Putins sarūpējis “dāvanu” Krievijas iedzīvotājiem - no 1. janvāra viņus gaida nepatīkams pārsteigums
Krievijas valdība nolēmusi no nākamā gada 1. janvāra celt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 20% līdz 22%, padarot to par vienu no augstākajām pasaulē.
Kremļa mērķis ir kompensēt strauji augošo valsts budžeta deficītu, kas, pēc izdevuma “The Moscow Times” aplēsēm, gada beigās var sasniegt 5,7 triljonus rubļu, kas ir aptuveni 57 miljardi eiro.
Taču eksperti un izlūkdienesti brīdina: nodokļa likmes paaugstināšana situāciju, visticamāk, nevis stabilizēs, bet pasliktinās. Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests (SZR) norāda, ka augstāks PVN sadārdzinās valsts aizņemšanos – Finanšu ministrijai nāksies izlaist obligācijas ar lielāku ienesīgumu, tādējādi palielinot parāda apkalpošanas izmaksas un samazinot gaidīto fiskālo ieguvumu.
Prognozēts, ka nodokļu celšana ekonomikā radīs virkni negatīvu seku: uzņēmumu ienākumi mazināsies cenu kāpuma dēļ, inflācijas spiediens pastiprināsies, bet iekšējais pieprasījums kritīsies. Tas savukārt nozīmēs arī mazākus ieņēmumus no akcīzes un muitas nodokļiem.
PVN likmes kāpums, iespējams, piespiedīs Krievijas Centrālo banku vairāku ceturkšņu garumā saglabāt augstu bāzes procentu likmi. Saskaņā ar prognozēm reālie ieņēmumi varētu būt par 6,1 miljardu ASV dolāru jeb aptuveni 5,7 miljardiem eiro mazāki, nekā cerējusi Krievijas Finanšu ministrija.
Krievijas ekonomiku vienlaikus smagi ietekmē arī būtisks ieņēmumu kritums no naftas un gāzes eksporta – uz novembri tie sarukuši par gandrīz 35%, galvenokārt sankciju dēļ. Krīze skārusi arī citas nozares, tostarp ogļu rūpniecību: zaudējumus cieš vairāk nekā 70% uzņēmumu, bet vairāk nekā 20 ražotņu darbība ir pilnībā apturēta.
