Rīgā naudas taupīšanas dēļ atsakās no sētniekiem

"Tas nav masveidīgi, ka atsevišķas mājas atsakās no sētnieku pakalpojumiem, taču šāda tendence ir vērojama, it īpaši tajās mājās, kurās ir biedrības. Ja biedrībās vai majās ir cilvēki, kas var veikt šo pienākumu, viņi arī atsakās sētnieka pakalpojumiem," teica Leiškalns.

Viņš atzina, ka to māju skaits, kas izvēlas atteikties no sētniekiem, nesasniedz pat 1% no RNP apkalpošanā esošajām mājām. "Tendence atteikties no sētnieku pakalpojumiem ir tikpat izplatīta, cik māju biedrību vēlme maksāt saviem sētniekiem vairāk," piebilda RNP pārstāvis.

Leiškalns arī minēja, ka nereti mājas vēlas atteikties no sētniekiem tikai vasaras sezonā. "Ir mājas, kuras vēlas atteikties no sētnieka pakalpojumiem vasarā, bet ziemā, kad ir sniegi, ‒ algot sētnieku, taču to nav iespējams nodrošināt, jo tas nozīmētu, ka darbinieks visu laiku vasaras sezonā ir jāatlaiž, un, aprēķinot visas atlaišanas kompensācijas, kas jāizmaksā sētniekam, izmaksas sanāktu aptuveni tādas pašas, kā tad, ja sētnieks ir strādājis visu gadu," norādīja Leiškalns.

RNP Uzņēmumu reģistrā ir iegrāmatots 2010.gadā, un tā pamatkapitāls ir 804 tūkstoši latu. Uzņēmums izveidots, apvienojot 15 līdz tam pastāvošos pašvaldībai piederošos namu apsaimniekotājus – "Rīgas centra apsaimniekotāju", "Kurzemes namu apsaimniekotāju", "Zemgali", "Avota namus", "Krasta namus", "Ķengaraga namus", "Daugavas namus", "Pļavnieku namus", "Juglas namus", "Mežciema namsaimnieku", "Purvciema namus", "Valdemāra namus", "Sarkandaugavu", kā arī "Viesturdārzu" un "Vecmīlgrāvi".

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā ir 4193 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.

BNS/Foto: Evija Trifanova/LETA