Krievijas sporta ministrs un vietējās olimpiskās komitejas vadītājs nolamā IIHF prezidentu: viņa dēļ mūsējo hokejistu nav olimpiādē
Krievijas sporta ministrs un tās Olimpiskās komitejas vadītājs Mihails Degtarjovs nolamājis Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Liku Tardifu, viņu vainojot par to, ka Krievijas hokejistu vietā 2026. gada olimpiskajās spēlēs piedalās Francijas izlase. Sava žults deva ar vēstures lekciju tika arī Baltijas valstīm un Polijai par pretošanos agresorvalsts pārstāvju pielaišanai sporta sacensībās.
Atbildot uz jautājumu raidījumā “Centraļnij kanal” platformā “VK Video” par Krievijas hokeja izlašu atgriešanos pasaules turnīros, Degtarjovs nosauca IIHF par visgrūtāk pielaužamo federāciju. “Tas ir saistīts ar to, ka to vada francūzis Liks Tardifs. Rets maitasgabals. Kāpēc? Tāpēc, ka Krievijas vietu Milānā ieguva kāda izlase? Francija. No interešu konflikta viedokļa vispār vājprāts.”
Degtarjovs arī pauda pārliecību, ka Krievijas olimpiskā izlase 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā būs pilnā sastāvā ar karogu un himnu, bet hokeja izlase pasaules čempionātā atgriezīsies jau nākamgad. “Saskaņā ar mūsu plānu tiesāsimies, sitīsim viņus lupatās,” solīja ministrs.
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī IIHF atstādināja Krievijas izlases no dalības visās tās rīkotajās sacensībās. Kopš tā laika agresorvalsts izlases izlaidušas jau četrus pasaules čempionātus un nepiedalīsies arī šogad. Tieši šī iemesla dēļ Krievijas hokeja izlase pirmo reizi nav pielaista arī ziemas olimpiskajās spēlēs, un šāds liktenis kopš 2022. gada piemeklējis arī Krievijas asiņainā kara galveno atbalstītāju Baltkrieviju. Protams, šādas nianses Degtarjovs nepieminēja, Krievijā joprojām demonstrē svētu sašutumu par nepielaišanu pie sacensībām.
Krievu funkcionārs neaizmirsa atgādināt, ka uzbrukumi Krievijai sākās ar to, ka 2014. gada ziemas olimpiāde Sočos bija Krievijai visveiksmīgākā, tur Krievijas sportisti pārspēja gan savus, gan PSRS medaļu rekordus. Tiesa, viņš piemirsa piebilst, ka valsts rīkotās masveida dopinga kampaņas dēļ daudziem Krievijas sportistiem vēlāk tika atņemtas olimpiskās medaļas, bet pati Krievijas Olimpiskā komiteja vispār tika atstādināta — nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2018. gadā Krievijas sportisti varēja piedalīties kā “olimpiskie atlēti no Krievijas”. Iemesls, kādēļ pret Krieviju toreiz noteica sankcijas, Degtarjovaprāt, ir cits: “Skaudība, viņus grauž skaudība”. Bet tagadējo sankciju cēlonis ir vienkāršs: “Viņus neapmierina tas, ka mēs veicam “speciālo militāro operāciju”, sportisti to nenosodīja, bet kādēļ gan viņiem tā būtu jānosoda savas dzimtenes aizsardzība?”.
Viņš uzsvēra, ka Krievija pret starptautiskajām sporta organizācijām pielieto arī "juridiska un politiska rakstura draudus". Galu galā, Krievija tērē naudu sportistu sagatavošanai, "barojam, audzinām, medicīna, nometnes, kāda algu saņem, ja tās ir izlases, parēķināsim, cik daudz mēs pazaudējām naudu pēdējo gadu laikā, kad Krievija atstādināta (..) Ja mēs to visu saskaitīsim un iesniegsim Šveices tiesā prasību to visu kompensēt, SOK bankrotēs," stāstīja krievu funkcionārs, piebilstot, ka šāda prasība jau esot gatava, un šāda agresīva taktika liek starptautiskajām sporta organizācijām piekāpties.
Neiztika arī bez nicīgām replikām par Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju, ministram saviem klausītājiem stāstot, ko tās vispār iedomājas un par to tām būtu jāpateicas Krievijai. “Ar Baltijas valstīm ļoti viegli runāt, kad apelē pie Krievijas tūkstošgadīgās vēstures. Viņi runā par padomju laiku, ak vai, vai drīkstēja ievest Sarkano armiju, nedrīkstēja. (.) Kāda Sarkanā armija? Jūsu vispār nebija, jūs bijāt Krievijas impērijas sastāvdaļa. Ar poļiem tas pats, mēs viņiem dāvājām konstitūciju, arī par somiem var daudz ko atcerēties. Kā teica [Krievijas diktators] Putins “Krievijas robeža nekur nebeidzas”.”
Jāpiebilst, ka Mihails Degtarjovs ir bēdīgi slavenā Vladimira Žirinovska nodibinātās “liberāldemokrātiskās” partijas (kuras ideoloģijā un politiskajās aktivitātēs nav bijusi ne smaka ne no liberālisma, ne demokrātijas) pārstāvis, kurš 2024. gadā tika iecelts gan par sporta ministru, gan par Krievijas Olimpiskās komitejas prezidentu.
