foto: Ieva Leiniša/LETA
 Invida Mauriņa jau šosezon cer pietuvoties 44 gadus senam Latvijas rekordam
Vieglatlēte Invida Mauriņa.
Citi sporta veidi
2024. gada 5. jūlijs, 15:35

Invida Mauriņa jau šosezon cer pietuvoties 44 gadus senam Latvijas rekordam

Sporta nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijas skrējēja Invida Mauriņa Valsts prezidenta kausa izcīņā Valmierā nedēļas nogalē 800 metrus grib noskriet ātrāk nekā Latvijas čempionātā, kur viņa kļuva par čempioni ar rezultātu divas minūtes un 5,25 sekundes, par mērķi šajās sacensībās teica Mauriņa.

Iepriekšējā nedēļas nogalē Mauriņa Latvijas meistarsacīkstēs Valmierā spēja izcīnīt uzvaru 800 metros, par 0,78 sekundēm apsteidzot Latvijas pēdējo gadu līderi šajā disciplīnā Līgu Velveri. "Valmierā gribu 800 metrus noskriet ātrāk nekā tas izdevās Latvijas čempionātā," saka Mauriņa. "Varbūt pat labot personisko rekordu."

"Šis man būs trešais starts sacensībās," saka Mauriņa, kura pirmo reizi Valsts prezidenta balvas izcīņā piedalījās 2020. gadā, kad tikko bija "atklājusi savu distanci" - 800 metrus. "Toreiz startēju ārpus kārtas, bet pagājušogad jau pārstāvēju Latvijas komandu un izcīnīju uzvaru 800 metros," saka skrējēja, kura šogad, ieskaitot jaukto stafeti, Latviju pārstāvēs jau trīs disciplīnās, arī 400 metros.

Valsts prezidenta kausa izcīņā 400 metru sacensības notiks sestdien, bet starts 800 metros un 4x400 metru jauktā stafete - svētdien. Visās šajās disciplīnās startēs arī Velvere.

"Sezona man nesākās labākajā formā, bet šobrīd esmu labā sportiskajā formā," stāsta skrējēja, kura personisko rekordu divas minūtes un 3,54 sekundes 22. jūnijā sasniedza Beļģijas pilsētā Sinē "Ciney Golden series" sacensībās. "Valsts prezidenta balva nebūs man sezonas pēdējais starts, varbūt pēdējais Latvijā, bet ne sezonā," par sezonas turpinājumu saka skrējēja.

"Gribētos arī vismaz pamēģināt tuvoties Latvijas U-23 rekordam," par mērķiem runājot, saka sportiste, kura jūlijā kļūs 21 gadu veca.

Latvijas U-23 rekords 800 metros divas minūtes un 2,10 sekundes kopš 1980. gada augusta pieder Zentai Ezerniecei.

Sportisti divu dienu sacensībās cīnīsies gan par uzvaru komandu vērtējumā, gan pirmo vietu savā disciplīnā, gan augstvērtīgāko rezultātu vīriešu un sieviešu konkurencē.

30. Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, kas vienlaikus ir 61. Baltijas valstu čempionāts, Jāņa Daliņa stadionā norisināsies no 6. jūlija līdz 7. jūlijam, Latviju pārstāvot diviem sportistiem katrā disciplīnā. Latvijas izlases sastāvu dalībai šajās sacensībās ir apstiprinājusi LVS Treneru komisija.

Sacensībās sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēs Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Kristīne Blaževiča, Beāte Buka, Līga Velvere, Invida Mauriņa, Līga Velvere, Elīna Gumarova, Amanda Radava, Marta Luize Pētersone, Alise Petrova, Madara Lungeviča, Kitija Zaula, Emmija Ivule, Laura Ozola, Albertīna Rudņeva, Modra Liepiņa, Brigita Mūrniece-Krišāne, Kitija Paula Melnbārde, Adriana Krūzmane, Rūta Kate Lasmane, Ieva Turķe, Patrīcija Jansone, Sofija Petrova, Luīze Geistarde, Anna Gulbe, Dace Šteinerte, Vineta Krūmiņa, Anna Gulbe, Elīna Lazdoviča, Katrīna Sirmā, Elza Lazdiņa, Paula Kļaviņa, Sima Aškinezere, Madara Lungeviča, Vendija Mauriņa un Daniela Lasmane.

Sacensībās vīriešu konkurencē Latviju pārstāvēs Oskars Grava, Rinalds Valts Zariņš, Aleks Pelcmanis, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Emīls Lamba, Oskars Bambals, Ņikita Bogdanovs, Kristers Kudlis, Ņikita Bogdanovs, Dmitrijs Serjogins, Lauris Lapsa, Ralfs Zazerskis, Jānis Bērziņš, Dmitrijs Ļašenko, Iļja Zilis, Edgars Šumskis, Rojs Puks, Raivo Saulgriezis, Arnis Rumbenieks, Sandis Dzenītis, Emīls Bangevics, Sandis Dzenītis, Elvijs Misāns, Valters Jansons, Daniels Ģiedris, Edgars Berķis, Ralfs Eduards Gauja, Aleksandrs Volkovs, Artūrs Ozols, Igors Sokolovs, Edgars Gailis, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs, Mareks Ārents, Oskars Grava, Roberts Jānis Zālītis, Aleks Pelcmanis, Rinalds Valts Zariņš, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Dmitrijs Ļašenko un Iļja Zilis.

2023.gadā par uzvarētājiem ar 279 punktiem kļuva Igaunijas vieglatlēti, otrajā vietā ar 269 punktiem finišējot Latvijai un trešajā ar 245 punktiem - Lietuvai. Individuālos kausus par vērtīgāko rezultātu sasniegšanu izcīnīja Arnis Rumbenieks 10 000 metru soļošanā un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā.

No pirmajām Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībām 1995. gada 17. jūlijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā to patrons ir Valsts prezidents.