Pamatskolas izglītība Latvijā turpmāk jau pēc 8. klases?

Kā informēja ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece Inta Stīpniece, šis ir viens no trīs apspriestajiem priekšlikumiem.

Otrs priekšlikums ir saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu. Savukārt trešajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi sākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to sākt arī gadu vēlāk.

Darba grupā gan uzsvērts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve, nodrošinot visu nepieciešamo pamatizglītības programmas apguvei no sešu gadu vecuma, būtu atbalstāma un skatāma tikai kontekstā ar ministrijas sāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei. Apspriestajos risinājumos uzsvērta arī profesionālās izglītības pievilcības stiprināšanas nozīmība.

Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē sāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru ministriju - Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - līdzdalības.

Patlaban IZM neplānojot veikt nekādas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos saistībā ar darba grupā izstrādātajiem iespējamajiem risinājumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu pamatizglītības ieguvi bērns sāk tajā kalendārajā gadā, kad viņam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības mācības var sākt arī vienu gadu agrāk vai vēlāk.

Darba grupa apkopojusi informāciju par esošo situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs, apzinājusi normatīvos aktus, kuros nepieciešama tiesiskā regulējuma pilnveide, un izstrādājusi priekšlikumus par iespējām nodrošināt skolēniem agrāku vidējās izglītības ieguvi.

Darba grupa ir noslēgusi savu darbu, un rezultātu apkopojumu plānots iesniegt Valsts prezidenta kancelejā, lai, kā to paredz Valsts prezidenta izdotais rīkojums, tiktu nodrošināta iespējamo risinājumu apspriešana.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija pārtraukusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

LIZDA norāda, ka ministrija neieklausās nozares un sociālo partneru viedoklī un konstanti piedāvā tikai vienpusēju risinājumu - bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā jau no sešu gadu vecuma, kas ietver draudus gan mazo skolēnu veselībai, gan 18 gadus vecu jauniešu nokļūšanai bezdarbnieku rindās.

Darba grupā strādāja pārstāvji no biedrībām "Latvijas privātās pirmsskolas", "Latvijas Skolu psihologu asociācija", "Latvijas Izglītības vadītāju asociācija", "Latvijas vecāku kustība" un Latvijas Pašvaldību savienība. Saskaņā ar paredzēto grafiku darba grupa turpina uzsākto darbu pie priekšlikumu sagatavošanas.

Tāpat ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam bija jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos agrākai vidējās izglītības ieguvei. Priekšlikumu izstrādi noteica pērnā gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa un tā laika izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojums "Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei".

LETA/Foto: Lita Krone/LETA