Latvija var piedzīvot kārtējo kaunu Eiropas līmenī
Latvijai draud kosmiska izgāšanās, jo mēs, pretēji solītajam, budžetā neesam atraduši teju miljons latu, lai samaksātu par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Naudu EKA savulaik solīja maksāt kādreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, bet nu Latvija ar negodu var tikt padzīta no kosmosa izplatījuma.
Šopavasar toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis valdības vārdā parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu starp EKA un Latvijas valdību, kas sniegtu iespēju praktiskai Latvijas zinātnes, pētniecības un rūpniecības sektora iesaistei EKA projektos. Līdz 2018. gadam Latvija solīja EKA iemaksāt teju 950 tūkstošus latus. Nu ir pienācis brīdis to darīt, bet nākamā gada budžetā nav atrasts ne santīma, lai Latvija pievienotos kosmosa apguves valstu pulciņam.
Te jāpiebilst, ka Latvijas EKA iemaksātā nauda neaizietu ārzemju kosmodromu uzturēšanai un, piemēram, Francijas kosmosa satelītu ražošanai. Šie simti tūkstoši atgrieztos atpakaļ Latvijā, praktiski tā ir nauda Latvijas zinātnei, Kasjauns.lv skaidroja Latvijas Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Šo naudu mūsu zinātnieki varētu tērēt, lai veidotu Latvijas mākslīgos zemes pavadoņus, pētīt siltumizolācijas materiālu pārklājumus, veikt novērojumus ar lāzerteleskopiem un tamlīdzīgi.
Jāteic, ka Latvijai jau gadiem ilgi neveicas ar kosmosa iekarošanu. Jau kopš 2009. gada izmisīgi tiek meklēti līdzekļu un nesējraķete, kas kosmosā palaistu Latvijā pirmo kosmosa satelītu „Venta - 1”, ko sadarbībā ar Brēmenes universitāti izstrādājusi Ventspils Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Vilks skaidroja, ka „Venta – 1” nav vienkārši ambiciozs projekts, bet gan projekts ar praktisku nozīmi. „Venta - 1” ļautu jūrās un okeānos identificēt kuģus (pašlaik kuģi savā starpā sazinās no zemes jeb, precīzāk sakot, no ūdens, bet ar „Venta - 1” palīdzību to varētu darīt no kosmosa). Tas savukārt ļautu identificēt, piemēram, pirātu kuģus un kuģotājus pasargāt no to uzbrukumiem. Tagad atkal kārtējo reizi atlikta satelīta palaišana un tā plānota 2014. gadā.
Otrdien par Latvijas līdzdalību kosmosa izpētes projektos sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) radušos situāciju raksturoja kā vēl nebijušu precedentu. „Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kura stājas Eiropas Kosmosa aģentūrā, bet, kad jāveic pirmais maksājums par dalību, pasaka - mēs nemaksāsim,” izteicās Vucāns. Viņš interesējās, kā „mūsu valsts no šī negoda tiks ārā”. Te gan jāteic, ka Vucāna sašutumam par Latvijas kosmisko izgāšanos varētu būt arī politiska nokrāsa, jo viņa kolēģe Saeimā, arī zaļzemniece, Dana Reizniece – Ozola ir satelīta „Venta – 1” projekta koordinatore.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa deputātiem teica, ka ministrija neredz iespējas savā budžetā atrast līdzekļus dalības maksai EKA, savukārt jaunajās politikas iniciatīvās valdība tam finansējumu nav piešķīrusi, lai arī ministrija prasīja. Vienlaikus viņa uzsvēra - martā valdība deleģēja ministriju parakstīt līgumu un uzdeva ministrijai finansējuma pieprasījumu dalības maksai iekļaut jaunajās politikas iniciatīvās.
Komisijā izskanēja ierosinājums paņemt vienu miljonu no valsts pētījumu programmām paredzētā finansējumam, taču nozares pārstāvji atturējās komentēt, vai kam tādam piekristu. Līdz ar to saistību pret EKA nepildīšanu apdraud Latvijas kā starptautiska sadarbības partnera prestižu un rada risku tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu pētījumu un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.
