15 gadus veco liepājnieku Egilu vienaudži noslepkavojuši un sadedzinājuši narkotiku ārprātā

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 5. oktobrī Karostas mežā netālu no jūras tika atrasts pie koka piesiets un pussadedzināts 24. septembrī pazudušā Liepājas 6. vidusskolas 9. klases skolnieka Egila Kuļikauska līķis. 8. oktobrī aizdomās par slepkavību tika aizturēti divi Egila vienaudži – arī liepājnieki, kuri gan nemācījās Liepājas pilsētas skolās, bet kaimiņu novados. Policijai esot 99,9 % pārliecība, ka aizturētie arī esot īstie Egila slepkavas.

Liepājas mediji raksta, ka Egilu pirms nāves spīdzinājuši, pēc tam viņa līķi izģērbuši, piesējuši mežā pie koka un aizdedzinājuši viņa vienaudži spaisa un alus kokteiļa iespaidā. Jau agrāk policijas redzeslokā nonākušajiem jauniešiem narkotiku iespaidā esot „aizbraucis jumts”.

Spaisa pīpēšana noved pie traģēdijas

Tās ir tikai ilūzijas, ka Liepājā nelegālo zālīšu maisījumu pīpēšanas problēma esot mazinājusies. Spaiss joprojām nepilngadīgo jauniešu vidū joprojām esot visnotaļ populārs. Septembrī Liepājā esot parādījies sevišķi negants spaiss, kas esot nopērkams pat par tikai kādiem pieciem eiro, raksta „Kurzemes Vārds”.

„Ja tāds „svētdienas spaisa pīpētājs” paņēma jauno mantu un uzdzēra vēl virsū aliņu no „divlitrenes”, kas spaisu pīpējošo jauniešu vidū ir iecienīts savas zemās cenas dēļ – tur ir grūti paredzēt, kādas tam varēja būt sekas,” „Kurzemes Vārdam” pauda kāds Liepājas narkotisko vidi pārzinošs cilvēks.

Aizturētie jaunieši gan noliedz savu saistību ar Egila slepkavību. 24. septembrī viņi esot tikušies, iedzēruši aliņu un pēc tam šķīrušies, katrs aizgājis uz savu pusi. Jāteic, ka abus aizturētos jau pirms Egila līķa atrašanas policija turēja aizdomās par saistību ar puiša pazušanu. Aizturētie it kā neesot bijuši Egila draugi, tikai paziņas.

Apdegušā dēla līķi atpazina viņa mamma, un Egils 11. oktobrī tika guldīts zemes klēpī.

Neoficiāla informācija liecina, ka gan Egils, gan abi aizdomās par viņa slepkavību aizturētie esot aizrāvušies ar šo narkotiku lietošanu.

Aizdomās par Egila slepkavību aizturētie – Karostas huligāni?

„Kurzemes Vārds” raksta, ka abi aizturētie puiši jau iepriekš bijuši nonākuši policijas redzeslokā, viņi arī esot bijuši tiesāti. Cik noprotams, visi policistu ievērību bija izpelnījušies gan par huligānismu, gan alkoholismu. Policija gan sīkākas detaļas neatklāj.

Viena aizturētā, kuram šonedēļ policija pagarināja apcietinājumu, tēvs sacīja: „Es neticu, neticu, neticu, ka viņš to izdarīja”. Tēvs mēģina dēlam nodrošināt alibi un teic, ka Egila slepkavībā vainojama kāda sekta, raksta „Latvijas Avīze”.

Jāteic, ka šī puiša ģimenē jau pirms pusgada notika cita traģēdija – pašnāvību nezināmu iemeslu dēļ izdarīja viņa māte.

Aizdomās turamā tēvs atzīst, ka dēlam nav bijusi laba kompānija un dzeršana tajā bijusi ierasta lieta. Dēls arī ārstējies no alkoholisma un, lai dabūtu ārā no zaņķa, pagājušā gadā vecāki viņam izvēlējušies citu skolu – laukos. Lauku skolā viņš esot iejuties labi, bet tas viņu nav atturējis no sliktās kompānijas ietekmes.

Zināms, ka otrs aizturētais, par kura paturēšanu arestā tiesa lems 25. oktobrī, arī nav mācījies Liepājā. Savulaik trenējies basketbolā, spēlējis Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Viņa kādreizējā trenere Ināra Biciņa „Latvijas Avīzei” atklājis, ka puisis pie viņas trenējies  kādu gadu, neesot bijis nekāds ļaunais, varbūt uzvedies brīvāk nekā citi, īsti nepakļāvies disciplīnai. „Viena epizode gan iespiedusies atmiņā. Garderobē tika aizdedzināta kāda puiša jaka, un aizdomas krita tieši uz viņu. Es piezvanīju vecākiem, lai viņi savā starpā vienojas. Kā tas beidzās, nezinu,” stāsta trenere.

Lai arī katrs no puišiem dzīvojis savā Liepājas mikrorajonā, viņiem bijuši cieša saistība ar Karostu. „Egilam un abiem aizdomās par nozieguma izdarīšanu turētajiem jauniešiem bijusi diezgan cieša saistība ar Karostu. Arī tagad, kad katrs dzīvo citā pilsētas mikrorajonā, tieši Karosta regulāri bijusi bieža tikšanās vieta,” raksta „Kurzemes Vārds”.

Egila mamma: „Vēl neesmu spējusi izraudāties”

Par dēla slepkavām Egila mamma Iveta saka: „Jā, es gribu viņus redzēt, es gribu viņiem paskatīties acīs un pajautāt: kāpēc jūs to izdarījāt?” Egila mammai šobrīd ir svarīgs viss, kas ar dēlu notika kopš 24. septembra, kad viņš izgāja no mājām un tā arī vairs neatgriezās.

„Kad Egilu apglabāja, man mazliet palika vieglāk, jo vismaz tagad es zinu, kur viņš ir,  - tā neziņa, kamēr viņu meklēja, bija ļoti smaga. Tomēr es gribu uzzināt visu, kas notika ar manu dēlu, un kāpēc tā notika. Tāpēc es ļoti, ļoti ceru, ka policijai izdosies notvert īstos vainīgos,” saka nogalinātā puiša mamma, kura teic, ka  traģēdiju pārdzīvo ļoti smagi, viņa pašreiz atrodas uz slimības lapas.

„Ir brīži, kad asaras birst, un ir brīži, kad varu truli sēdēt un skatīties. Un tad uznāk kaut kas tāds, ka man jāiet, jādara un jārīkojas,” Iveta atklāj „Kurzemes Vārdam”.

„Egils bija spurains ar saviem asumiņiem un nadziņiem”

Egila mamma domā, ka kļūda bijusi sūtīt dēlu skolā nepilnu septiņu gadu vecumā. Tas sakritis ar laiku, kad viņa šķīrusies ar vīru, kurš strādājis cietumā. Bērns mīlējis abus vecākus. Pēc tam Egils kļuvis agresīvs, bijušas pat pašnāvnieciskas tieksmes. Gājuši pie ārstiem, psihiatra, bijis jādzer zāles. Iveta bilst, ka Liepājas 15. vidusskola neesot bijusi pretimnākoša un bija jāmeklē cita skola. Tā viņš nokļuvis Rudbāržu internātpamatskolā. Tur viņam vajadzējis palikt patstāvīgākam, jo attāluma dēļ mājās varēja būt tikai nedēļas nogalē. Bet pērn Egils sācis mācīties Liepājas 6. vidusskolā.

„Egils bija spurains. Ar saviem asumiņiem un nadziņiem. Kā kaķēns, kurš gribēja darīt to, kas pašam tīk. Es centos darīt visu, centos būt stingra, lai viņš izaugtu par kārtīgu cilvēku,” „Latvijas Avīzei” saka Egila mamma, kura strādā sociālās aprūpes centrā, kur kopj bērnus invalīdus. Egils bija viņas vienīgais bērns.

Savukārt Egila klases audzinātāja Ilze Karazina „Latvijas Avīzei” atminējās: „Egils nebija paraugpuisēns, blēņdaris, taču uz kopējā fona ne tuvu tas sliktākais, ar kuriem man bijusi darīšana. Man ir bijuši skolēni, kas emocionāli aizskāruši, fiziski draudējuši, teikuši, ka nāks pie manis uz mājām logus sist. Egils ne tikai nebija agresīvs, bet ar cieņu izturējās gan pret skolotājiem, gan klasesbiedriem, viņam patika gaumīgi pajokot. Zinot viņa sūro dzīves gājumu, tomēr redzēju viņā lielu potenciālu. Kad piespieda sevi domāt, tad galva strādāja labi. Bieži trūka motivācijas, varēja pazust no stundām, taču radīja par sevi iespaidu, ka tiks ar dzīvi galā. Ja kaut ko apsolīja, tad to izdarīja”.