Latvijas Okupācijas muzejs nākamnedēļ svinēs 20 gadu jubileju

Šajā sarīkojumā solījuši piedalīties Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un citas valsts un Rīgas pašvaldības amatpersonas. Uzrunu teiks arī muzeja biedrības Goda padomes loceklis Jānis Stradiņš, Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, "Daugavas Vanagu" vadītājs Andrejs Mežmalis un Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais.

Pasākums notiks plkst.16 Latviešu strēlnieku laukumā 1.

Sarīkojumā būs redzama fotoizstāde par muzeja darbu 20 gados, pirmo reizi publiski varēs apskatīt visu muzeja ziedotāju elektronisko sarakstu, kā arī pret ziedojumu varēs iegūt jaunāko muzeja suvenīru. Tā ir pastkartīšu sērija ar aizkustinošiem stāstiem par muzejā izstādītajiem priekšmetiem, kurās iestrādāta kolekcionēšanas monēta ar arhitekta Gunāra Birkerta Nākotnes Nama skices attēlojumu.

1993.gada 1.jūlijā tika atvērta pirmā izstāde par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Tā plašākai sabiedrībai atklāja daudzus Latvijas okupācijas aspektus, piemēram, PSRS militāro intervences gaitu Latvijā, čekas veiktās Latvijas pilsoņu slepkavības. Turpmākos gados muzeja ekspozīcija tika papildināta, līdz muzeja stāsts aptvēra periodu no 1940. līdz 1991.gadam. Līdz šim ar to ir iepazinušies vairāk par miljonu apmeklētāju.

Muzejs turpina attīstīties. Muzeja ēkas paplašināšanai - Nākotnes Namam -, kura idejas autors ir Gunārs Birkerts, pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde. Muzeja speciālisti, vienlaicīgi ar ēkas projektēšanas darbiem, gatavo muzeja jauno ekspozīciju. Tās veidošanai muzejs veic ziedojumu vākšanu, īpaši cerot uz Latvijas sabiedrības atsaucību. Ēkas pārbūve tomēr nav pārtraukusi muzeja darbu. Īpaši veidotā pagaidu ekspozīcija ir atvērta un uzņem apmeklētājus pagaidu mītnē Rīgā, Raiņa bulvārī 7.

Muzeju dibināja bijušās trimdas un Latvijas entuziastu grupa - 11 personas 1993.gada maijā nodibināja Okupācijas muzeja fondu, kas vēlāk pārtapa biedrībā. Idejai atsaucās ziedotāji no bijušās trimdas sabiedrības. Sākot no 1997.gada, arī valsts ir līdzfinansējusi muzeja uzturēšanu.

Valsts, pieņemot īpašu likumu, ir arī nodrošinājusi muzeju ar telpām Latviešu strēlnieku laukumā 1. Krīzes gados šis finansējums gandrīz izsīka. Muzeja darba nepārtrauktību ir nodrošinājuši ārzemju latvieši, kas ir galvenie muzeja darba finansētāji līdz pat šai dienai. Par viņu ziedojumiem tiek finansēta muzeja krājumu un ekspozīcijas veidošana, uzņemti ārzemju augstie viesi un maksāta alga (nodokļi) darbiniekiem - gidiem, vēsturniekiem, pedagogiem un apkalpojošajam personālam.

LETA