Tiesneši arvien biežāk izvēlas mīkstināt sodus notiesātajiem. Kāpēc?
Krimināllietu ilgās izmeklēšanas un iztiesāšanas ir novedušas ne vien pie Latvijai nelabvēlīgiem spriedumiem Strasbūras tiesā, bet arī pie tā, ka noziedzniekus nākas ātrāk laist ārā no cietuma, tāpēc tiesneši arvien vairāk izvēlas mīkstināt sodus notiesātajiem, jo lietas nav izskatītas saprātīgos termiņos, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pēdējo trīs gadu laikā kopš krimināllikumā ir dota tāda iespēja Latvijas tiesas sodus mīkstinājušas kopumā 135 reizes. Iemesli saprātīgu termiņu pārkāpšanai ir meklējami gan izmeklēšanas, gan iztiesāšanas stadijās. No lietām, kas nonākušas līdz Augstākās tiesas (AT) Senātam, izriet, ka vairumā gadījumu maigākus sodus nākas piespriest dēļ problēmām apelācijas instances tiesās.
Bēdīgi slavena ar lietu ilgo gulēšanu atvilktnēs ir AT krimināllietu palāta. Atzīstot, ka daudzas lietas netiek novestas līdz spriedumam pietiekami ātri, palātas tiesneši paši visai bieži mīkstina sodus apsūdzētajiem.
Līdz pat vairākiem gadiem mazāk cietumā būs jāpavada, piemēram, Krievijas pilsonim Movsaram Isajevam par četrkāršu slepkavības mēģinājumu, Osvaldam Miglam par Doles salā pastrādātu slepkavību, Andrejam Miščenko par savas trīs mēnešu vecās meitas noslepkavošanu un līķa apgānīšanu, Dainim Pūrim par patēva nonāvēšanu, Oļegam Morozam un Jānim Sniedzem par kāda krāslavieša nogalināšanu 10 latu parāda dēļ. Tāpat īsāki brīvības atņemšanas termiņi piespriesti Vilnim Štramam un Pēterim Strancim par kukuļņemšanu, mazāki naudas sodi būs jāmaksā krāpšanā un viltošanā apsūdzētajai Tatjanai Karginai un viņas mātei Elvīrai Iņušovai, bet nosacītas brīvības atņemšanas paredzētas notiesātajiem tā sauktajā Vladimira Oderova degvielas kontrabandas lietā.
Kopumā AT krimināllietu palāta soda mīkstināšanas pantu izmantojusi 79 lietās.
Cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits tiesnešu rūpes par “saprātīgu termiņu” ievērošanu sauc par pozitīvu tendenci, tomēr vienlaikus tā apstiprina strukturālas problēmas: “Negatīvais, ko varētu saskatīt šajā faktā, ka tādā veidā tiek atzīts, ka bijusi problēma, bet problēma netiek risināta.”
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atteicās atbildēt uz “De facto” jautājumiem par tiesas praksi un deleģēja citus tiesā strādājošos sniegt rakstiskas atbildes. “Termiņi krimināllietu palātā ir krietni garāki, nekā citās tiesās, tāpēc, ka šobrīd tiesu palātā strādā tikai septiņi tiesneši. Faktiski vienlaicīgi var notikt tikai divu krimināllietu izskatīšana, jo tiesu palāta apelācijas kārtībā izskata krimināllietas koleģiāli, trīs tiesnešu sastāvā,” lēno lietu izskatīšanu skaidro AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Tieslietu ministrijā (TM) atbild, ka jaunu tiesnešu pieņemšana nebūtu ātrs risinājumus, bet no 2015.gada palātu likvidēs. TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis lietu uzkrāšanos saista ar kopēju krīzes laika tendenci: “Starp 2004. un 2008.gadu tiesās ienāca 100 tūkstoši lietas gadā, līdz 2011.gadam šis skaitlis dubultojās.” Tagad apjoms atgriezies pirmskrīzes līmenī.
Pērn Saeima pieņēma apjomīgas izmaiņas likumos, lai paātrinātu lietu izskatīšanu. Būtiskākās bija jau minētā AT palātu slēgšana, iespēja atvest lieciniekus piespiedu kārtā un piedzīt izdevumus no sēžu kavētājiem un plašākas iespējas prokuroram vienoties ar apsūdzēto par sodu.
“Mēs esam izdarījuši gandrīz visu iespējamo un neiespējamo,” uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") un uzsver, ka paši tiesneši ļoti pretojas jebkādām pārmaiņām, Tieslietu padomē noraidot daudzas iniciatīvas.
Bičkovičs, kurš vada Tieslietu padomi, vairījās no atbildības arī par padomē pieņemtajiem lēmumiem, un runāt par pretestību atteicās.
"Tieslietu padomes lēmumi tiek pieņemti balsojot, katram loceklim vadoties no saviem apsvērumiem, un kopēja lēmumu motivācija netiek formulēta. Līdz ar to Tieslietu padomes priekšsēdētājs nevar sniegt skaidrojumu par kopēju Tieslietu padomes lēmumu motivāciju,” tā rakstiski pamatots Bičkoviča atteikums.
TM sola, ka iekļauties saprātīgos termiņos tiesas spēs triju gadu laikā.
BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA
