Igaunijas televīzija ERR nepārraidīs paralimpisko spēļu sacensības ar agresorvalstu sportistiem

"Igaunijas sabiedriskā raidorgnizācija nepārprotami nosoda agresorvalstu rīcības normalizēšanu, izmantojot sportu un olimpisko kustību, un nosoda lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs zem agresorvalstu karogiem," trešdien teica ERR sporta redakcijas vadītājs Rivo Sārna.

Viņš informēja, ka pašlaik plānots Igaunijā pārraidīt paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, taču šajās pārraidēs "skatītāji tiks informēti par starptautisko sporta organizāciju lēmumiem un Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalības kontekstu".

Kā teica Sārna, Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU) tiek apspriestas iespējamās reakcijas ceremoniju tiešraidēs.

Latvijas sabiedriskais medijs LSM savās pārraidēs no Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm, kas pašlaik norisinās Itālijā, izvairās rādīt agresorvalstu sportistus, kas startē neitrālā statusā.

Igaunijas Paralimpiskā komiteja (EPK) pilnībā nosodīja Krievijas un Baltkrievijas paraslēpošanas un parasnovborda spēlētāju dalību Milānas un Kortīnas spēlēs.

"Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai starptautisko sporta organizāciju lēmumi būtu pārredzami, konsekventi un atbilstoši godīgas spēles principiem, drošībai un paralimpiskās kustības pamatvērtībām. Lēmums atļaut agresorvalstu pārstāvjiem sacensties ar savu vārdu un savas valsts simbolu krāsās apdraud paralimpiskās kustības reputāciju, grauj uzticību starptautiskajām sporta organizācijām, un mēs to pilnībā nosodām," sacīja EPK prezidente un Tallinas vicemēre Monika Haukanemma.

Igauniju paralimpiskajās spēlēs pārstāvēs jaukā ratiņkērlinga komanda ar Ainu Villau un Ketlinu Rīdebahu. Ratiņkērlingā Krievijas un Baltkrievijas sportisti nevar piedalīties, jo Pasaules kērlinga federācija pērn janvārī aizliedza agresorvalstu sportistu dalību sacensībās, tādējādi liedzot viņiem kvalificēties paralimpiskajām spēlēm.

Jau vēstīts, ka Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) 16. februārī pieņemtais lēmums par "bipartite" jeb speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.

Krievijai tika piešķirtas divas vietas kalnu slēpošanā, divas distanču slēpošanā un divas snovbordā. Četras Baltkrievijas vietas ir visas distanču slēpošanā.

SPK iepriekš paziņoja, ka pret agresorvalstu sportistiem "izturēsies kā pret jebkuras citas valsts sportistiem".

SPK negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju organizācijas ģenerālās asamblejas sēdē septembrī.

Daļējā diskvalifikācija, kuru noteica 2023. gadā, lai aizstātu pilnīgo aizliegumu, kas tika uzlikts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ļāva sportistiem sacensties tikai kā neitrāliem dalībniekiem.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) paziņoja, ka pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs. Latvija spēlēs būs pārstāvēta ratiņkērlingā jaukto pāru un komandu sacensībās.

Milānas-Kortīnas ziemas paralimpiskās spēles norisināsies no 6. marta līdz 15. martam, un kopumā sešos sporta veidos tiks sadalīti 79 medaļu komplekti. Šīs ziemas paralimpiskās spēles iezīmēs 50 gadus kopš vēsturē pirmajām ziemas paralimpiskajām spēlēm, kas 1976. gadā norisinājās Zviedrijā.