Muižniece pārsūdzējusi viņai nelabvēlīgo tiesas spriedumu

Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Jānis Jaksons aģentūrai BNS teica, ka bez Muižnieces apelācijas sūdzības tiesā saņemts arī Ģenerālprokuratūras protests.

Apelācijas sūdzība un protests ir pieņemts, un tagad tie būs jāvērtē Rīgas apgabaltiesai. Ja arī apelācijas instances spriedums nebūs labvēlīgs, Muižniecei ir iespējams to pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

ST jau paziņojusi, ka tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu, viņai tiesneša amats būs jāpamet. Kamēr notiesājošs spriedums nav stājies spēkā, proti, Muižnieci par vainīgu nav atzinušas visas tiesu instances, viņa var turpināt pildīt ar tiesneša darbu nesaistītos pienākumus.

Jau ziņots, ka Rīgas Centra rajona tiesa 25.oktobrī Muižniecei piemēroja 2000 latu naudas sodu.

Prokurore Ilze Gailīte tiesnesi bija lūgusi sodīt ar naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā jeb četriem tūkstošiem latu. Krimināllikuma sankcija par Muižniecei inkriminēto noziegumu bez naudas soda gan paredz arī citus soda veidus – arestu vai piespiedu darbu.

Apsūdzību Muižniecei Ģenerālprokuratūra uzrādīja pērn decembrī. Saskaņā ar to viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja –, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne pieļāva, ka tas darīts tāpēc, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Muižniece savu vainu dokumenta viltošanā neatzīst.

Saskaņā ar likumu, ja cilvēkam ir tiesneša statuss, bet viņa tiesneša pilnvaras ir apturētas, viņam tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Muižniece nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.

Saeima pērn 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.

BNS