Svētmocekļa ordeņa kavalieris Lembergs izrādās... rūdīts ateists
Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) virsgans – metropolīts Aleksandrs svētdien Ventspils mēram Aivaram Lembergam pasniedza vienu no LPB augstākajiem apbalvojumiem - Svētā svētmocekļa Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordeni, neskatoties uz to, ka savulaik Lembergs bija karojošs bezdievis.
Lembergs savulaik ne tikai bija komunistu partijas ideologs, bet arī Ventspils ateistu padomes priekšsēdētājs. Nu viņš saņēmis vienu no Latvijas pareizticīgās baznīcas augstākajām atzinībā. Tai pašā laikā viņš pēc tās saņemšanas izteicis kristīgajai baznīcai visnotaļ ķecerīgu sentenci, par kuru viduslaikus par varēja nokļūt uz moku rata vai raganu sārtā – jo mazāk cilvēks jutīs savu saistību ar reliģiju, jo labāk!
Kaismīgākajam pilsētas karojošajam bezdievim pasniedz baznīcas svētā ordeni
Baznīcas ordeni metropolīts Aleksandrs Lembergam pasniedza svētdien, 25. septembrī, kad ar svinīgu dievkalpojumu tika svinēta Ventspils svētā Nikolaja dievnama iesvētīšanas 115. gadadiena. Ventspils mēram pareizticīgo ordeni piešķīra par viņa sniegto atbalstu Ventspils pareizticīgo dievnama restaurācijai. Lembergs darbojas baznīcas pilnvaroto padomē, kas rūpējas par svētnīcas atjaunošanu un pašvaldība tās restaurācijai piešķīrusi atbalstu 35 000 eiro apmērā.
Lembergs ordeni pagājušās nedēļas nogalē saņēma vienlaikus ar citiem baznīcas labdariem un mecenātiem. Vienīgi dīvaini bija tas, ka ordeni pasniedza savulaik dedzīgam komjaunietim un komunistam, kas vēl pirms 35 gadiem Ventspilī organizēja ateistisko kustību, bija pilsētas ateistu padomes priekšsēdētājs.
Svētā un nepatīkamā patiesība
Saņemot ordeni, Lembergs, domājams, ar lielām zobu sāpēm nācās uzklausīja metropolīta Aleksandra sprediķi, kurš, kā vēsta LPB Preses dienests izskaidroja tās dienas Evaņģēlija lasījumu – „runāja par to, cik būtiska ir jaunatnes audzināšana, dievnamu apmeklēšana un vecāku atbildība par savu bērnu garīgo audzināšanu”.
Vienam no kādreizējiem komunistiskās partijas Ventspils komitejas līderiem - propagandas instruktoriem, šo sprediķi klausoties vajadzēja sirmam palikt un aiz kauna zemē ielīst. Pirms 35 gadiem Lembergs sludināja diametrāli pretējo. 1981. gadā Lembergs parakstīja slepeno „Pasākumu plānu par Latvijas Kompartijas CK biroja lēmuma „Par ateistiskās audzināšanas pastiprināšanu” izpildi” Ventspils pusē. Internetā (www.pietiek.com) šis dokuments publicēts bez saīsinājumiem:
Lūk, ko Lembergs parakstīja un lika saviem padotajiem:
1. Izanalizēt ateistiskā darba stāvokli un efektivitāti katrā darba kolektīvā, mācību iestādē, pēc dzīves vietas. Izstrādāt konkrētus pasākumus iedzīvotāju, īpaši sieviešu, bērnu un jauniešu ateistiskās audzināšanas pastiprināšanai.
2. Partijas sanāksmēs, partijas biroju sēdēs periodiski uzklausīt atsevišķu komunistu atskaites par PSKP Statūtu prasību izpildi – izlēmīgi cīnīties ar reliģiskajiem aizspriedumiem.
3. Aktivizēt aģitatoru – ateistu līdzdalību darbaļaužu ateistiskajā audzināšanā, īpašu uzmanību pievēršot individuālajam darbam. Zinātniskā ateisma ideju propagandai plašāk piesaistīt lektorus un propagandistus.
4. Partijas pirmorganizācijām paaugstināt amatpersonu atbildību par taisnīgu un iejūtīgu attieksmi pret pilsoņu ikdienas vajadzībām un prasībām, vēstuļu un mutisku lūgumu rūpīgu izskatīšanu, izrādīt rūpes par personisku problēmu māktiem cilvēkiem ar noslieci uz reliģiozitāti.
5. Kadru ateistiskajai sagatavošanai aktīvāk izmantot partijas un komjaunatnes mācību sistēmu.
6. Veicot partijas, arodbiedrību un komjaunatnes aktīva, saimniecisko kadru mācības, iekļaut aktuālu ateistiskās audzināšanas problēmu izpēti.
7. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tālāk pilnveidotu un aktīvāk ieviestu padomju pilsoniskos rituālus, galveno uzmanību vēršot uz veicamo pasākumu kvalitāti un emocionalitāti. Pilsētas bērnības svētku, pilngadības svētku un citu organizēšanā panākt aktīvu Latvijas ĻKJS pilsētas komitejas līdzdalību. Pilnveidot darbu, organizējot svinīgos apstākļos sudraba un zelta kāzas.
8. Darba kolektīvos pastāvīgi pievērst uzmanību un atbalstīt kolektīva locekļiem viņu personiskās dzīves svarīgos notikumos (kāzās, bērēs, bērnu dzimšanā u.c.).
9. Darba kolektīvos, mācību iestādēs izanalizēt kolektīva darba un pilsonisko tradīciju ieviešanas un attīstīšanas darba stāvokli. Ar kultūras un apgaismības iestāžu palīdzību ik gadu organizēt darba kolektīva profesijas dienu.
10. Turpināt darbu, lai nodrošinātu konstitucionālā apziņas brīvības principa nelokāmu ievērošanu, dažādu administrēšanas formu iznīdēšanu. Pieprasīt pastāvošās reliģisko kultu likumdošanas ievērošanu.
11. Kultūras un apgaismības iestādēm līdz 1982. gada jūnijam izstrādāt pasākumus, lai efektīvāk izmantotu kultūras namus, klubus, bibliotēkas, muzejus, ekskursiju – tūrisma darba iespējas ateisma propagandā. Nodrošināt tautas teātra, ansambļu, koru un citu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu repertuāros, koncertu programmās ateistiskas ievirzes darbus.
12. Plašāk piesaistīt ārstus, medicīnas darbiniekus medicīniski bioloģisko, dabaszinātnisko un ateistisko zināšanu propagandas ateistiskajai audzināšanai. Veikt sistemātisku darbu ar māņticību. Medicīnas partijas pirmorganizācijām izveidot lektoru – ateistu grupu.
13. Izpētīt esošo ateistu padomju sastāvu un darbu un izskatīt iespēju radīt šādas padomes uz vietām. Partijas pirmorganizācijās, kur nav ateistu padomju, izpētīt ateistiskā darba organizatoru darbu un ienest nepieciešamās korekcijas.
14. Turpināt darbu, lai regulāri apmācītu ateistiskās audzināšanas organizatorus, aģitatorus – ateistus, lektorus un politinformatorus, kuri uzstājas zinātniskā ateisma jautājumos.
15. Sistemātiski apgaismot ateistiskās audzināšanas praksi, turpināt meklēt piemērotas formas idejiskai un emocionālai ietekmei uz cilvēkiem. Avīzes „Padomju Venta” lappusēs publicēt aktuālus rakstus par zinātniskā pasaules uzskata formēšanās problēmām, par pozitīvu ateistiskās audzināšanas praksi pilsētas uzņēmumos, organizācijās.
16. Latvijas ĻKJS Ventspils PK izstrādāt pasākumu plānu komjaunatnes organizāciju lomas palielināšanai jaunatnes ateistiskajā audzināšanā.
17. Izpētīt un izskatīt partijas pilsētas komitejā ateistiskās audzināšanas stāvokli pilsētas mācību iestādēs.
Jādomā, ka Lembergs īpaši savu nostāju par labu bezdievības frontei nav mainījis. Vismaz tā var spriest pēc viņa izteikuma preses konferencē, kurā viņš komentēja savas domas par LPB augstā apbalvojuma saņemšanu. Tajā Ventspils mērs izteica visnotaļ komunistisku domu: „Jo mazāk cilvēki jutīs pie kādas tautības vai reliģijas pieder, jo labāk”.
Viņš arī nemācēja paskaidrot par kādiem nopelniem saņēmis svētā svētmocekļa ordeni: „Man nav komentāru. Varu vien pateikt lielu paldies! Nav uzrakstīts, par ko es šo ordeni saņēmu, un es pakautrējos metropolītu tirpināt, par ko to saņemu”. LPB izplatītajā paziņojumā gan bija teikts, ka Lembergs ar ordeni apbalvots par atbalstu pilsētas pareizticīgā dievnama restaurācijai.
Ventspils mēram pasniegtais ordenis ir nosaukts Jāņa Pommera - vienīgā LPB svētā vārdā. Pommers dzimis 1876. gadā Praulienā zemnieka ģimenē un nolēma kļūt par garīdznieku. Maskavā viņu iesvētīja par bīskapu un nosūtīja kalpot uz Odesu, vēlāk uz citām pilsētām, līdz 1921. gadā arhibīskaps Jānis atgriezās Latvijā, kur ne vien vadīja pareizticīgo baznīcu, bet arī kļuva par Saeimas deputātu. 1934. gada 12. oktobrī arhibīskaps savā vasarnīcā pie Ķīšezera tika nežēlīgi spīdzināts un nogalināts, viņa nāves apstākļi ir joprojām miglā tīti. 2001. gadā viņš kanonizēts svēto kārtā.
Lembergs komentē sev piešķirto ordeni:
