Veselība, situācija klubā un vienkārši atteikums. Kāpēc ir tik liels spēlētāju iztrūkums Latvijas basketbola izlasē?

“Ir arī tādi spēlētāji, kuri četras vai piecas reizes atraida izlasi, bet viņu vārdi šobrīd nav vērti pieminēšanai, jo runājam par izlasi,” otrdien, 19. novembrī, Latvijas vīriešu basketbola izlases preses konferencē teica treneris Jānis Gailītis. Tēma par atsevišķu spēlētāju savu personisko interešu stādīšanu augstāk par nacionālo izlasi aktualizējusies pēc tam, kad uz 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačiem pret Beļģiju Latvijas valstsvienībā iztrūkst nozīmīga daļa basketbolistu. Vairumam no tiem gan ir objektīvi apstākļi, taču daži vienkārši atteikuši.

Par daudziem spēlētājiem var argumentēt, ka iztrūkums saistāms ar veselības problēmām. To var attiecināt uz tādiem basketbolistiem kā Dairi Bertānu, Aigaru Šķēli, Rodionu Kurucu, Dāvi Bertānu un šobrīd jau arī Tomu Leimani, kurš traumu guva 19. novembra treniņā. Dairis Bertāns oktobra vidū savainoja ceļgala sānu saites, bet, kā zināms portālam Jauns.lv, tad Dāvim Bertānam ir neliela kājas trauma. Tieši šī iemesla dēļ viņš arī nespēlēja Adrijas līgā pret bijušo klubu Belgradas “Partizan”. Abi brāļi Bertāni gan ir kopā ar izlasi, kas novērots gan 19. novembra mediju dienā, gan LBS publicētajos foto. 

Citi apsvērumi ir attiecībā uz tiem spēlētājiem, kuri šobrīd pārstāv ULEB Eirolīgas klubus, kā arī Anžeju Pasečņiku. “Žagars gribēja būt šeit, viss bija atrunāts, bet situācija klubā ar katru dienu un spēli mainījās. Sarunas tika veiktas līdz pat pēdējam brīdim,” preses konferencē par paplašināto kandidātu sarakstā iekļauto Žagaru pauda cits treneris, Artūrs Visockis-Rubenis. Jauns.lv zināms, ka vēl pirms Veida Boldvina un Devona Hola traumām Artūra Žagara dalība spēlēs pret Beļģiju bijusi praktiski skaidra, jo par šādu scenāriju bija vienojušās puses (basketbola savienība un klubs, Stambulas "Fenerbahce"), kā arī pats spēlētājs vēlējās doties palīgā valstsvienībai. Pirms konkurentu traumām latviešu aizsargam bija sarukušas minūtes laukumā, bet Boldvina un Hola savainojumi plāniem Žagaram pārstāvēt izlasi novembrī pārvilka treknu krustu.

Attiecībā uz citiem Eirolīgas spēlētāji tomēr jāņem vērā gan tas, ka vēl no 20. līdz 22. novembrim norit spēles turnīra ietvaros, gan arī katra spēlētāja situāciju klubā un citus apstākļus. Ja “Virtus” ar Luku Banki un Andreju Gražuli maču pret Žagara Stambulas “Fenerbahce” aizvadīja 20. novembrī, tad Rolanda Šmita Stambulas “Anadolu Efes” 11. kārtas mačs bija plānots 21. novembrī. Tas nozīmētu ļoti īsu laiku nokļūšanai uz izlasi, ar kuru pirms mačiem pret Beļģiju nav aizvadīts neviens treniņš. 

Andrejs Gražulis turpina pakāpenisko atgriešanos pēc priekšlaicīgām 2023./2024. gada sezonas beigām ceļgala traumas dēļ. “Cik zinu no Lukas, tad viņa atlabšana pēc traumas nav notikusi tik labi. Tas gan jau arī ir viens no iemesliem, kāpēc viņa iesaiste klubā ir mazāka,” par Gražuļa pieejamību un situāciju Boloņa teica Jānis Gailitis, pieskaroties arī Anžeja Pasečņika stāstam. “Anžejs ir parakstījis līgumu Turcijā ar jaunu klubu, un situācija ir tāda, ka viņa vajadzība atrasties klubā ir pastiprināta, un mēs to respektējam.” Pirms sezonas Pasečņiku atlaida NBA klubs Milvoki “Bucks”, ar kuru viņš bija noslēdzis divvirziena līgumu. Tas rezultējās darba atrašanā Turcijas augstākās līgas vienībā Bursas “Tofas”, kuras sastāvā viņam tikai viens mačs un veseli 13 punkti. Šoreiz var saprast apstākļus, kurā Pasečņikam jāiejūtas jaunajā klubā un vidē. Tomēr nevar aizmirst, ka Lukas Banki laikā situācija ap Anžeja Pasečņika pieejamību bijusi dažāda. Atsevišķās reizēs to ietekmējušas hroniskās veselības problēmas ar Ahilleja cīpslu, kas ik pa laikam arī sezonas laikā liedzis doties palīgā izlasei. 

Pret 2024. gada februāri, kad Latvijas izlase apspēlēja gan Spāniju, gan Slovākiju, izsaukumu nav saņēmis aizsargs Artūrs Kurucs, taču viņa sezona Mursijas UCAM rindās nav bijusi veiksmīga. Pret 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas ierindā nav redzami spēka uzbrucējs Mareks Mejeris un saspēles vadītājs Jānis Strēlnieks. Viens no viņiem otro sezonu spēlē Rumānijā, bet otrs ir bez kluba un ziņām par karjeras tālāko attīstību. Potenciāli kandidātu lokā un sastāvā varēja būt vēl divi basketbolisti, kuri spēlē groza bumbu augstākajā līmenī – Roberts Blumbergs un Ingus Jakovičs. Neviens no viņiem ierindā nav redzams. Jauns.lv zināms, ka Blumbergs no šādas iespējas, būt izlases kandidātu lokā, ne pirmo reizi ir atteicies, jo visdrīzāk varētu netikt pie tik lielām spēlēs minūtēm, cik pats būtu vēlējies. 

Šī nav pirmā reize, kad Blumbergs lēmis nedoties palīgā izlasei. Tā, piemēram, pirms 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas Blumbergs izlēma trenēties ne tajā nozīmīgākajā kādas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) treniņnometnē. Tika vēstīts, ka viņš tādējādi nepiedalīsies Latvijas izlases nometnē pirmo divu nedēļu garumā, bet beigās viņš tajā nepiedalījās vispār. Arī 2023./2024. gada sezonas laikā Blumbergs nebija nasks uz došanos palīgā Latvijas izlasei FIBA logu laikā, kāds bija tikai viens – šī gada februārī. Arī toreiz viņš izlēma no šādas iespējas vienkārši atteikties. Lukas Banki vadībā Blumbergs spēlējis tikai vienā mačā – trenera debijā pret Poliju, kad iemeta sešus punktus. 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā Blumbergs bija kandidātu vidū pēdējā no nometnēm (2023. gada februārī), taču pie spēles laika netika. 

Cits potenciāls kandidāts meklējams Spānijas ACB līgas jaunpienācējas “Leyma Coruna” sastāvā – Ingus Jakovičs. Arī viņš nav nasks uz izlases pārstāvēšanu, un no šādas iespējas atsakās. Sezonu kontinenta spēcīgākajā vietējā čempionātā aizsargs sācis ar astoņiem punktiem un 2,9 rezultatīvajām piespēlēm. Iespējams, cēloņi atteikumam pārstāvēt izlasi meklējami četrus gadus senā pagātnē, kad par izlases darbu vēl rūpējās Artūrs Štālbergs. Pirms 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas (sākotnēji turnīrs bija plānots 2021. gadā) Štālbergs pauda neizpratni par to, ka gan viņš, gan nu jau viens no izlases līderiem Andrejs Gražulis nav palīdzējuši divās valstsvienības spēlēs pret Bulgāriju un Bosniju un Hercegovinu, lai arī klubi it kā devuši tam atļauju. Tobrīd Jakovičs pārstāvēja Itālijas augstākās līgas klubu “Varese”, lēmumā par izlases pārstāvēšanu domājot vairāk par savu karjeru, jo atradās pārrunās par jauna līguma noslēgšanu. Savukārt Artūrs Štālbergs pēc atteikuma saņemšanas solīja vērsties FIBA. Pēc šī incidenta Jakovičs izlasi nav pārstāvējis. 

22. un 25. novembra spēlēs pret Beļģiju Latvijas izlasē var debitēt līdz pat sešiem basketbolistiem, kuri turklāt pārstāv vietējās līgas klubus. Šodien to var darīt trīs - Toms Skuja, Roberts Bērziņš un Kristaps Ķilps. Lai arī 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvijas izlasei nav sportiskas intrigas, jo kā rīkotājai vieta turnīrā jau garantēta, cīnīties par uzvarām tāpat ir prestiža lieta. 2025. gada finālturnīra kvalifikācija tiks noslēgta nākamā gada februārī.