Babītes un Jelgavas novados sestdien notiks Ziemassvētku kauju 96 gadu atceres pasākums

Pasākuma gaitā no plkst.10 līdz 14 būs atvērts arī Ziemassvētku kauju muzejs Jelgavas novada Valgundes pagasta "Mangaļos". Pasākuma apmeklētājiem speciāli sagatavota meklēšanas spēle "Izlūku taka", kurā varēs iejusties izlūku lomā, informē Latvijas Kara muzejs.

Plkst.15 būs Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas brīdis un jaunsargu svinīgais solījums Antiņu kapsētā Babītes novadā, savukārt plkst.17 tiks iedegti Atmiņu ugunskuri Ložmetējkalnā.

Pasākumu organizē Latvijas Kara muzejs, Valgundes pagasta pārvalde, Jelgavas novada dome, Jelgavas pilsētas dome, Babītes novada dome un Jelgavas Zemessardzes 52.kājnieku bataljons. Pasākums ir bezmaksas.

Plkst.13.30 no Jelgavas pilsētas kultūras nama uz pasākumu dosies autobuss.

Latvijas Kara muzeja filiāle "Ziemassvētku kauju muzejs" atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta "Mangaļu" mājās. Tur var nokļūt, braucot pa Rīgas-Liepājas šoseju līdz pagriezienam uz Jelgavu pirms Kalnciema tilta. Pagriežoties uz Jelgavu, jānobrauc 2,5 kilometri - līdz autobusa pieturai ''Indras'', kur jānogriežas pa kreisi uz grantēta ceļa (pie norādes "Ziemassvētku kauju muzejs 6,5"). Pa grantēto ceļu jābrauc taisni apmēram 5,5 km, līdz krustojumam, kur, sekojot norādei "Mangaļi", jābrauc pa labi nepilns kilometrs.

Muzeja teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli Pirmā pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Patlaban filiāles teritorijā apskatāms autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - "vācu vaļņa". Rekonstruētā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas". Vairāk nekā 200 fotogrāfiju, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Iekštelpās apskatāms arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar Pirmā pasaules kara nocietinājumiem.

Pēc Latvijas Kara muzeja datiem, tiešā "Mangaļu" mājas tuvumā atradās Pirmā pasaules kara frontes līnija un notika leģendārās Ziemassvētku kaujas. Filiāles teritorijā līdzās rekonstruētajam nocietinājumu sistēmas posmam atrodas vācu Pirmā pasaules kara fortifikācijas būvju paliekas, kuras Ziemassvētku kauju laikā bija viens no nozīmīgākajiem latviešu strēlnieku kaujas darbības objektiem.

Ziemassvētku kauju vietās saglabājušās fortifikācijas būvju paliekas kopumā veido Baltijas mērogā unikālu militārās fortifikācijas ansambli, bet Mangaļu mājas apkārtnē esošie nocietinājumi tika izbūvēti kā īpaši spēcīgs nocietinājumu mezgls. Tādi vāciešiem plašajā Ziemassvētku kauju sektorā bija divi - Ložmetējkalns un Mangaļu rajons.

Vācu armijas 16.landšturma kājnieku bataljons frontes iecirkni pie Mangaļiem ieņēma 1915.gada oktobra otrajā pusē un, nespējot turpināt uzbrukumu Rīgas virzienā, uzsāka frontes nocietināšanas darbus gandrīz 30 kilometru garā līnijā pāri Tīreļu purvam uz Olaini.

Šie nocietinājumi ir savdabīgi un ievērojami gan no militārās fortifikācijas viedokļa, gan tieši saistīti ar latviešu strēlnieku darbību Ziemassvētku kaujās. Apmēram 700 metru attālumā no "Mangaļu" mājām atrodas 1.latviešu strēlnieku brigādes vācu frontes pārrāvuma vieta, kur 1917.gada 5.janvārī (1916.gada 23.decembrī pēc vecā kalendāra) iesākās Ziemassvētku kaujas. 1993.gada 9.janvārī šeit tika uzstādīta piemiņas zīme - sešus metrus augsts priedes koka zobens, kas simbolizē vācu aizsardzības līniju, kuru pārcirtis latviešu strēlnieku zobens.

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim (jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā kalendāra). Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā.

Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku - negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.

Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti - Ložmetējkalns un Mangaļi, tāpēc par uzbrukuma vietu 2.brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1.brigādei - Mangaļu nocietinājumu austrumu puse.

Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās izciest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.

LETA