Magnuss Kārlsens jau ir tik populārs, ka tas jau sāk kļūt par problēmu

Lietuvā dzīvojošais dānis Nilsens sasniedzis unikālu rezultātu, jo par pasaules čempionu klasiskajā šahā kā treneris kļuvis deviņas reizes pēc kārtas ar diviem dažādiem šahistiem. Vispirms viņš četrus titulus izcīnīja kopā ar Višvanatanu Anandu (2007-2012), bet pēc tam piecus ar Magnusu Kārlsenu (2013-2021).

Kārlsens 2023. gadā atteicās aizstāvēt savu pasaules čempiona titulu, paužot, ka viņam tam trūkst motivācijas. Šobrīd viņš ir pasaules čempions ātrajā šahā un ātrspēlē, kā arī šomēnes triumfēja vēsturē pirmajā pasaules čempionātā brīvā stila šahā, izcīnot 21. pasaules čempiona titulu karjerā, un joprojām atrodoties FIDE ranga pirmajā vietā. Šo pozīciju viņš ieņem jau kopš 2011. gada, kas ir ilgākais periods bez pārtraukuma, ko kāds šahists spējis.

"Pārējai pasaulei tas skan dīvaini, jo pasaules čempionāts ir augstākais sasniegums šahā, bet viņš to ir uzvarējis jau piecas reizes, un es saprotu viņa lēmumu. Vai tam piekrītu, tā nav lieta, par ko man spriest, esmu šeit, lai palīdzētu tajā, ko Magnuss vēlas darīt. Visticamāk, viņš neatgriezīsies, bet vēsture rāda, ka kādā brīdī kāds var parādīties ar piedāvājumu, kuram atteikt ir ļoti grūti," intervijā žurnālam "Sporta Avīze" saka Nilsens.

Viņš uzsver, ka svarīgi ir arī tas, ka šobrīd pasaulē nav izteikta otrā numura. "Piemēram, Kasparovs pret Karpovu – tā bija cīņa, ko visi gribēja redzēt un, domāju, arī viņi paši vēlējās tādu aizvadīt. Mūsdienās nekā tamlīdzīga nav, nav mača, kuru Magnusam pašam gribētos aizvadīt. Nav arī skaidrs, ko cilvēki gribētu redzēt. Pretendenti uz otro vietu pašlaik ir daudzi, bet, kamēr neparādīsies kāds ļoti spēcīgs jauns pretendents, man grūti iedomāties, ka Magnusam varētu būt interesanti fokusēties uz kādu vienu konkrētu cīņu."

Treneris skaidro, ka piedalīšanās pasaules čempiona cīņā nozīmē gatavošanos aptuveni pusgadu, vairākas nedēļas ilgu maču, ļoti lielu spriedzi un pēc tam ilgu atgūšanās periodu. "Viņš daudz labprātāk piedalās pēc iespējas vairāk turnīros. Pērn mēs spēlējām ļoti daudz turnīros, uzvarot krietnu daļu no tiem. Ņemot vērā, cik potenciāli gara ir viņa atlikusī karjera, domāju, ka pasaules čempionāti nav labākais veids, kā izmantot atlikušo enerģiju."

"Kamēr neuzradīsies kāds, par ko visi apkārtējie teiks – lūk, šis ir pasaulē labākais spēlētājs –, Magnusam nav nepieciešams pasaules čempiona tituls, lai pierādītu, ka viņš joprojām ir labākais," stāsta treneris. Viņš uzskata, ka pasaules čempiona cīņas prestižs gan nav apdraudēts, jo ikviens cits šahists vēlas tajā nokļūt. "Šovasar gaidāms Pasaules kauss futbolā, un principā ikviena bērna sapnis ir tajā uzvarēt. Šahā ir līdzīgi. Ja saucam Magnusa nepiedalīšanos par boikotu, tad jāņem vērā kāda svarīga lieta par boikotiem. Proti, kad pirmais ir atteicies, otrajam atteikties kļūst daudz grūtāk, jo viņa potenciālais ieguvums paliekot ir daudz lielāks, un tā ar katru nākamo. Tas ir vēl viens aspekts, kāpēc pasaules čempionāts ir drošībā – tam ir ļoti augsts prestižs, un diez vai drīzumā būs situācija, kad visi labākie pēc kārtas atteiksies no iespējas par titulu spēlēt. Piemēram, pēdējā titulcīņa starp Dommaradžu Gukēšu un ķīnieti Dinu Ližeņu. Es nevienu nevēlos aizvainot, viņi aizvadīja interesantu finālu, taču bija skaidrs, ka šajā spēlē netiekas divi labākie pasaules šahisti. Vienlaikus domāju, ka viņu vietā būtu gatavs atrasties principā jebkurš cits pasaules šahists, tāpēc uzskatu, ka pasaules čempionāts ir drošībā."

Treneris stāsta, ka slavenais šahists ikdienā cenšas būt maksimāli draudzīgs pret līdzjutējiem, tomēr reizēm uzmanība, ko viņš izjūt, ir pārāk liela. "Piemēram, mēs esam kopā stāvējuši rindās uz restorāniem Norvēģijā, un tur visu laiku cilvēki nāk klāt, lūdz pašbildes un autogrāfus. Tas ir jauki, bet arī ļoti nogurdinoši, īpaši, ja notiek turnīru laikā, kad spriedze jau tā ir ļoti liela. Pašlaik viņš ir tik populārs, ka tas jau sāk kļūt par problēmu. Viņam reizēm tas viss nenoliedzami apnīk, taču Magnuss cenšas to noslēpt un būt faniem pieejams. Pirms kāda laika viņš bija atbraucis ciemos pie manis uz Lietuvu, mēs kopā pastaigājām pa Viļņu, uzspēlējām golfu, un pat šeit viņu konstanti atpazina. Par laimi, golfa laukumā ir ļoti maz cilvēku, tāpēc tur bija iespēja mierīgi atpūsties."

Pats Nilsens jau 2004. gadā spēlēja neizšķirti pret "ChessBrain" - tobrīd pasaulē lielāko un labāko šaha datoru, kas sastāvēja no 2070 atsevišķiem procesoriem. Tagad viņš saka, ka, salīdzinot ar mūsdienām, tas dators bijis diezgan primitīvs, bet šobrīd arī Kārlsenam nebūtu nekādu izredžu pat pret savu telefonu.

"Esam nogājuši ceļu no mirkļa, kad datori bija absolūti iesācēji, līdz pašreizējam stāvoklim, kad tie ir kā pārcilvēki. Ar laiku datori kļuva par palīgu šaha gājienu plānošanā, tad jau tie kļuva par nozīmīgu sastāvdaļu plāniem, kurus gan allaž pārbaudīju, bet nu jebkuru ieteikumu es uztveru kā neapgāžamu faktu. Ja datoram ir laiks padomāt par kādu gājienu piecas sekundes, tas nekļūdās un varu to izmantot plānošanā bez jebkādām šaubām. Protams, tas ir savādi, bet vienlaikus šahā kas tāds ir iespējams daudz vieglāk nekā citās dzīves jomās, jo šahs ir balts un melns un relatīvi vienkāršs. Tas ir līdzīgi, kā pašlaik ikdienā – teju ikviens izmanto "ChatGPT" kā rīku, bet tā informācija tāpat jāpārbauda, un to nevar uztvert kā faktu. Ar šaha datoriem vēl "ChessBrain" laikā bija līdzīgi, kaut progress bija milzīgs un neticami ātrs,” saka dāņu speciālists.

Plašu interviju ar Peteri Heinu Nilsenu lasiet žurnāla "Sporta Avīze" februāra numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.