No apspīlētām formām un kafijas ģērbtuvē līdz augsta līmeņa nodrošinājumam. Latvijas basketbolistiem nav par ko sūdzēties

Latvijas basketbolisti tuvojas sagatavošanās finišam svarīgajam 2025. gada Eiropas čempionātam, kas no 27. augusta līdz 14. septembrim gaidāms pašu mājās. Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) rangos Latvijas izlase saukta starp favorītēm, tomēr izlase saskārusies ar uzbrucēja pozīcijas robu lāpīšanu - krustenisko saišu trauma liedz spēlēt Artūram Strautiņam, bet pēdas audu iekaisuma dēļ viņa vienaudzim Rodionam Kurucam. Pēdējais izlases ārstu uzraudzībā centās atgūties, taču ar jauno klubu, Vitorijas “Baskonia”, noteikts veikt operāciju.

Sagatavošanās posmā Latvijas izlase aizvadīja piecas pārbaudes spēles - divas pret Itāliju, pa reizei pret Lietuvu, Slovēniju un Grieķiju. Bez atvērtajiem treniņiem Rīgā un vēlāk arī treniņnometnes basketbolisti divas reizes devās ārpus dzimtenes - uz nedēļu Slovēnijā un dažām dienām Grieķijā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka valstsvienības sagatavošanās posms izmaksājis ap 1,14 miljoniem eiro. 

No malas redzams, ka izlases spēlētāji pēdējos gados uz valstsvienību brauc ar prieku. Šeit viņiem viss ir sakārtots. Gan Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, gan bijušais izlases kapteinis, tagad basketbola treneris Uvis Helmanis Jauns.lv uzsver, ka kopš paši bijuši izlasē līdz mūsdienām daudz kas ir mainījies. 

“Cik pats biju “open gym” (neobligātajos, izvēles) treniņos, tad viss izskatījās sakārtots. Nu, piemēram, ar ekipējumu vispār nav problēmu. Agrāk ilgus gadus bija dažādi misēkļi ar formām - atnāca gaišākas par Latvijas karoga krāsu un tamlīdzīgi. Grūti teikt, vai tobrīd nebija labāku iespēju vai trūka finanšu. Šobrīd ekipējuma jautājums sakārtots profesionāli un viss ir laicīgi,” Jauns.lv saka Helmanis. Viņš atceras, ka viņa laikā regulāri spēļu formā kaut kas nav bijis tā, kā vajag. 

“Bieži bija situācijas ar biksēm par īsu vai apspīlētiem krekliem,” viņš atminas. “Formas bija neērtas un krekli bieži spiedās padusēs. Šobrīd formas ir lielākas nekā tavs ķermenis, un tādējādi tajās ir ērti spēlēt. No ērtuma vai neērtuma nemainās jau basketbols. Vienkārši jādara viss, lai basketbolistiem ir komfortabli. Tagad viņi uz izlases treniņu var atnākt bez somas - viss ģērbtuvē jau ir salikts. Agrāk tā nebija,” uzsver ilggadējais basketbola izlases kapteinis. Ar formām bijis arī komisks gadījums, kad pirms 1993. gada turnīra tās līdz turnīra norises vietai nemaz nenokļuva. Rezultātā nācās spēlēt ar aizlienētām formām no Vācijas valstsvienības. 

Helmanis atceras, ka pirmie uzlabojumi valstsvienības nodrošinājumā parādījušies, kad 2006. gadā Latvijas vīriešu basketbola izlases direktora amatā stājās Visvaldis Klintsons, kurš bija no uzņēmējdarbības vides. “Ar viņa ienākšanu viss sāka uzlaboties. Ģērbtuvē parādījās kafija, uztura lietas, varēja iedzert kādu proteīnu. Parādījās televizors ar satelīttelevīziju. Šobrīd izlases nodrošinājums attīstījies līdz ļoti augstam līmenim.” 

“Tas, kādam laikam esmu izgājis cauri, ir šī brīža spēlētāju ieguvums. Vēlos izdarīt visu, kas savulaik nepatika man pašam - dzīvošana divvatā, loģistikas, ēdināšanas un citu jautājumu risināšana, lai iespēju robežās tiktu nodrošināts maksimums,” saka LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. “Spēlētāji lido biznesa klasē (ir bijuši nodrošināti arī līgumreisi - aut.). Ja nākas pavadīt nakti kādā vietā pirms kāda lidojuma, tad ir nodrošināta viesnīca blakus lidostai vai tās teritorijā. Nevaru vairs iedomāties, ka kāds spēlētājs ar augumu virs diviem metriem, lidotu ekonomiskajā klasē vai pavadītu nakti lidostā.” Organizācijas ģenerālsekretārs skaidro, ka tā nesadarbojas ar tādām federācijām, kas viesus uzņem ne pārāk labi. “Ja mēs šeit pretiniekiem nodrošinām augstāko līmeni, tad skaidrs, ka vēlamies, lai pretī mūsu spēlētājus sagaidītu līdzīgi.” 

Atgriežoties pie esošās tendences katram spēlētājam nodrošināt atsevišķu istabu viesnīcā, tā nav nekāda inovācija basketbolā, pauž Helmanis. “Ja nekļūdos, no Eirolīgas spēlētāju asociācijas puses ir uzstādījums, ka katram viesnīcā jādzīvo pa vienam. NBA ir tāda prakse, daudzos Eiropas un pasaules klubos ir tāda prakse - esmu strādājis Japānā, Vācijā un Lietuvā, kur varēju to novērot.” 

Bijušais Latvijas izlases kapteinis uzsver valstsvienības medicīnas personāla augsto līmeni, kas ir vēl viens bonuss. “Piekrītu tēzei, ko Jānis Gailītis teica par Vāciju. Latvijas izlasē medicīna ir ļoti augstā līmenī, kas spēj augstvērtīgi sagatavot mūsu spēlētājus. Šie labie apstākļi veicina basketbolistu vēlmi braukt pat ar veselības likstām un mikrotraumām, un tās izlases medicīnas personāla vadībā arī ārstēt,” saka Helmanis. Iepriekš Jauns.lv jau aprakstījis, kā Latvijas izlasē strādā fizioterapeiti un medicīnas pārstāvji, uzsvaru liekot uz datu ievākšanu par veselības stāvokli un individuālas pieejas izstrādi. 

Kā atklāja Cipruss, tad šo gadu laikā pati medicīna straujiem soļiem gājusi uz priekšu. Tomēr arī ēdināšana izlasē tiekot koordinēta ar uztura speciālistiem, un arī šajā ziņā valstsvienībā ir persona, kas par to rūpējas. “Viss norādītais palīdz būt izlasē,” saka Helmanis. “Tas veicina vēlēšanos braukt uz izlasi un būt ar saviem džekiem kopā.” Vai viss nosauktais var palīdzēt ietekmēt rezultātu uz vienu vai otru pusi, Helmanis izteica šaubas. 

“Tas vairāk dod gandarījuma sajūtu, ka par tevi parūpējas. Mēs labi zinām, ka katram no mums komforts ir svarīgs, un, ja tev nav jādomā par blakus lietām, tas ir kā patīkams bonuss. Nevar teikt, ka tas uzlabo sniegumu, taču dod foršu sajūtu, ka tiek darīts viss, lai mēs spēlētu.”

2025. gada Eiropas čempionātu basketbolā Latvijas vīriešu basketbola izlase uzsāks 27. augustā plkst. 18:00 pret Turciju. Grupā gaidāmas arī spēles pret Serbijas, Igaunijas, Čehijas un Portugāles valstsvienībām. Kopumā turnīrs ilgs no 27. augusta līdz 14. septembrim, Rīgai bez vienas apakšgrupas vēlāk uzņemot arī visas izslēgšanas spēles.