Mūžībā izvada pāragri mirušo baleta solistu Alekseju Avečkinu. FOTO

Atvadīties no izcilā baleta solista bija ieradušies ne tikai mākslinieka ģimene, kolēģi un labākie draugi. Skumjais notikums pulcēja ne vienu vien baletdejotāja talanta cienītāju un sabiedrībā atpazīstamu personu.

Uz atvadu ceremoniju pulcējās krietns cilvēku pūlis, kas aizgājēju bija ieradušies godināt ar krāšņiem ziediem. Pirms oficiālā sākuma pie operas varēja manīt vien baletdejotāja tuviniekus un draugus, taču pēc pulksten diviem pie Latvijas Nacionālās operas durvīm izveidojās pat ievērojama rinda, aizgājēja godinātājiem kļūstot arvien vairāk.

Gaišās atmiņās par Alekseju Avečkinu varēja kavēties ikviens. Pie Nacionālās operas durvīm bija novietota foto kolāža, pie kuras pieminētāji novietoja ziedus, tādejādi atdodot māksliniekam pēdējo godu.

Atvadu ceremonijas noslēgumā klātesošie aizgājējam veltīja aplausus. To, cik ļoti mīlēts bija Avečkins, pierādīja ne tikai milzīgais ļaužu pūlis, bet arī ziedu paklājs, kas klāja Latvijas Nacionālās operas kāpnes.

No mūžībā aizgājušā kolēģa atvadīties bija atnākuši diriģents Andris Nelsons un operdziedātāja Kristīne Opolais, baletdejotāji Elza Leimane-Martinova, Raimonds Martinovs un Viktorija Jansone, komponists Juris Karlsons, Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Leiškalne, operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, modes mākslinieki Bruno Birmanis un Elita Patmalniece un daudzi, daudzi citi.

Talantīgā mākslinieka dzīves gaitas noslēgušās 37 gadu vecumā, ciešot no smagas slimības. Zīmīgi, ka pirms astoņiem gadiem intervijā izdevumam „Rīgas Laiks” Avečkins izteicās: „Man patiesībā vairs atlicis dejot ļoti maz. Šķiet, ka ilgi strādāt es nevarēšu. Es negribētu uz skatuves iznākt novecojis un smieklīgs, ceru, ka man pietiks veselā saprāta. Vīrietis, kas 40 gadu vecumā lēkā pa skatuvi baltās zeķubiksēs, ir smieklīgs.”

Runājot par baletdejotāja profesiju, Avečkins vairākkārt uzsvēris, cik tas patiesībā ir smags darbs.

„Arī baletā ir dopings. Bet nav cīņas par medaļām un rekordiem, nevajag iekļauties sekundēs, tāpēc par dopingu baletā neko neraksta un neuztraucas, jo no tā jau nekas nemainīsies. Izņemot cilvēka likteni. Sāpes ir tas, ar ko mēs dzīvojam ikdienā. Ja nav galīgi neciešamas, neviens pat nepievērš uzmanību, pierasts kopš bērnības,” intervijā Rīgas Laikam atklāja baletdejotājs.

Arī, runājot par nāvi, Avečkins reiz teicis, ka katrs to izprotot citādi – „Kādam tas ir gals, kādam turpinājums. Man tās laikam tomēr nav bailes, man liekas, ka tās nav beigas, tas ir sākums, izejas punkts.”

Avečkina repertuārā bijušas daudz galvenās lomas. Tostarp prinči Dezirē, Riekstkodis un Alberts, Hozē, Romeo, Slors, Otello un daudzas citas. Baletdejotājs piedalījās arī neskaitāmās viesizrādēs citur Eiropā.