Dīvainības Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu sarakstos

Uz vienu deputāta vietu kandidē vairāk nekā 17 pretendentu

Jūrmalas pašvaldības vēlēšanas vienmēr izcēlušās ar dažādiem skandāliem un sadrusmatalotiem sarakstiem. Arī šogad nav nekāds izņēmums –  uz 15 vietām domē pretendē 261 kandidāts no 16 partiju sarakstiem (LSDSP, partijas „Alternative”, „Visu Latvijai!-TB/LNNK, Reformu partijas, „Saskaņas centra”, „Jūrmalas - mūsu mājas”, Reģionu alianses, „Sadarbības”, Sabiedriskās komitejas, „Tev, Jūrmalai”, „Vienotības”, ZZS, Kristīgi demokrātiskās savienības, „Uz priekšu, Latvija!”, „Tautas kontroles” un „Mūsu zemes”). Teju vai katrs otrais no šiem sarakstiem, pēc visa spriežot, ir radies ne tikai tādēļ, lai iegūtu varu kūrortpilsētā, bet arī, lai sevi izrādītu. Daudzas jaundibinātās jūrmalnieku politiskās apvienības pēc vēlēšanām, ja neiekļūs domē, tā arī izčākstēs vai ielīdīs ziemas miegā līdz nākamajām vēlēšanām. Atcerēsimies, ka pirms astoņiem gadiem – 2005. gadā Jūrmalā pašvaldību vēlēšanās startēja 21 partija, pirms četriem gadiem gan no skaits bija ievērojami mazāks – 14.

Piemēram, sociāldemokrātu sarakstā ir tikai viens cilvēks – ekonomists Artūrs Dzenis, kurš iepriekšējās vēlēšanās startēja no „Pilsoniskās savienības” (vienā kompānijā ar Romualdu Ražuku). Acīmredzot, viņš nav spējis kaut ko sadalīt ar politikas smagsvariem un nu nolēmis būt politiskais vientuļnieks.

Eirodeputāts Mirskis savai sievai uzdāvina politisko partiju

Jūrmalā startē arī ekstravagantā, savulaik no „Saskaņas centra” izdzītā, eiroparlamentārieša, jūrmalnieka Aleksandra Mirska dibinātā partija „Alternative”, kura grib varas grožus pārņemt ne tikai Daugavpilī, bet arī Jūrmalā. Šīs partijas Jūrmalas saraksta līdere ir eiroparlamentārieša sieva Tatjana Kuvarina – Mirska. Pārējie šī saraksta kandidāti plašākai publikai, izņemot jūrmalniekus, nav zināmi. Tomēr Mirska komandai visnotaļ pietuvināti ļaudis, piemēram, par kūrortpilsētas deputāti grib kļūt arī eirodeputāta asistente Anita Laizāne.

Par kāroto vietu Jūrmalas domē ir vienojušies arī politiskie oponenti. Štrunts, ka vēl pavisam nesen lamājāmies – gribam taču ēst no vienas bļodas! Tā, piemēram, no „Vienotības” saraksta startēs divi vēl nesen nesamierināmi strīdnieki - Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba un pašreizējais Jūrmalas mērs un „Vienotības” mēra kandidāts Juris Visockis, kurš par Jūrmalas mēru kļuva pirms pāris nedēļām gāztā Gata Trukšņa vietā.

Jāteic, ka arī pats Truksnis ir visai interesanta personība, kurš pie varas raujas ar visai apšaubāmām metodēm. Vēl pāris mēnešu pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas laika sākuma viņš kā bezpartejisks teicās, ka nezinot vai un no kāda saraksta piedalīsies pašvaldības vēlēšanās un apkārt pilsētai izvietoja lielus plakātus ar savu ģīmetni, sveicinot visus, kas iebrauc Jūrmalā. Tā, lūk, neesot nekāda aģitācija, bet gan elementāra pieklājības izrādīšana pilsētas viesiem. Tagad pirms vēlēšanām sveicinājuma vārdus nomainījis Zaļo un zemnieku savienības logo ar vēstījumiem, ka Jūrmalā ir valstī labākā sociālā nodrošinājuma sistēma, kura panākta pateicoties Truksnim un viņa pārstāvētai ZZS. Jūrmalnieki gan nedomā, ka viņi ir perfekti sociāli aizsargāti un dibina neskaitāmas biedrības, kuras pirms pašvaldību vēlēšanām pārvēršas partijās.

Te jāpiemin, ka iedzimtajiem jūrmalniekiem, kuri pilsētā nav ienākuši pēdējos gados nopērkot villas kāpu zonā, jau a apriori ir visai problemātiski kļūt par kvalitatīvi sociāli aizsargātiem ļaudīm. Pirmkārt, Jūrmalas zemes kadastrālā vērtība ir tāda, kāda ir, un jūrmalniekiem jārēķinās, salīdzinoši ar pārējo Latviju, ar milzīgu nekustamo īpašumu nodokli. Otrkārt, Jūrmala ir izveidojusies par „garu teritoriju” – pilsēta ir izstiepusies daudzu kilometru garumā, kas nav blīvi apdzīvota, tādēļ komunālās un transporta izmaksas būs daudzkārt lielākas nekā kompakti apdzīvotās pilsētās. Treškārt, kā, jau kūrortpilsētās visā pasaulē, arī Jūrmalā jārēķinās ar to, ka tūrisma nesezonā tur valdīs panīkums un bezdarbs. Tā varētu turpināt bez sava gala… Uz partiju solījumiem ātri vien visu savest kārtībā un nodrošināt labklājību Jūrmalas „aborigēniem” būtu jāraugās visai piesardzīgi, ja nav konkrēti pateikts, kā to panākt.

Par Latvijas izklaidi un tualetēm Jūrmalā!

Jūrmalniekiem ir visnotaļ grūta izvēle, jo teju vai katras partijas sarakstā varam atrast kādu bijušo kūrortpilsētas mēru vai amatpersonu, kurš sēdējis cietumā, ar negodu padzīts vai apsūdzēts dažādos likumpārkāpumos – sākot no korupcijas un beidzot ar finanšu mahinācijām, denuncētie un denuncētāji. Protams, ir arī godīgi politiķi. Ja vēlētāji tā nedomā, tad viņi paši gan par sevi ir svēti pārliecināti. Par to liecina arī partiju un vēlētāju apvienību nosaukumi. Šķiet, ka vārds „Jūrmala” jau ir izmantots visos locījumos, ka nu bija jāķeras klāt arī Latvijai.

Vēlētāji noteikti pievērsīs uzmanību tik patriotiskam un skaļam partijas nosaukumam kā „Uz priekšu, Latvija!” Šī politiskā spēka nosaukuma iedvesmotājs ir uzņēmējs Aleksandrs Bašarins, kura vārds savulaik figurējis arī Latvijas miljonāru sarakstā. Pēc visa spriežot, partijas nosaukums vairāk gan ir tapis nevis patriotisma jūtu uzplūdā, bet gan sportiskā azartā. Bašarins pēc izglītības taču ir fizkultūras skolotājs un sports viņam nav sveša lieta, bet kaut kā līdz šim fiziskās kultūras attīstības jomā viņam nav veicies. Bašarisns, piemēram, pirms deviņiem gadiem vēlējās iegādāties Itālijas futbola klubu „Torino Calcio”, bet čiks vien iznāca.

Šoreiz gan viņš cer uz izdošanos. Tomēr vēlētājam, kurš „Uz priekšu, Latvija!” programmā grib izlasīt vispārnacionālus principus, nāksies vilties. Bulduru dārzkopības tehnikuma zemes nomnieks Bašarins Latviju uz priekšu domā sākt virzīt ar Jūrmalas pārvēršanu par pasaules atzītu izklaides centru (ar to sākas partijas „īsā kursa” izklāts) un beidzot ar publisko tualešu atjaunošanu (tas lasāms programmas pēdējos teikumos). Lai nu kā, bet cēlus valstiskus pamatprincipus šajā programmā neatrast.

Tomēr nav noliedzams, ka Jūrmalas politiskās situācija ir spogulis mūsu valsts partejiskiem pamatprincipiem. Kūrortpilsētā jau kuru gadu pēc kārtas pie varas grožiem nonāk vīri par kuru darbības kriminālistiskajiem aspektiem ir lielas šaubas un bažas, bet kurus tomēr ievēl demokrātiskās vēlēšanās. Un tas visiem, izrādās, ir pieņemami un skaitās normāli.

Diez vai kāds loģiski var paskaidrot, kāpēc Jūrmalas tiesa jau vairākus gadus pēc būtības nesāk skatīt bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkcevica („Jūrmala - mūsu mājas”) kukuļošanas lietu. Oficiāli viņš tagad skaitās nevainīgs cilvēks un bez problēmām var startēt savas partijas listē ar pirmo numuru. Var teikt, ka viņš, būdams pirmais vienlaikus ir arī pēdējais, jo „Jūrmala – mūsu mājas” sarakstu noslēdz eksmēra dēls Māris Munkevics, kuru tētis iekārtojis darbā par valdes locekli SIA „Jūrmalas ūdens”.

Skandalozā krievu estrādes zvaigzne radiorežisorei liek atzīties mīlestībā pret Jūrmalu

Varbūt uz Jūrmalu jāpaskatās no cita skatupunkta, no malas. Svešinieks reizēm visu var pateikt priekšā. Šādus viedus vārdus no Krievijas estrādes zvaigznes Borjas saklausījusi radiožurnāliste, bijusī „Ugunsgrēka” Cēzara lomas tēlotāja Normunda Bērza sieva Diāna Bērza un nu startē uz Jūrmalas rāti no partijas „Tev, Jūrmalai” saraksta. Partijas mājaslapā internetā lasāmi Diānas Bērzas teiktie vārdi:

„Ļoti man lika aizdomāties skandalozais krievu estrādes mākslinieks Boriss Moisejevs. Viņš viena koncerta laikā septiņpadsmit reizes atzinās mīlestībā Jūrmalai. Viņš to nekautrējās pateikt pirms dziesmas, pēc dziesmas un tā gandrīz visu laiku – cik te ir skaisti, kā viņš mīl šo vietu. Un tad domāju, kāpēc man, kas ir dzimusi Jūrmalā, tas jāklausās no Krievijas mākslinieka?! Man taču to vajadzētu sevī kultivēt nepārtraukti. Ikdienā mums ir savas sadzīves problēmas, un mēs aizmirstam, ka jūra blakus mums ir Dieva dāvana.”