Zivju bojāejas cēloni Ičas upē var arī neatklāt

Viņa pieļauj, ka šāda situācija ir iespējama, ja zivju bojāeja ir notikusi kādu kairinošu vielu dēļ, kas zivju organismā neuzkrājas. "Tad ķīmiskās analīzes ir bezspēcīgas," viņa sacīja. Patlaban kā zivju bojāejas iemesli ir izslēgti smagie toksiskie metāli un dzīvsudrabu saturošie pesticīdi. Taču ir konstatētas divas netipiskas vielas, kas varētu būt pesticīdu sastāvā, taču to neesot tik lielā koncentrācijā, lai varētu izraisīt tādu zivju masveida bojāeju.

Patlaban eksperti ir sašaurinājuši loku vietām, kur varēja sākties zivju bojāja. Tas noskaidrots, aptaujājot vietējos iedzīvotājus. Stašāne skaidroja, ka Ičas upei neesot nemaz tik viegli piekļūt un ir viena vieta, kur to var izdarīt, tāpēc arī tā tiek uzskatīta par iespējamo piesārņojuma vietu. No turienes plānots ņemt arī grunts paraugus.

Savukārt tas, ka netiek konstatēti jauni zivju bojāejas gadījumi, ļaujot cerīgi raudzīties nākotnē. Viņa pieļauj, ka piesārņojums varētu būt atšķaidījies un draudi vairs nav paredzami. Tomēr iedzīvotājiem joprojām būtu jāievēro piesardzība, nelietojot uzturā zivis, kas iegūtas no Ičas, kā arī nelietojot uzturā ūdeni un nedzirdinot ar to lopus. Dienests vēl plāno ņemt ūdens paraugus no upes, lai konstatētu, kāds ir ūdens stāvoklis.

Zivju bojāejas analīžu rezultāti varētu būt zināmi vai nu šodien vakarā, vai rīt no rīta, aģentūrai LETA pavēstīja laboratorijas "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa.

Jau ziņots, ka Balvu novadā, Ičas upē, pagājušajā nedēļā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, VVD saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai vērojama zivju bojāeja - simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.

Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai uzskaitītas 374 upē redzamas bojāgājušas līdakas, 88 asari un citas zivis kopumā 60 kg apmērā. Pārbaudēs vizuāli novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.

Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, paņemti ūdens paraugi un tiek pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskās vielas. Taču pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.

Nedēļas nogalē jauni zivju bojāejas gadījumi nav konstatēti.