Muižniece tiesā noliedz dokumentu viltošanu
Rīgas Centra rajona tiesā piektdien liecības sāka sniegt dienesta viltojumā apsūdzētā bijusī Saeimas deputāte Vineta Muižniece, kura paziņoja, ka dokumentus nekad nav viltojusi un nekad nav iedomājusies, ka deputātam tas ienāktu prātā.
Pilnvaras apturējusī Satversmes tiesas tiesnese Muižniece piektdien savās liecībās paziņoja, ka apsūdzību neatzīstot un nekādas pretlikumīgas darbības ar dokumentiem neesot veikusi. "Ne tikai neesmu viltojusi kādu komisijas dokumentu, bet pat nekad neesmu iedomājusies, ka kaut kas tāds kādam deputātam vai komisijas darbiniekam varētu ienākt prātā vai vispār būtu iespējams," viņa uzsvēra.
Partijas "Vienotība" politiķu Alekseja Loskutova un Ilmas Čepānes sniegtie paziņojumi par it kā viltotu Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokolu Muižniecei bijis liels pārsteigums.
Viņa skaidri zinot, ka parakstītos komisijas protokolus nekad nav labojusi un nav mainījusi to tekstu. Dažkārt esot labojusi acīmredzamas kļūdas komisijas konsultantes rakstītajā protokola melnrakstā – sagatavē, kas nav uzskatāma par dokumentu un tai nav juridiskas nozīmes.
Ja arī dažkārt veikusi kāda protokola melnraksta teksta labojumu, tad tas darīts tieši konkrētā melnraksta lapā. "Doma saistīt manas darba piezīmes ar kādu komisijas protokolu man nav saprotama, jo manā darba piezīmju blokā nav atrodamas nekādas norādes par to izmantošanu šādam nolūkam," uzsvēra Muižniece.
Viņai līdz pat pērnā gada septembrim nebija zināms, ka 2009.gada septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols nav bijis uzrakstīts savlaicīgi, bet tā projekts rakstīts 2010.gada februārī.
"Nezinot šos apstākļus, es savās iepriekš sniegtajās liecībās nespēju pilnībā izskaidrot, kā informācija no manas darba piezīmju lapas, kas rakstīta 2009.gada nogalē, varēja tikt izmantota 2009.gada septembra komisijas protokola tekstā. Vēlreiz apliecinu, ka par 2009.gada septembra protokola melnraksta teksta papildināšanu ar tekstu, kas, iespējams, aizgūts no manas darba piezīmju lapas, man nekas nebija zināms un šajā sakarā nekādus uzdevumus konsultantēm neesmu devusi un arī nevarēju dot, jo par protokola neesamību netiku informēta," klāstīja Muižniece.
Lietas izskatīšana ar Muižnieces pratināšanu turpināsies pirmdien, jo prokurorei Ilzei Gailītei bija nepieciešams laiks apsūdzētajai sagatavot jautājumus.
Eksdeputātes advokāte Guna Kaminska arī izteica lūgumu pārbaudīt lietas materiālus ‒ četru liecinieču sākotnējās un papildu liecības, iebilstot, ka šotrešdien liecības tika atspoguļotas interneta medijos.
"Ievērojot faktu, ka nākamajā dienā tika uzklausītas divas citas liecinieces, es uzskatīju, ka ir jāpārbauda šie materiāli, jo neizslēdzu netīšu iespaidošanos no publiski esošo liecību atstāsta," norādīja Kaminska.
Ģenerālprokuratūra pērn decembrī Muižniecei uzrādīja apsūdzību par dienesta viltojumu. Viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja –, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Viņa, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To pērn februārī paziņoja Saeimas deputāti Loskutovs un Čepāne.
Saskaņā ar likumu, ja cilvēkam ir tiesneša statuss, bet viņa tiesneša pilnvaras ir apturētas, viņam tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Muižniece nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.
Saeima pērn 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.
BNS, Foto: Lita Krone, Evija Trifanova/LETA
