Kāpēc Parīzes olimpisko spēļu sērfošana notiek 15 700 kilometru attālumā: vai tiešām kontinentālai Francijai nav savas pludmales?

Francija ir valsts ar visvairāk laika joslām pasaulē, jo tai ir aizjūras teritorijas gan Karību jūrā, gan Dienvidamerikā, Klusajā okeānā, Indijas okeānā un pat Antarktikā. Tieši gleznainajā Franču Polinēzijā, Taiti salā (Klusajā okeānā), kas no Parīzes ir vairāk nekā 15 700 kilometru attālumā no Parīzes arī tiek aizvadītas sērfošanas sacensības.

Viļņu ķeršanas nepārzinātājiem pamatoti rodas jautājums, kāpēc sacensības jārīko tik tālu, jo viens  no daudzajiem Francijas simboliem un tūrisma objektiem ir krāšņās pludmales Biskajas līcī vai Franču Rivjērā. Kā izrādās Biskajas līcī tiešām ir slavenas sērfošanas vietas un tā būtu lieliska olimpisko spēļu sacensību norises vieta, tomēr, kā vēsta izdevums “Al Jazeera”, vasarā tur viļņu praktiski nekad neesot.

Sērfošana olimpiskajās spēlēs debitēja Tokijā pirms trim gadiem, kad taifūnu sezonas laikā vairākkārt nācās sacensības pārcelt un gaidīt iespēju. Sporta veids nevarēja atļauties riskēt ar laikapstākļiem vēl vienas olimpiskās spēles pēc kārtas, tāpēc tika izvēlēts drošais variants – Teahupo ciematiņš Taiti. Teahupo vilnis dažādos sērfošanas ceļvežos iekļauts starp desmit lielākajiem un labākajiem viļņiem pasaulē, kas rīkotājiem dod garantiju, ka sacensībām ir jāizdodas un tām jāpiesaista milzīgi skatītāju reitingi pie televīzijas ekrāniem.

Jādomā, ka lielai daļai sērfotāju nav iebildumu atrasties tik eksotiskā vietā kā Franču Polinēzija, nevis kādā no kontinentālās Francijas pludmalēm. Tomēr šiem 48 sportistiem (24 sievietēm un 24 vīriešiem) kā arī viņu treneriem un komandu pārstāvjiem nebija iespējas piedalīties atklāšanas ceremonijā, kuras komandu parāde notika uz kuģīšiem Sēnas upē.

Tāpat arī sērfotājiem, protams, nav iespēju baudīt olimpiskā ciemata burvību, tā vietā viņi dzīvu uz kruīza kuģa “Aranui 5”, kas pietauvots pie Taiti krasta. Tiek runāts, ka gulēšana šeit esot krietni komfortablāka nekā kartona gultās olimpiskajā ciematā.

Iespējams, ka vēl viens neliels arguments sacensību norisei tik tālu no olimpisko spēļu centrālā punkta bija jauna rekorda sasniegšana. Daudziem prātā, ka 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu burāšanas sacensības notika Tallinā, bet Latvija pretendēja uz renes sporta veidu rīkošanu, ja pie olimpiskajām spēlēm tiktu Stokholma. Tomēr ne visi zina, ka lielākais attālums starp sacensību norises vietu un olimpisko spēļu mājvietu bija 1956. gadā, kas Melburnas olimpisko spēļu jātnieku sacensības norisinājās aptuveni 15 200 kilometru attālajā Stokholmā (!?). Iemesls tam bija ne vien dzīvniekiem smagais ceļš pāri Klusajam vai Indijas okeānam, bet tajā laikā stingrās karantīnas prasības pret Austrālijas kontinentā ievestajiem dzīvniekiem. Tāpēc tika nolemts sacensības rīkot Eiropā, no kurienes arī bija lielākā daļa sacensību dalībnieku.