Baltija tik tiešām naski bruņojas. Nauda aizsardzībai te vairs netiekot žēlota, secina analītiķi
Baltijas valstu aizsardzības aprīkojuma pasūtījumu apjoms kopš Ukrainas krīzes sākuma gandrīz divkāršojies un tuvāko divu gadu laikā divkāršosies vēlreiz, liecina domnīcas "IHS Markit" veiktā analīze.
Laikā no 2014. līdz 2016.gadam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izdevumi militārajam aprīkojumam auguši no 210 miljoniem dolāru (191 miljona eiro) līdz 390 miljoniem dolāru, bet līdz 2018.gadam trīs Baltijas valstis kopumā šiem iepirkumiem plāno izdot aptuveni 670 miljonus dolāru.
"Baltijas valstu aizsardzības izdevumu profils pēdējo divu gadu laikā krasi mainījies," atzinis "IHS Jane's" analītiķis Kreigs Kefrijs. "Līdz 2018.gadam šo valstu aizsardzības budžeti pārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, un katras atsevišķas valsts budžets būs divas līdz trīs reizes lielāks nekā pirms desmit gadiem."
Eksperts atgādinājis, ka 2005.gadā summārais Baltijas valstu aizsardzības budžets bija 930 miljoni dolāru, un lēsis, ka 2020.gadā tas sasniegs 2,1 miljardu dolāru.
"Šis pieaugums ir straujāks nekā jebkurā citā pasaules reģionā," viņš norādījis.
Kā liecina "IHS Jane's" analīze, Latvijai un Lietuvai kopš 2014.gada ir divi visstraujāk augošie aizsardzības budžeti pasaulē un šāds pieauguma temps saglabāsies līdz 2018.gadam.
Igaunija, kas 2005.gadā aizsardzībai izdeva 263,49 miljonus dolāru, līdz 2019.gadam šos izdevumus palielinās līdz 501,51 miljoniem dolāru. Latvijas aizsardzības izdevumi šai laika posmā būs pieauguši no 279,56 miljoniem dolāru līdz 613,85 miljoniem dolāru, bet Lietuvas - attiecīgi no 386,47 miljoniem līdz 892,01 miljoniem dolāru.
"Šāds aizsardzības izdevumu pieaugums saistīts galvenokārt ar augošo konfrontāciju starp Krieviju un Rietumiem, kas bieži tiek raksturota kā "jaunais Aukstais karš"," izteicies IHS analītiķis Alekss Kokčarovs. "Pēdējo divu gadu laikā esam bijuši liecinieki tam, kā Krievijas un Rietumu politiskā konfrontācija pāraugusi militārā uzstājībā, un mēs neredzam, ka tuvākajā laikā tam varētu pienākt gals."
Pēc viņa teiktā, Krievijas un NATO militārās mācības kļuvušas biežākas, biežāk notiek arī incidenti gaisā un ūdenī gan Baltijas jūrā, gan Melnajā jūrā, ko Krievija uzskata par "savu tiešo pierobežu".
"Lai gan mēs neprognozējam konvencionālu karadarbību starp Krieviju un Rietumiem, tai skaitā NATO valstīm, šķiet, ka šī konfrontācija var turpināties gadiem un, domājams, ietvers militāras iebiedēšanas elementus, kas liek satraukties Krievijas tiešajām kaimiņvalstīm," atzinis eksperts.
Kā liecina "IHS Jane's" pārskats, Krievijas budžets 2015.gadā pieaudzis par 28,6%. Tas ir straujākais pieaugums kopš 2002.gada un, domājams, arī lielākais pārskatāmā nākotnē.
Savukārt 2016.gadā Krievijas aizsardzības izdevumi pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām samazinājušies. Lai pilnā mērā īstenotu laikā no 2011. līdz 2020.gadam plānotās investīcijas bruņojuma modernizēšanas programmā, aizsardzības izdevumi Krievijai jāpalielina, tādēļ daļa no šīs programmas mērķiem acīmredzot tiks atvirzīti uz jauno programmu 2016.-2025.gadam, spriež eksperti.
"Bruņojuma eksporta tirgū Krievijas daļa pakāpeniski sarūk," atzīmējis "IHS Jane's" analītiķis Bens Mūrss, norādot, ka lielajā Indijas tirgū Krievija pēdējo piecu gadu laikā piekāpjas Izraēlai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Sarucis arī Krievijas ieroču eksports uz Ķīnu, kas savulaik tai bija būtisks noieta tirgus, bet tagad attīstījusi pati savas industrijas jaudas.
"Krievijai ir labas pozīcijas tādos strauji augošos tirgos kā Vjetnamā, Indonēzijā un Indijā, lai gan visās šajās valstīs Ziemeļamerikas un Eiropas kompānijas tai rada aizvien lielāku konkurenci," viņš secinājis.
