Jelgavas novads atsakās no AES, vairākiem lidlaukiem un „Maizes fabrikas”

Attīstības scenāriju publiskās apspriešanas laikā gan tika noraidīta ideja par atomspēkstacijas būvi Jelgavas novadā. Lielu atbalstu arī neguva ideja par modificētās pārtikas ražotnes būvi. Tāpat arī tika noraidīta ideja, ka novadā turpmāk varētu atbalstīt tikai pamatizglītības iegūšanu, labības laukus pārvērst par mākslīgi izveidotu brīvdabas muzeju un būvēt vairākus lidlaukus un helikopteru nosēšanās laukumus.

Pašvaldība, kuru vada vairākos skandālos iesaistītais Ziedonis Caune (ZZS), izstrādājusi četrus novada attīstības scenārijus līdz 2032. gadam – „Silikona līdzenums”, „Maizes fabrika”, „Tūrisma meka” un „Drošā māja”. Sabiedriskajā apspriešanā tika atbalstīts „Drošās mājas” projekts.

Tomēr arī pārējie projekti ir gana ievērības cienīgi un visnotaļ interesanta lasāmviela, kas lasītāju ieved ne tikai grandiozu sasniegumu pasaulē, bet arī zinātniskās fantastikas sapņos. Laikraksts „Dienas Bizness” iepazīstināja ar šo scenāriju esenci.

„Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,” paredz scenārijs, kas nodēvēts par „Silikona līdzenumu”. Nepārprotami top skaidrs, ka šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju ASV.

„Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,” paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to „ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki”.

„Vietējiem iedzīvotājiem galvenās darba iespējas ir apkalpojošā sfērā. Darbs ir labi apmaksāts, bet bez izaugsmes iespējām,” pausts stratēģijā. „Uz vietas novadā tiek galvenokārt nodrošināta pamatizglītība, bet vadošo darbinieku apmācība tiek veikta uzņēmumu galvenajās mītnēs ārpus Latvijas.”

„Lai ražotnes nodrošinātu ar elektroenerģiju, tiek pielietoti alternatīvie enerģijas ieguves veidi - vēja un zemes enerģija, atomenerģija,” paredz „Silikona ielejas” scenārijs.

„Maizes fabrika”

Savukārt „Maizes fabrikas” scenārijs paredz modificētu produktu ražošanu, kas tiek eksportēti uz citām valstīm. Tāpat tajā teikts, ka „daļa dzīvojamo māju ir sezonāla rakstura un paredzētas viesstrādnieku un ģimeņu izmitināšanai, viensētas pakāpeniski izzūd, lai nodrošinātu vienkāršāku lauku apkopšanu”.

„Mūžizglītība nav nepieciešama, jo lauksaimnieciskās ražošanas process ir stabils bez izmaiņām,” pausts novada attīstības stratēģijā.

„Maizes fabrikas” attīstības virziens iezīmē arī citas draudīgas nākotnes perspektīvas – „veidojas perfekta, ļoti labi sakopta lauksaimnieciska ainava, pamazām izzūd dabīgie biotopi”.

„Tūristiem tiek piedāvāts vairāku dienu garumā apskatīt „autentisku” Zemgales dzīvi. Mākslīgi tiek veidotas lauku sētas, kur var iepazīties ar lauku dzīves veidu. Tiek organizēti dažādi brīvdabas pasākumi ar lielu skaitu apmešanās vietu. Šim nolūkam tiek izmantoti bijušie labības lauki,” paredz ceturtais Jelgavas novada attīstības virziens, kas nosaukts par „Tūrisma meku”.

„Kultūrvēsturiskais mantojums tiek kopts, katrā vēsturiskā ēkā tiek izvietots muzejs vai ekskluzīva viesnīca,” paredz „Tūrisma mekas” scenārijs.

„Drošā māja”

Attīstības scenārijs „Drošā māja”, pretēji „Maizes fabrikas” virzienam paredz, ka Jelgavas novadā „laukos tiek saglabātas vēsturiski izveidotās viensētas”, un „visā novadā tiek pielietots vienots vides dizains vienotības sajūtas veidošanai.”. Šis scenārijs paredz akcentēt mūžizglītību un draudzīga lauku tūrisma attīstību.

Patlaban Jelgavas novada amatpersonas lēmušas, ka par optimālo scenāriju atzīts virziens „Drošā māja”, atsakoties no atomelektrosatcijas būves idejas un citām grandiozām idejām, kā, piemēram, labības lauku pārvēršanu par mākslīgi izveidotu brīvdabas muzeju vai helikopteru laukumu celtniecības.

Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte pašvaldības mājaslapā pauda: „Ņemot vērā Jelgavas novada teritorijas līdzšinējo attīstību un tradīcijas, kā arī pašvaldības teritorijas plānojumu,  perspektīvā jāievēro katra pagasta dinamiska attīstība. Pēc ilgām un nopietnām diskusijām par to, kurš no scenārijiem Jelgavas novadam būtu visatbilstošākais un iedzīvotājiem pieņemamākais, secināts, ka par prioritāro attīstības scenāriju tiks izvirzīts scenārijs „Drošā māja”, sabalansējot tā virzību ar atbalstu uzņēmējdarbībai, un tūrisma attīstībai. Šis attīstības scenārijs ietver sevī pašvaldības infrastruktūras, vides un kultūrvēsturiskā mantojuma vizuālo sakārtošanu, visa veida izglītības iestāžu nodrošinājumu apdzīvoto vietu tuvumā, pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu, kultūras pasākumu pieejamību visām vecuma un interešu grupām. Šis novada attīstības scenārijs nodrošinās stabilu un pakāpenisku attīstību ilgākā laika posmā.”