdienas proviantā tādu vispār neeksistēja!

2005. gadā Olivers, izmantojot par pārvērtību placdarmu Grīnvičas (Londonas priekšpilsētas) Kidbrūkas skolas ēdnīcu un virtuvi, safilmēja savu „Jamie’s School Dinners”, iespējams, vienu no savā ziņā skandalozākajiem saviem šoviem, jo uzskatāmi demonstrēja, ka bērni ēd veselīgu ēdienu, ja vien viņus iemāca tādu ēst. Ar šo pavārfilmu parādīšanos TV, ar daudzajiem pavāršoviem, grāmatām un izciliem restorāniem pašapmierinātībā iegrimušajā britu sabiedrībā sākās diskusija par to, ko patiesībā ēd bērni un cik ļoti tas ietekmē nākamo nodokļu maksātāju veselību un izredzes uz ilgmūžību. Džeimijs uzsāka kampaņu „Feed me better!” ( angliski – ēdini mani labāk!), tika līdz privātai audiencei pie toreizējā premjerminista Tonija Blēra un panāca, ka valdība skolas ēdiena atveseļošanai tuvākajiem trīs gadiem papildus atvēl 280 miljonus sterliņu mārciņas! Jāatceras gan, ka briti ir konservatīvi pusdienu kastīšu fani, tāpēc papildus maksājumi skolu virtuvēm nācijas nākotnes vārdā ir tikai daļa pasākumu; svarīgi ir mainīt sabiedrības prātu tā, lai skolasbērnu kastītēs, ko viņi ņem no mājām, arī būtu atrodama daudzmaz veselīga pārtika. Un Džeimijs apzinājās savu misiju – ar piemēru un aizrautību mācīt gatavot ēdienu, lai gan māmiņas, gan bērniņi gribētu to atkārtot arī savā virtuvē.

Un tomēr – kas ir Džeimijs?

Sākumā briti par jauno Oliveru sajūsminājās kā par kucēnu – amizantu un jauku. Taču kucēni aug ātri, un, kaut arī Džeimijs no skata arvien bija apburošs jaunulis, viņa prātā jau virknējās projekti un… projekti. Pēc tam, kad Džeimijs parakstīja reklāmas līgumu ar lielveikalu ķēdi „Sainsbury’s” (1,2 miljoni mārciņu ik gadu), viens otrs kolēģis nekautrējās publiski viņu nosaukt par mauku. Džeimijs teica, ka neredz pretrunas šajā sadarbībā, jo arī „Sainsbury’s” mērķis ir pievērst britus dažādu produktu lietošanai. Analizējot Džeimija ietekmi uz vidusmēra Lielbritānijas iedzīvotāja prātu, vērā ņemami ir lielveikalu ķēdes dati – pat muskatriekstu (ne pārāk bieži lietota garšviela) pārdošana četrkāršojās pēc tam, kad Olivers pavārraidījumā tos ieteica pierīvēt Boloņas mērcei…

Savus lielveikala miljonus Olivers sakās tērējot pavārgrāmatu veidošanai un restorānu atvēršanai. Pirmo restorānu „Fifteen” viņš atvēra, ieķīlājot savu māju; tas ir labdarības restorāns, kur katru gadu 15 sociāli nelabvēlīgus jauniešus māca par pavāriem. To gan reizēm viņam „iebāž degunā”, jo, nodarbojoties ar labdarību, restorāns skaitās bezpeļņas organizācija un bauda nodokļu atlaides, bet tā mentors izdod dārgas pavārgrāmatas un veido superaugstu reitingu vainagotus TV šovus, saņem autoratlīdzību par 2008. gadā izdoto videospēli „What’s Cooking? With Jamie Oliver”, nemaz nerunājot par pārtikas produktu, trauku un virtuves aprīkojuma produktu līnijām (atkārtoti izmantotus stikla traukus, kā arī nelielu daļu virtuves aprīkojuma no Džeimija Olivera dažādiem zīmoliem var iegādāties arī Latvijā, turklāt ne tikai augstākās klases mājaslietu, bet arīdzan lielajos „Maxima” veikalos – tie nav lēti, taču arī ne tik dārgi, lai nevarētu atļauties, piemēram, parocīgu un stilīgu vīna glāžu vai šķīvju komplektu).

Par Džeimija pavārgrāmatām ir atsevišķs stāsts – baidos pat skaitīt, cik daudzās valodās un cik milzīgos metienos tās ir iznākušas. Pat Latvijā viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais no pasaules grandiem, ar kuru profesionālo daiļradi var iepazīties latviešu valodā, protams, ja jau plauktā nerindojas angliskās vai krieviskās versijas. Jau vairākus gadus Džeimijs izdod un ir galvenais redaktoram lieliskam žurnālam „Jamie”, kura saukli varētu tulkot šādi – labs ēdiens, lielisks laiks (atdzīšos, esmu tā fans). Viņam ir lieliska mājas lapa, kurā var atrast milzums recepšu un paskaidrojumu, kas iedvesmo varoņdarbiem virtuvē, turklāt viņu bieži var satikt dažādos britu gastronomijas svētkos, kur viņš atkal un atkal māca un iedvesmo.

Jā, par nopelniem dzimtenes labā Džeimijs Olivers ir saņēmis augstāko valsts novērtējumu. Bet visvairāk viņš lepojas ar saviem četriem bērniem – meitām Poppy Honey Rosie (latviskojot – Magoni Medutiņu Rozīti), Daisy Boo Pamela (Margrietu Bū Pamelu), Petal Blossom Rainbow (Ziedlapiņu Ziediņu Varavīksnīti) un dēlu Buddy Bear Maurice ( Draugu Lāci Morisu). Pēdējo divu bērnu piedzimšanu Olivers izsludināja tviterī… Ar sievu Džuljetu Nortoni un jautro četrotni Džeimijs dzīvo dzimtajā Kleiveringā.

RECEPTE

Savā jaunākajā pavārgrāmatā „30 minūtes virtuvē. Revolūcionāra pieeja ātrai gardu ēdienu pagatavošanai”, kas „Zvaigzne ABC” apgādā tikko iznākusi arī latviešu valodā, kā arī raidījumu sērijās, ko sestdienu un svētdienu rītos TV6 var skatīties Latvijas pavāršovu cienītāji, Džeimijs Olivers iedrošina gatavot ar iedvesmu un zibenīgi ātri – četrus ēdienus pusstundā! Izmēģināsim arī mēs, - kaut vai tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka Džeimijs nemelo!

Tātad – četri ēdieni 30 minūtēs! Uzmanību, gatavību, starts!

krāsnī cepta vista

4 vistas krūtiņas (aptuveni 180 g katra), bez ādas

300 g ķirštomātiņu

4 plānas šķēles žāvēta bekona

1 citrons

2  svaigi rozmarīna zariņi

kaltēta raudene (oregano)

paprikas pulveris

2-3 ēdk. sviesta

eļļa, sāls, pipari

kartupeļi

700 g jauno kartupeļu

6 daiviņas ķiploka

dažas lauru lapas

daži svaigi rozmarīna zariņi

eļļa, sāls

sautēti spināti

400 g jaunu spināta lapu

100 ml saldā krējuma ar mazu tauku procentu

25 g Parmas (cieta, pikanta) siera

1 saišķītis pavasara sīpoliņu (mazu sīpoliņu ar visiem lokiem)

3  ķiploka daiviņas

daži timiāna zariņi

muskatrieksts pierīvēšanai

2-3 ēdk. sviesta

eļļa, sāls, pipari

zemeņu biezkokteilis

400 g zemeņu

daži svaigas piparmētras zariņi

½ citrona

ledus kubiņi

cukurs pēc garšas

Sagatavošanas.

Sagatavojiet visas nepieciešamās sastāvdaļas un nolieciet virtuves piederumus pa rokai. Elektriskajā tējkannā uzvāriet ūdeni. Uz vidēji stipras uguns uzlieciet vidēja lieluma katliņu, uz mazas uguns – lielu, seklu pannu. Ieslēdziet grilu augstākajā temperatūras  režīmā.

Kartupeļi. Nomazgājiet kartupeļus; ja tie ir lieli, gareniski pārgrieziet uz pusēm (mazos var negriezt) un salieciet katliņā. Pieberiet šķipsnu sāls, pārlejiet ar vedošu ūdeni, uzlieciet vāku un vāriet aptuveni 12-14 minūtes, līdz kartupeļi ir mīksti.

Sautēti spināti. Notīriet un sagrieziet pavasara sīpoliņus. Lielajā, seklajā pannā ielejiet nedaudz olīveļļas un ieberiet sīpoliņus. Pievienojiet spiedē saspiestu ķiploku un nedaudz verdoša ūdens. Noplūciet dažas timiāna lapiņas un ieberiet tās pannā. Pievienojiet smalki rīvētu ¼ muskatrieksta un pielieciet nedaudz sviesta. Uz 3 minūtēm nolieciet malā un ik pa brīdim apmaisiet.

Vista. Zem tukšas pannas noregulējiet lielāku uguni. Uz lielas cepampapīra loksnes uzkaisiet kaltētu raudeni, sāli, piparus un paprikas pulveri, pēc tam to visu apslakiet ar olīveļļu un kopā ar sviestu lieciet uz sakarsētas pannas. Uz cepampapīra loksnes salieciet vistas krūtiņas. Ietiniet tās cepampapīrā, lai garšaugu maisījums piekļūtu gaļai no visām pusēm. Pēc tam izņemiet vistu no papīra un lieciet uz sakarsētās pannas, cepiet 4-5 minūtes, līdz gaļa no abām pusēm kļuvusi zeltaini brūna. Pa to laiku izmetiet cepampapīru un nomazgājiet rokas.

Sautēti spināti.

Pannā, kurā sutinās pavasara sīpoli, ieberiet spinātus. Iespējams, ka tas būs jādara vairākos piegājienos, taču karstumā spināti ātri saplaks. Atceries visu laiku maisīt, lai nekas nepiedegtu!

Vista. Lielā cepamajā traukā sagrieziet citronu četrās daļās un lieciet uz plāts kopā ar tomātiem. Pievienojiet apceptās vistu krūtiņas un no tām iztecējušo suliņu. Lai visu glīti izkārtotu, izmantojiet standziņas. Tad pārlieciet vistas gaļai  bekona šķēles un novietojiet pannu  atpakaļ uz vidējas uguns. Ieberiet rozmarīna zariņus un apmaisiet, sajaucot tos ar gaļas sulu. Tad pievienojiet rozmarīnu gaļai un cepamo veidni vismaz uz 14 minūtēm novietojiet zem grila.

Kartupeļi.

Pārbaudiet, vai kartupeļi ir izvārījušies, tad nokāsiet tos un 1-2 minūtes ļaujiet tvaikam izgarot. Tukšā pannā ielejiet pāris ēdamkarošu olīveļļas, ieberiet dažas rozmarīna lapiņas un ielieciet lauru lapas. Virs garšaugiem ielieciet kārtu kartupeļu, viegli apslakiet tos ar olīveļļu un uzkaisiet sāli. Pievienojiet sešas spiednē saspiestas ķiploka daiviņas un noregulējiet lielu uguni. Ar mazākas pannas vāku stingri piespiediet kartupeļus pannai, lai tos nopresētu. Cepiet, līdz kartupeļi kļūst brūni, pēc aptuveni 3 minūtēm samaisiet un piespiediet vēlreiz.

Sautēti spināti. Pamaisiet, lai tie ātrāk izsautētos. Pārlejiet ar krējumu. Pagrieziet mazāku uguni, pievienojiet smalki sarīvētu sieru un labi samaisiet.

Kartupeļi.

Ik pa brīdim uzmetiet tiem aci, piespiediet pie pannas un apgroziet, līdz kartupeļi kļuvuši viscaur zeltaini.

Dzēriens. Nokniebiet zemenēm kauslapiņas. Kopā ar sauju ledus kubiņu un dažām piparmētras lapiņām ieberiet ogas blenderī un pievienojiet citrona sulu. Pielejiet tik daudz ūdens, lai pārklātu ogas, un visu sablenderējiet. Pa to laiku līdz pusei piepildiet lieli krūzi ar ledus gabaliņiem. Pagaršojiet samalto masu, un, ja nepieciešams, pievienojiet cukuru. Ielejiet dzērienu lielā krūzē un samaisiet ar koka karoti. Lieciet uz galda.

Kartupeļi.

Pārbaudiet un vēlreiz piespiediet pie pannas.

Pasniegšana. Izņemiet no grila cepamo veidni ar vistas krūtiņām. Pārbaudiet, vai gaļa izcepusies, un kopā ar spinātu pannu nolieciet uz galda. Salieciet kartupeļus lēzenā traukā un celiet galdā! Lai labi garšo!

Signe Šēnfelde, gastronomijas žurnāliste, speciāli „Rīgas Viļņiem”/ Foto: „Bulls Press”, publicitātes