Ārpolitikas eksperti par to, kas jādara, lai izbēgtu no Krievijas ietekmes
Krievija spiež diezgan izteiksmīgi, ir pārliecināti ārpolitikas eksperti.
Politika

Ārpolitikas eksperti par to, kas jādara, lai izbēgtu no Krievijas ietekmes

Jauns.lv

Krievija nevairās izmantot atklātu spiedienu, un tas ir spēcīgs, taču tam ir tendence mazināties, apgalvoja aptaujātie ārpolitikas pārzinātāji.

Ārpolitikas eksperti par to, kas jādara, lai izbēg...

"Krievijas spiediens ir ārkārtīgi spēcīgs ekonomiskajā laukā. Taču tas pagaidām rezultējas ļoti negaidīti, jo, piemēram, spiediens uz Ukrainu izraisīja to, ka Ukrainā antikrieviskie noskaņojumi kļuva diezgan spēcīgi arī Ukrainas austrumu apgabalos, kur tas nav raksturīgi," sacīja politologs Kārlis Daukšts.

"Krievija spiež diezgan izteiksmīgi. Instrumentu apjoms attiecībā uz šīm valstīm ir pietiekami liels. Te mēs redzam gan iesaldētos konfliktus - Kalnu Karabaha, Abhāzija, Piedņestra -, gan enerģētikas resursu piegādi, gāzes monopolu. Nav mazsvarīgi, ka Krievija vēršas pret cilvēkiem, kas no partnerības valstīm braukuši strādāt uz Krieviju. Protams, nāk klāt ekonomiskās blokādes. Savulaik tas bija gruzīnu "Borjomi" ūdens, tagad Moldovas vīni, kas ir svarīgi šīm valstīm un kas var padarīt tās ievainojamas," piebilda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis uzskata, ka Krievija izmanto tradicionālās spiediena sviras, kuras plaši pielietoja arī PSRS. "Krievija redz pasauli kā dažādu ietekmes sfēru sadalījumu. Skatījums ir visai melnbalts - esat ar mums vai pret mums. Pirmkārt, tiek pielietota politiskā svira un izmantoti humānās politikas jautājumi tādos apgabalos, kur ir liels krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars. Otrs ir militārais faktors. Paši nupat pieredzējām, ka notiek dažādas militārās mācības, izvietotas militārās bāzes tuvu starpvalstu robežām. Protams, tiek izmantota arī ekonomiskā ietekme," skaidroja Lerhis.

Eksperti uzskata - lai gan Krievijas spiediens ir spēcīgs, tam ir īslaicīga ietekme. "Krievijas rīcība par Krievijas spēku gluži neliecina. Krievijas spēks vairāk ir Austrumu partnervalstu vājumā. Ilgtermiņā tas zināmā veidā atspēlēsies. Ar varu mīlams nekļūsi," pauda Sprūds, "domāju, ka šīs valstis atcerēsies, kādā veidā tās gandrīz tika piespiestas. Tur, kur tās ir vājākas, šie instrumenti var darboties. Armēnija ir skaidrs piemērs. Taču mēs redzam otru variantu - Ukrainu. Ukrainas eiropeiskie politiķi saka paldies Krievijai, jo tā ar savu spiedienu lielā mērā ir stiprinājusi Ukrainas pašcieņu un stiprinājusi Eiropas orientāciju."

"Redzam, ka Lietuvā tiek lielā mērā bremzēta robežkontrole, kas nozīmē, ka tiek bremzēta tirdzniecība un tiek nodarīti ekonomiskie zaudējumi. Tas nāk kontekstā ar tām pašām Austrumu partnerības valstīm, jo Lietuva šajā jautājumā ir bijusi ļoti aktīva. Signāls tiek dots ne tikai Austrumu partnerības valstīm, bet arī tām valstīm, kas atbalsta Austrumu partnerus un kas arī pašas ir ievainojamas," sacīja LĀI direktors Sprūds.

"Pakāpeniski notiek process, kurā Krievijas ietekme mazinās. Šīs valstis, nostiprinot savu valstiskumu, izslīd no Krievijas ietekmes. Bet līdz ar to arī Krievija pastiprina centienus saglabāt savu ietekmi," skaidroja Lerhis, piebilstot, ka turpmākie mēneši Austrumu partnerības valstīm būs izšķiršanās brīdis, kad jārēķinās, ka Krievija vēl turpinās izdarīt politisku un ekonomisku spiedienu uz tām.

LETA, Foto: Scanpix