Prēmiju piešķiršanā sportisti tiek šķiroti - kā ir ar paralimpiešiem?

Latvijas Nacionālā sporta padome pērn 10. decembrī pieņēma lēmumus par izcilāko sportistu apbalvošanu un atbalstu starptautisku sacensību organizēšanai. Kopējā piešķiramā summa naudas balvās sasniedza 813 089 eiro, tostarp 770 403 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ieskaitot gan sportistu, gan treneru balvas, kā arī valsts budžeta papildu līdzekļus. 

Kādam tiek, kādam ne

Naudas balvas piešķirtas 78 sportistiem, vairākiem desmitiem treneru un sportistus apkalpojošajiem darbiniekiem. Tās paredzētas par augstiem sasniegumiem pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskās sacensībās un universiādēs. Starp sportistiem, kuriem piešķirta naudas balva, ir arī parasportiste Diāna Krūmiņa, turpretī izcilajiem parasportistiem, vieglatlētam Aigaram Apinim un  jātniekam Rihardam Snikum, kuri aizvadītajā sezonā sasniedza augstus rezultātus, naudas balvas nav paredzēts piešķirt. Šajā sakarā sabiedrībā un it īpaši sportistu vidū raisījās asas diskusijas. Piemēram, Apinis “Facebook” ierakstā atzīst, ka “Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums ir netaisnīgs un aizskarošs”. 

Saskaņā ar Sporta likumu un Ministru kabineta noteikumiem

žurnāls “Likums un Taisnība” šīs netaisnības sakarā komentāru lūdza Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).  

Preses dienests savā atbildē vispirms uzsver, ka šī institūcija augstu novērtē Latvijas sportistu un parasportistu sasniegumus starptautiskajā sportā un ir atvērta konstruktīvām diskusijām ar sporta organizācijām un pašiem sportistiem par sistēmas pilnveidi nākotnē. 

Tomēr piebilst, ka jebkādas izmaiņas var tikt ieviestas tikai tādā veidā, kas nodrošina tiesiskumu, caurspīdīgumu un taisnīgu attieksmi pret visiem sportistiem. Kritēriji nevarot tikt mainīti ar atpakaļejošu spēku, jo tas radītu nevienlīdzību starp šā un iepriekšējo gadu sportistiem.

Ministrija saka: jārīkojas atbilstoši likumiem

Tālāk tiek paskaidrots: “Milānas un Kortīnas olimpisko un paraolimpisko spēļu dalībnieku sasniegumi tiks vērtēti 2026. gada Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē nākamā gada nogalē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un praksei. Ministrijas attieksme pret sportistiem un parasportistiem vienmēr ir bijusi vienlīdzīga – gan kopīgi pavadot viņus uz nozīmīgākajām sacensībām, gan sagaidot pie Brīvības pieminekļa, gan arī godinot un apbalvojot. Tā ir paralimpiskās kustības konsekventās nostājas par vienlīdzību rezultāts. Valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā konsekventi atbalsta parasportistus: 2025. gadā parasportistu atbalstam – algām, pabalstiem, prēmijām un citām vajadzībām – piešķirti 1 016 277 eiro; paravieglatlēte un šķēpmetēja Diāna Krūmiņa saskaņā ar Latvijas Nacionālās sporta padomes 10. decembra lēmumu saņems naudas balvu 28 458 eiro apmērā par augstu sasniegumu Eiropas čempionātā. Kopumā aizvadītajā Latvijas Nacionālajā sporta padomes sēdē tika vērtēti 200 sportisti, parasportisti un speciālie sportisti, kā arī piecas izlases, bet naudas balvas tika piešķirtas 78 sportistiem.”

IZM uzsver, ka naudas balvas sportistiem un parasportistiem tiek piešķirtas saskaņā ar Sporta likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka vienotus kritērijus – atkarībā no sacensību līmeņa, dalībnieku skaita un valstu konkurences. Lai varētu piešķirt valsts prēmijas, šiem kritērijiem ir jābūt izpildītiem. Atbilstoši Sporta likuma 14. pantam Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tajā skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām.

Turpinās skaidrojums: “Ministru kabineta noteikumi Nr. 26 nosaka, ka, sagatavojot priekšlikumus par naudas balvu piešķiršanu, Latvijas Nacionālā sporta padome izvērtē sacensību nozīmīgumu, tostarp piedalījušos valstu un sportistu skaitu (10. punkts). Normatīvajos aktos valstu skaits nav noteikts, taču aizvadītos piecus gadus padome konsekventi ievēro praksi vērtēšanā kā orientieri izmantot vismaz desmit valstu konkurenci. Latvijas Nacionālā sporta padome, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus, lēmumus par balvu piešķiršanu pieņem skaidrā tiesiskā ietvarā. Padome nevar pieņemt lēmumus, kam nav juridiska pamata.”

Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos. To vada Ministru prezidente Evika Siliņa, bet sastāvā darbojas izglītības ministre Dace Melbārde, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, veselības ministrs Hosams Abu Meri, biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” prezidente Daiga Dadzīte un citas atbildīgas amatpersonas. 

Iegulda darbu un līdzekļus

Šajā sakarā uzrunājām izcilo parasportistu jātnieku Rihardu Sniku. Viņš atgādina, ka 2025. gada septembrī ar savas komandas atbalstu izcīnījis divas zelta medaļas Eiropas čempionātā, kur grupā startēja 11 sportisti no astoņām valstīm. Riharda ieskatā tas ir visai liels dalībnieku skaits Eiropas līmenī, jo sagatavot jātnieku un atbilstošu zirgu ar šāda smaguma kustību traucējumiem ir izaicinājums, un nav arī daudz cilvēku ar kustību traucējumiem, kuri būtu gatavi ar ko tādu nodarboties. Sportists uzsver, ka viņš šajā jomā Baltijas valstīs ir vienīgais. 

Kādēļ lēmums bija atteikt prēmijas piešķiršanu Rihardam Snikum un viņa komandai? “Jo manā grupā nav startējušas desmit valstis. Sportistu gan bija vairāk par desmit. Ziniet, kad dodos uz starta, es nerēķinu, no kurām valstīm ir mani konkurenti. Bet skatos, cik daudz un cik viņi ir spēcīgi. Turklāt ir loģiski, ka lielās valstis ar miljoniem iedzīvotāju un lielāku budžetu ierodas ar vairāku sportistu sastāvu. Tās vienlaicīgi arī cīnās par komandu vērtējumu – kuram jābūt vismaz trīs jātniekiem, bet mums ir divi. Taču tieši šogad Eiropas čempionātā daudzi jokoja: ja vien Latvijai būtu trešais jātnieks, mums būtu nepatikšanas. Turklāt mans sacensību partneris King of the Dance pēc mūsu starta pēc Starptautiskās Jātnieku federācijas uzskatiem tika atzīts par mēneša zirgu starptautiski. Piebildīšu, ka valstu skaits paraiejādē Eiropas čempionātā bija krietni lielāks nekā desmit valstis. Taču parasporta specifika paredz to, ka cilvēki tiek dalīti dažādās invaliditātes smaguma grupās. Es nemaz nevaru konkurēt ar visiem, jo to neļauj arī sacensību nolikums. Tā ir parasporta specifika,” uzsver Snikus un sāpīgi atzīst: “Ne es ar savu Eiropas čempiona titulu, ne Aigars Apinis ar pasaules čempiona titulu nesaņemsim valsts atzinību. Tomēr interesanti, ka pērn tikām nominēti Trīszvaigžņu balvai kā augstāko sasniegumu paralimpieši. Šeit pat nav runa par naudu, bet  par atklātu spēli. Treneri un komandas atbalsta personāls rēķinājās ar kaut kādu atzinību un finansiālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs katra nākamā gada startiem. Es runāju ne tikai savā vārdā. Manā komandā ir cilvēki, bez kuriem es nevaru aizbraukt uz sacensībām. Šīs naudas balvas ir veids, kā es viņiem varu pateikt paldies, jo visi iegulda savu laiku un finanses, lai medaļas Latvijai atvestu. Parasportistu un treneru ikmēneša algas (kuram tādas vispār ir), kā arī asistenta atalgojums neļauj strādāt šo darbu bez savu līdzekļu un entuziasma ieguldīšanas. Turklāt sacensībās man brauc līdzi un palīdz tām sagatavoties cilvēki, kuri ikdienā nesaņem atalgojumu – šoferis, zirga saimnieks, veterinārārsts. Viņi, dodoties ar mani uz sacensībām, šajā laikā nevar veikt savu pamatdarbu, un ienākumi viņiem tobrīd pat samazinās. Tas, protams, ir gods pārstāvēt Latviju, bet prasa arī prāvus privātos ieguldījumus. Turklāt tas prasa arī ļoti nopietnu disciplīnu nedēļu garumā un cilvēku komandas darbu.”  

Sistēma nav sakārtota

Rihards Snikus uzskata: “Šīs nav kā cita veida prēmijas valsts pārvaldē – kad cilvēks katru mēnesi saņem normālu algu un prēmija ir kā ekstra piemaksa. Turklāt, kas ir vēl nepatīkamāk: ziņa, ka naudas balvu, ar ko bijām rēķinājušies, nesaņemsim, atnāca pēdējā brīdī, pašā gada noslēgumā, kad parasti jau sen ir bijis rīkojums un visi zina, kāda summa piešķirta. Ja nav naudas balvas man kā sportistam, tās nav arī komandai, un arī attiecīgā federācija vai manā gadījumā Latvijas Paralimpiskā komiteja nesaņem finanses šī sporta veida attīstībai nākamajam gadam. Tātad mums ir nopietni jādomā, kā finansēt nākamā gada startus un nokļūt pasaules čempionātā.”

Viņa ieskatā galvenie jautājumi, kuri šajā situācijā visvairāk satrauc, ir tas, ka joprojām prēmiju piešķiršanas sistēma nav sakārtota un caurskatāma. Daudz kas atkarīgs no lēmēju subjektīvās izpratnes un attieksmes. Nekur nav minēts punkts par nepieciešamo valstu skaitu prēmijas saņemšanai, un robeža starp lielām finansēm un nulli tik šaura – 10 sportisti un tūkstošiem liela prēmija vai astoņi un pilnīgi nekas. Rihards Snikus uzsver: tituli bija vienādi, piemēram, Aigaram Apinim un Daigai Dadzītei, valstu skaits viņu disciplīnā atšķīrās par pāris, taču viens saņems 28 tūkstošus, bet otrs neko. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi neparedz šādu sportistu šķirošanu. “Diez vai viens valstu skaita kritērijs būtu attiecināms uz vienu kontinentu kā Eiropas čempionāts un pasaules mērogu. Manā sporta veidā starptautiski ir noteikts, ka disciplīnā ar “freestyle” mūziku startē tikai sacensību labākie astoņi sportisti. Tātad – ja izcīnīšu zeltu šeit, man arī nekas nepienāktos. Latvijas mērogā šis šķiet vēl absurdāk, jo lielās valstis vienmēr atvedīs vairāk dalībnieku. Aicinājums visiem izdarīt secinājumus par valdošo politiķu, kas lēma par šo jautājumu, attieksmi pret sportistiem, tajā skaitā parasportu, kur tā jau ikdiena ir smaga. Šodienas atziņa – no sporta izcilniekiem tomēr var vēl izšķirot tikai dažus visizcilākos. Tas šķiet tik absurdi: tu smaga darba rezultātā, daudzu cilvēku kopīga darba rezultātā izcīni titulu, kas apliecina, ka esi pats labākais kontinentā vai pasaulē. Atvedot šo medaļu un titulu uz Latviju, šeit tev pasaka, ka medaļa tiks pastiprināti vērtēta un izsvērta – vai tā tiešām ir pietiekami izcila mūsu līmenim. Pēc šī žesta no valsts amatpersonām es kā sportists, mana komanda un mana ģimene jūtamies nodoti un zināmā veidā arī pazemoti, jo atkal šis rosināja vecās diskusijas par to, ka parasportisti nestrādā tikpat smagi un nopietni kā parastie sportisti. Dažs labs žurnālists vēl pasmejas, ka esam īsbikši…” ar sāpīgiem vārdiem savu vēstījumu noslēdz izcilais parasportists Rihards Snikus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Prēmiju piešķiršanā sportisti tiek šķiroti – kā ir ar paralimpiešiem?” saturu atbild SIA “Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.