Sabiedrību plosa jauna slimība - atkarība no ātrajiem kredītiem

Ātros kredītus ņem kā ikdienas tēriņiem, tā ceļojumiem. Grūtības atdot naudu esot 8–15% kredītņēmēju, raksta laikraksts „Diena”. Netrūkst cilvēku, kuri atzīst, ka nokļuvuši īstā kredītatkarības varā. Pērn ātro kredītu tirgus segments audzis par 30 –40 procentiem un visaktīvāk aizņemas cilvēki vecumā ap 30 gadiem. 

„Labāk nemaz nelīst aizņemšanās purvā, jo no tā reti kurš tiek ārā,” „Dienai” saka pedagoģijas students, sporta skolotājs Juris Ozols. Viņa parādsaistības no pirmajiem izklaidei aizņemtajiem divdesmit latiem divu gadu laikā pārvērtušās par 1200 latiem, kas nu atdodami astoņām ātrās kreditēšanas iestādēm. Juris ņēmis jaunus kredītus, lai dzēstu iepriekšējos. Tagad nākšoties atstāt profesiju un meklēt labāk atalgotu darbu, lai rastu izeju no situācijas. Visdrīzāk nāksies pamest Latviju un braukt naudu pelnīt uz ārzemēm, viņš atzīst. „Protams, pats vien esmu vainīgs, ka šo naudu aizņēmos,» atzīst Juris, taču retoriski vaicā, kāpēc iestādes izsniegušas naudu, kas pārsniedz viņa ienākumus.

No šīs finansiālās atkarības nav iespējams tikt ārā, jo, paņemot naudu vienreiz, šķiet, man ir nauda, bet tad, kad vajag atdot aizņēmumu, paņemu atkal jaunu kredītu, un tā parāds aizvien aug, saka Juris.

Ar mēģinājumiem piedzīt naudu tiesas ceļā pie viņa šobrīd vērsies tikai viens uzņēmums. „Gadās, ka aizdevēju pusē ir sakarīgs cilvēks, kurš iesaka, kā labāk rīkoties, vai mēģina vienoties, bet gadās arī tādi, kas morāli sagrauj, nostādot aizņēmēju noziedznieka lomā,” pieredzi atklāj Ozols.

Kredītus ņem pat svinību organizēšanai un dāvanām

Ātro kredītu firmas gan saka, ka vainīgi ir kredītņēmēji, ka iekūlušies tik lielās nepatikšanās. Būtu saprotami, ja ātros kredītus cilvēki ņemtu kritiskos gadījumos, ja tik tiešām izšķirtos dzīvības un nāves jautājums. Tomēr bieži vien ātrais kredīts tiek ņemts pat dāvanu pirkšanai un svinību organizēšanai.

„Ātros kredītus klienti pārsvarā izmanto neparedzētu izdevumu segšanai, piemēram, ja pēkšņi saplīst ledusskapis un nepieciešams pirkt jaunu,” „Dienai” saka a/s „4finance”, kurā ietilpst zīmoli „SMSCredit” un „Vivus”, izpilddirektors Toms Jurjevs, Bet kredītu cilvēki izmantojot pat svinību rīkošanai vai dāvanu iegādei.

Latvijas Ātro kredīta devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dāvis Barons uzsver, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, maksimālā summa, ko ņem vienreizējā kredītā, augusi līdz 300 – 350 latiem. Visaktīvākie kredītu ņēmēji esot cilvēki vecumā ap 30, vienlīdz daudz aizņemoties gan sievietes, gan vīrieši. Ja cilvēki kredītus nespēj atdot viņu lieta vispirms nonāk parādu piedziņu kantoru rokās, bet pēc tam tiesās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Liene Kindzule „Dienai” klāsta: „Sūdzību skaits par ātrajiem kredītiem liecina, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto tos saviem tēriņiem, savukārt tas liecina gan par to, ka cilvēkiem trūkst naudas, gan to, ka iegādāties ātros kredītus ir ļoti vienkārši.” Viņa norāda, ka līdz ar ekonomisko krīzi ir mazinājusies cilvēku pirktspēja, ātrie kredīti kļuvuši par ātru iespēju iegūt finansiālus līdzekļus ikdienas tēriņiem. Viņa atklāj, ka pieaug ne tikai cilvēku interese par ātrajiem kredītiem, bet arī negodīgas komercprakses gadījumu skaits.

„Diemžēl aizvien biežāk nākas sastapties ar ātro kredītu devēju maldinošu komercpraksi, piemēram, kredīta devēji ietver ierobežotu informāciju, kas bieži slēpj vai nesniedz būtisku un obligātu informāciju par gada procentu likmi, kredīta izmaksām un apgrūtinošiem noteikumiem un nosacījumiem. Bieži vien aizdevums izrādās dārgāks nekā bija paredzēts, kas var sagādāt finansiālas problēmas patērētājiem,” norāda Kindzule. Problēma ir arī tā, ka, piedāvājot ātros kredītus, kredīta sniedzējs nepārliecinoties par patērētāja maksātspēju. Tas iedzīvotājiem neatkarīgi no to maksātspējas radot iespēju viegli aizņemties naudu, taču kredīta atdošana pēc tam sagādā lielas problēmas.