Bijušais BB prezidents Freimanis turpina tiesāties ar valsti par 100 000 latu morālo kaitējumu
Bijušais "Banka Baltija" (BB) prezidents Tālis Freimanis turpinās tiesāties ar Latvijas valsti par 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Viņš uzskata, ka apcietinājumā un mājas arestā pavadījis par trim gadiem ilgāku laiku, nekā noteikts notiesājošajā tiesas spriedumā tā dēvētajā BB krimināllietā, tāpēc viņam pienākas kompensācija par šādi nodarīto morālo kaitējumu.
Freimanis ar civilprasību pret valsti vērsās pēc tam, kad 2009.gada 30.aprīlī likumīgā spēkā stājās spriedums BB krimināllietā, kurā par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu tika atzīti bijušais likvidējamās BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents un Freimanis.
Patlaban Augstākās tiesas Senātā iesniegta kasācijas sūdzība par Rīgas apgabaltiesas šā gada aprīlī pieņemto spriedumu, ar kuru pilnībā noraidīta Freimaņa prasība pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas (TM) personā. Iepriekš Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa no valsts piedzina 3500 latu atlīdzību. Apelācijas sūdzības par šo spriedumu Rīgas apgabaltiesā iesniedza gan Freimanis, gan TM.
Pēc Latvijas tiesu interneta portāla datiem, Augstākās tiesas Senāts lietu saņēmis jūnija sākumā, taču tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts.
LETA jau ziņoja, ka Freimanis civilprasībā tiesai norādīja, ka kopējais laiks, ko viņš pavadījis apcietinājumā un mājas arestā BB krimināllietas gaitā bijis ilgāks nekā galīgais viņam piespriestais sods. Apcietinājumā pavadītais laiks viņam nodarījis smagu morālo kaitējumu, kā arī liedzis pašattīstības iespējas, turklāt, būdams ekonomikas zinātņu doktors, pēc BB lietas beigām viņš tā arī nav varējis atrast darbu specialitātē, kā arī valsts maksātā pensija aprēķināta, ieskaitot aprēķinā laiku, ko viņš pavadījis apcietinājumā.
TM Freimaņa tiesā iesniegto prasību neatzina. Valsts lūdza izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka tiesvedība par to pašu priekšmetu - morālo kaitējumu par apcietinājumā pavadītu ilgāku laiku, nekā paredz galīgais sods, - un pret to pašu pusi - Latvijas valsti - jau skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Gadījumā, ja tiesvedība netiktu izbeigta, TM lūdza Freimaņa prasību pilnībā noraidīt.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Freimaņa prasību apmierināja daļēji, piedzenot no valsts TM personā 3500 latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī valsts nodevu un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. TM tika uzdots maksāt arī likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
Kā norādīts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumā, Freimanis brīvības atņemšanas vietās atradies no 1998.gada 25.septembra līdz 2003.gada 28.janvārim.
Viņam piespriestais sods paredz triju gadu brīvības atņemšanu, savukārt apcietinājumā un mājas arestā kopā Freimanis pavadījis sešus gadus četrus mēnešus un sešas dienas, tādējādi apcietinājumā pavadītais laiks par trīs gadiem četriem mēnešiem un sešām dienām pārsniedz brīvības atņemšanas soda termiņu, kas noteikts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, teikts spriedumā.
Pirmās instances tiesa spriedumā bija atzinusi, ka Freimanim ir tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no Latvijas valsts TM personā, kas radies prokuratūras un tiesas nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā, kuras dēļ Freimanis atradies apcietinājumā un mājas arestā ilgāk par viņam piespriesto brīvības atņemšanu.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
