Vēstule Bridžitai Bardo: kā īsti Krievijā sargā dzīvniekus
Uzzinot, ka Bridžita Bardo ziloņu glābšanas vārdā piedraudējusi lūgt Krievijas pilsonību, krievu žurnāliste Jūlija Latiņina veltījusi franču aktrisei atklātu vēstuli – lai apgaismotu zvaigzni, kā tad viņas tik ļoti cienītajā valstī sargā dzīvniekus.
78 gadus vecā Bardo solījusi doties uz Krieviju, ja Francijas amatpersonas neglābs divus ziloņus Lionas zoodārzā – viņi ir slimi ar tuberkulozi un dzīvniekiem draud iemidzināšana, jo tos uzskata par draudu gan citiem zoodārza iemītniekiem, gan arī cilvēkiem.
„Jūs teicāt, ka prezidents Putins ir dzīvnieku aizsardzības labā paveicis vairāk nekā visi Francijas prezidenti kopā. Tā gluži nav,” raksta Latiņina. Viņa piekrīt, ka Putinam patiesi tīk izrādīt savu varu pār dzīvnieku pasauli, līdzīgi kā „viduslaiku patvaldnieki turēja galmā zvērnīcu”.
„Putins ir tam spilgts piemērs. Viņš uzvilka uzpurni Amūras tīģerim, sniega leopardam, baltajam valim un leduslācim; zinātniskos nolūkos šāva pa vali; lidoja ar dzērvēm un izlaida brīvē leopardus,” vēsta žurnāliste. Diemžēl Putina dzīvniekmīlestība dabai maksā dārgi. Piemēram, lai Putins vizītes laikā Hakasijā redzētu savvaļas sniega leopardu, zvēru uz turieni nogādāja no Sajānu–Šušenskas rezervāta.
„Sarkanajā grāmatā ierakstīto alfa tēviņu, kuru zinātnieki iztālēm novēroja 10 gadu, izrāva no viņa bara un pārveda uz citu vietu ar helikopteru, lai tikai par viņu papriecātos Putins. Viņu noķēra kā malu medībās ar cilpu, kas ir stingri aizliegts. Izmisumā nelaimīgais zvērs metās pret krātiņa režģiem, nodarot sev briesmīgus savainojumus – papildus tiem, kas bija gūti, viņu noķerot. Leopardu notvēra 2011. gada 14. martā. Putins ieradās rezervātā naktī uz 19. martu.”
Latiņina nedomā, ka Bardo noniecinātā Francijas prezidenta dēļ turienes ekologi ķertu savvaļas zvērus un būtībā tos spīdzinātu. Tikmēr Krievijā tā ir ierasta prakse – kā senos cara laikos. 2008. gadā Putins rezervātā noķēra un iezīmēja tīģerieni – tāda ir oficiālā leģenda. Patiesībā zvērs bija sagādāts zoodārzā un sazāļots ar miega zālēm, lai nesavainotu dižo līderi. Tā kā Putinam ir ieradums kavēties ar vizītēm, tīģeri nedēļu turēja apdullinātu ar narkotikām.
Tīģerienei it kā bija uzlikta kakla siksna ar radioraidītāju, lai sekotu zvēra gaitām oficiālās ziņu aģentūras РИА–Новости interneta lapā, bijis nolīgts „speciālists” – laiku pa laikam viņš ierakstījis izdomātas koordinātas, saņemtas no neesoša raidītāja.
Latiņina piemin arī slaveno Putina lidojumu ar deltaplānu balto dzērvju bara priekšgalā, rādot nebrīvē izaudzētajiem putniem ceļu uz siltajām zemēm – divi putni zaudēja dzīvību. Viens neizturēja pārvešanu, otru saplosīja propellers...
„Nedomāju, ka brīvā valstī ekologi ļautu izmest loku ar dzērvēm cilvēkam, kurš nekad ar tām nav strādājis un neko tajā nesaprot. Ja šis cilvēks būtu prezidents, prese viņu ar mēsliem sajauktu. Diemžēl izrādīšanās, ar kuras palīdzību Putins pierāda pats sev, ka viņš dabas cars, kam klausa zvēri un putni, nekādi neietekmē reālo dabas aizsardzību,” atzīst Latiņina.
Proti, iepriekš aprakstītie gadījumi vēl nav paši ļaunākie. 2009. gada 9. janvārī Altaja republikā nogāzās helikopters. Bojā gājušo vidū bija prezidenta pilnvarotais pārstāvis Valsts domē Aleksandrs Kosopkins – kopā ar biedriem, visi pārdzēruši jēgu, viņš no gaisa medīja kalnu aunus jeb arharus. Krievijā atlicis vien 300 šo dzīvnieku.
Dzīvnieku bendes šāva pa dzīvajiem mērķiem kārtām vien, pa kalna nogāzi, kur auniem nebija patvēruma, līdz kāds no „medniekiem” ieblieza mēraparātu panelī – vismaz daļa dzīvnieku paglābās.
Tajā pašā gadā ar helikopteru nogāzās un nositās Irkutskas gubernators Igors Jesipovskis – mednieki centās ar vinču ievilkt lidaparātā nošautu lāci. Savukārt Sverdlovskā medībā netīši nošāva pilsētas bijušo prokuroru, bet Piejūras apgabalā – vietējo deputātu.
„Zvēru caram Putinam” pret to nav iebildumu, viņš neliedz saviem ierēdņiem šaut no helikoptera Sarkanās grāmatas dzīvniekus. Viņa rīcībā ir 26 rezidences (otrā vieta aiz Ziemeļkorejas diktatora), un liela daļa atrodas tieši rezervātos – tuvāk dabai... Ja nepieciešams, kārtējās rezidences dēļ izcērt pat pirmatnējo mežu.
Neatpaliek arī Putinam pietuvinātie. Blakus viņa rezidencei Helendžikā kārtīgu muižu ierīkojis pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils, izcērtot simtiem reto Picundas priežu – uz šā fona mūsu pašu Šlesers ar savu Jūrmalas namiņu un koku skandālu nieks vien ir. Krievijā ir citi vērieni, patriarham kaimiņos ir Krasnodaras novada gubernatora Tkačeva muiža, kad tās žogu mēģināja pārkāpt ekoaktīvists Surens Hazarjans, ierosināja krimināllietu, un galu galā viņš aizbēga no Krievijas.
„Starp citu, būtu dīvaini sargāt dabu valstī, kur visstraujāk izzūdošā un neaizsargātākā suga ir homo sapiens. Krievi izmirst ar ātrumu viens miljons cilvēku gadā. Dzīves ilgums vīriešiem Krievijā ir 64 gadi,” piebilst Latiņina.
Viņa nešaubās, ka Putins, ja Bardo kundze palūgs, atsūtīs pēc viņas aizstāvētajiem ziloņiem lidmašīnu, piešķirs Krievijas pilsonību un nopozēs visi kopā ar dzērvēm fonā.
Latiņina: „Jūs teicāt par Putinu: „Ik reizi, kad es viņu par kaut ko lūdzu, viņš piekrīt.” Labprāt ticu. Vienīgā problēma – 110 miljoni Krievijas vēlētāju var Putinam neko nelūgt. Šīs tiesības ir rezervētas tikai viņa nedaudzajiem draugiem.”
Jūlijas Latiņiņas atklāto vēstuli Bridžitai Bardo oriģinālā lasiet
