Vēsturisks triumfs: ASV sportists Lutkenhauss kļūst par jaunāko pasaules čempionu vieglatlētikā telpās
ASV sportists Kūpers Lutkenhauss svētdien Toruņā kļuva par vēsturē jaunāko pasaules čempionu vieglatlētikā, meistarsacīkstēs telpās 17 gadu vecumā izcīnot zeltu 800 metru skrējienā.
Čempionātā telpās viņš ir arī visu laiku jaunākais medaļnieks.
Lutkenhauss finišēja vienā minūtē un 44,24 sekundēs, par 0,14 sekundēm pārspējot beļģi Eliotu Krestanu un par 0,42 sekundēm - Spānijas skrējēju Mohamedu Ataui.
Šogad Lutkenhauss izcīnīja savu karjerā pirmo ASV čempiona titulu.
Šajā pašā distancē sievietēm ar jaunu čempionāta rekordu - vienu minūti un 55,30 sekundēm - uzvarēja britu skrējēja Kīlija Hodžkinsone. Sudrabu izcīnīja Odrija Verro, kura laboja Šveices rekordu (1:56,64), bet trešā bija amerikāniete Edisone Vilija (1:58,36).
Par trīskārtēju čempioni 60 metru barjersprintā ar atkārtotu pašas pasaules rekordu - 7,65 sekundēm - kļuva Bahamu vieglatlēte Devinne Čārltona. Astoņas sekundes simtdaļas zaudēja nīderlandiete Nadīne Visere, kura par piecām sekundes tūkstošdaļām pārspēja Polijas rekordu uzstādījušo Piju Skžišovsku.
Tāllēkšanā zelta medaļas izcīnīja Portugāles vieglatlēti. Vīriešu konkurencē ar 8,46 metru tālu lēcienu uzvarēja Žersona Balde, sudrabu izcīnīja itālis Matia Furlāni (8,39), bet bronzu - bulgārs Božidars Sarabjukovs (8,31). Sievietēm par čempioni kļuva Agate de Souza ar 6,92 metru tālu lēcienu, godalgas izcīnot arī itālietei Larisai Japičīno (6,87) un kolumbietei Natalijai Linaresai (6,80).
Vīriešiem lodes grūšanā par četrkārtēju pasaules čempionu kļuva jaunzēlandietis Toms Velšs, kuram titulu nodrošināja 21,82 metrus tāls metiens. Pārējās divas vietas uz goda pjedestāla ieņēma amerikāņi Džordans Geists un Rodžers Stīns, kuri izpildīja attiecīgi 21,64 un 21,49 metrus tālus metienus.
Sievietēm kārtslēkšanā zelta medaļu izcīnīja Lielbritānijas sportiste Mollija Kodrija ar 4,85 metru augstu lēcienu. Piecus centimetrus zemāku latiņu pārvarēja slovēniete Tina Šuteja, bet bronzas godalgas ar pārvarētiem 4,70 metriem izcīnīja trīs sportistes - čehiete Amālija Švābīkova, jaunzēlandiete Imogena Airisa un šveiciete Angelika Mozere.
1500 metros vīriešiem par čempionu kļuva spānis Marano Garsija (3:39,63), godalgas izcīnot arī portugālim Isakam Naderam (3:40,06) un austrālietim Adamam Spenseram (3:40,26). Sievietēm čempionei britu skrējējai Džordžijai Hanterai-Belai (3:58,53) finišā sekoja austrāliete Džesika Hala (3:59,45) un amerikāniete Niki Hilca (3:59,68).
Čempionāta noslēgumā tika noskaidroti pasaules čempioni 4x400 metru stafetēs, abās zelta medaļas izcīnot ASV kvartetiem.
Vīriešu konkurencē ar jaunu meistarsacīkšu rekordu - trīs minūtēm un 1,52 sekundēm - uzvarēja Džastins Robinsins, Kriss Robinsons, Demariuss Smits un Kelebs Makrejs. Otri finišēja beļģi (3:03,29), bet trešie - jamaikieši (3:05,99).
Sievietēm zelta medaļnieces amerikānietes Beilija Līra, Rouzija Efionga, Parisa Pīplsa un Šemjera Litla finišēja trīs minūtēs un 25,81 sekundē. Sudrabs Nīderlandei (3:26,00), bet bronza - Spānijai (3:26,04).
