Tiesneši jūtas apdraudēti: Tieslietu ministrija viņus gribot kontrolēt

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) rosina, ka tiesvedības ilgumam turpmāk jābūt maksimāli iepriekš paredzamam. Līdz šim tiesnesis šos jautājumu izlēma patstāvīgi un viņu nekas neierobežoja. Tagad iecerēts, ka tiesas priekšsēdētājam būs pienākums noteikt lietas termiņu un uzraudzīt tā ievērošanu.

Kā norāda raidījums, jaunie priekšlikumi gan virzīti lielā steigā - bez diskusijām un apspriešanas Tieslietu padomē, ministrs priekšlikumus uzreiz iesniedzis Saeimā trešajam lasījumam. Tie ir maz apspriesti arī parlamentāriešu starpā. Tomēr nesenais notikums, kurā krīt aizdomas uz Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu par nelikumīgu piepelnīšanos uz valsts rēķina, pamudinājis deputātus izšķirties par stingrāku kontroli arī pār tiesu priekšsēdētājiem.

Tomēr ideja saskārusies ar tiesnešu pretestību, kuri tos uzskata par savas neatkarības apdraudējumu.

Atklātu sašutumu par jauno ieceri paudusi Kurzemes apgabaltiesa. „Iesniegtie priekšlikumi grozījumiem likumā „Par tiesu varu” paredz pilnīgi jaunas sistēmas ieviešanu tiesu varas tiesiskajā regulējumā, proti, uzraudzības jeb pārraudzības institūta ieviešanu tiesas spriešanas procesiem, kas norāda uz acīmredzamu atgriešanos pie padomju tiesību pamatiem, kad tiesas spriešanu caur tā saucamo „vispārējo uzraudzību” realizēja prokuratūra un valdošā partija varēja dot norādījumus tiesnesim, kā jāspriež tiesa,” vēstulē Saeimai raksta Kurzemes apgabaltiesas tiesneši.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nenoliedz, ka tiesās ir gadījumi, kad procesuāli termiņi tiek pārkāpti, taču tos neizdošoties paātrināt, iejaucoties neatkarīgā tiesas spriešanā. Tiesneši esot nevis nepietiekami uzraudzīti, bet pārslogoti, un drīzāk jādomā par tiesnešu skaita palielināšanu.

„Man kā tiesnesim un tiesas priekšsēdētājam ir grūti iedomāties kā viens priekšsēdētājs var noteikt vienā konkrētā lietā izskatīšanas termiņu. Katrs tiesnesis ir atbildīgs likuma priekšā un katra lieta ir jāizskata saprātīgā termiņā. Ne pa velti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā ir neviena vien lieta par saprātīgiem termiņiem, ne arī nacionālās likumdošanās nekad neviens īpaši nav mēģinājis precīzi nodefinēt, vai saprātīgs termiņš parādu piedziņas lietā ir trīs mēneši vai seši mēneši, vai varbūt deviņi mēneši. Respektīvi, tā ir katra konkrēta situācija. Līdz ar to uzdot priekšsēdētājam... Man ir grūti iedomāties, kā šī funkcija varētu tikt īstenota. Un vai tiešām no tiesas priekšsēdētāja tiek sagaidīts, nezinu, kaut kāda tabuliņa vai rezolūcija?” sacīja Bičkovičs.

Tieslietu ministrs uz kritiku, ka kvalificētiem juristiem esot jāspēj atšķirt, kad patiešām notiek iejaukšanās tiesnešu neatkarībā, bet, kad no tiesnešiem prasīts kvalitatīvs, laikā paveikts darbs.

„Varbūt mums no padomju laikiem ir Pētera Stučkas tradīcijas iedibinājušās savādākas. Un tāpēc, lai pārvarētu savu praksi un tradīcijas, ir dažas lietas, kuras ir jāfiksē un jānorāda. Apzināti tika likti vārdi - kā „kontrolēt”, „uzraudzīt” , jo iestādes vadītājiem savi padotie ir jāuzrauga un jākontrolē - tas ir viņu pienākums,” norāda Bordāns.

Ministram ir arī atbalsts Saeimā. „Šobrīd, ka mūsu neatkarība ir neatbildēšana ne par ko. Neatkarība ir tiesas spriešanā,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V). Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka tiesu priekšsēdētājiem administratīvo funkciju jāveic ne tikai attiecībā uz tiesu darbiniekiem vai darba apstākļiem, bet arī saturiski, jo citās valstīs šāds pienākums viņiem ir uzlikts.

No Saeimā pārstāvētām partijām skaidri pret gaidāmajām izmaiņām tiesu varā ir opozīcijā esošais „Saskaņas centrs”. „Notiek ķeršanās pie kārtējās fiktīvās reformas, faktiski iedragājot personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Nevar iejaukties tiesnešu neatkarībā un parlamentam šajā situācijā no tās ir jānorobežojas. It īpaši nedodot privilēģijas kādam ministram diktēt un noskaidrot, kā tiks izskatītas lietas,” sacīja Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.