Baltijas vadošais kārtslēcējs Valters Kreišs: "Trenējos, jūtos stiprs un pārliecināts par sevi"
Latvijas kārtslēcējs Valters Kreišs mēģina stabilizēt rezultātus 5,60 metru augstumā, uzsvēra Kreišs.
Kārtslēcējs, kurš Valmierā Latviju kopā ar savu treneri Mareku Ārentu nedēļas nogalē pārstāvēs Valsts prezidenta balvas izcīņā vieglatlētikā, šogad sacensībās ir lēcis gandrīz pusmetra diapazonā - no 5,23 metriem Somijas pilsētā Kuortanē līdz personiskajam rekordam un Latvijas U-23 rekordam 5,72 metri "Valmieras spēlēs".
"Mēģinu iegūt stabilitāti, lai katros mačos varētu lēkt 5,60 metrus," saka Kreišs, skaidrojot, ka kārtslēkšanā daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem, kā arī ieskrējiena. "Mūsu disciplīna ir ļoti neparedzama."
5,60 metru augstumā sportists karjerā ir lēcis astoņas reizes, sešas no tām - šajā gadā. Valsts prezidenta kausa izcīņā kārtslēkšanas sacensības vīriešiem notiks svētdien. "Uzvara Valmierā man ir gandrīz garantēta, jo konkurentu man Latvijā un Baltijas valstīs īsti nav. Braukšu un lēkšu pēc iespējas augstāk," sola kārtslēcējs.
"Jūtos labi gan mentāli, gan fiziski. Trenējos, jūtos stiprs un pārliecināts par sevi," saka Kreišs, kurš šogad ar lēcienu 5,45 metru augstumā Romā debitēja Eiropas čempionātā, izcīnot dalītu 14. vietu.
"Jāņa Daliņa stadions Valmierā, iespējams, ir mana mīļākā sacensību vieta," saka sportists. "Šis būs mans, ja nemaldos, trešais starts šajās sacensībās. Pagājušogad uzvarēju, pirms diviem gadiem biju trešais. Darīšu ko parasti, redzēs, kāds būs iznākums. Pirmo vietu vajadzētu dabūt. Laba vieta, kur gatavoties OS.
Sportistam sezonu mijā būs nepieciešams finansējums jaunu kāršu iegādei. "Nākamajai vasarai man vajadzēs tādas pašas cietības, bet garākas kārtis, jo pašreizējām piecmetrīgajām kārtīm dažās sacensībās tvēriens jau ir pašā augšā," skaidro strauji progresējošais kārtslēcējs.
"Man ir arī kārtis, lai lēktu sešus metrus, bet tam man ir jāuzlabo tehnika un jāpalielina ātrums," par kāršu atbilstību lēcienam sešu metru augstumā saka Kreišs. "Šogad sešus metrus nez vai lēkšu, bet nākamajos gados mēģināšu šai atzīmei pietuvoties."
Līdz olimpiskajām spēlēm, neskaitot Valsts prezidenta balvu, sportists varbūt vēl kādos mačos nostartēs, taču galvenā uzmanību tiks veltīta treniņiem. "Pēc Parīzes spēlēm vēl divus līdz divus ar pusi mēnešus braukšu uz sacensībām Eiropas valstīs," plānus atklāj šī brīža Latvijas labākais kārtslēcējs.
Sportisti divu dienu sacensībās cīnīsies gan par uzvaru komandu vērtējumā, gan pirmo vietu savā disciplīnā, gan augstvērtīgāko rezultātu vīriešu un sieviešu konkurencē.
30. Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, kas vienlaikus ir 61. Baltijas valstu čempionāts, Jāņa Daliņa stadionā norisināsies no 6.jūlija līdz 7.jūlijam, Latviju pārstāvot diviem sportistiem katrā disciplīnā. Latvijas izlases sastāvu dalībai šajās sacensībās ir apstiprinājusi LVS Treneru komisija.
Sacensībās sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēs Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Kristīne Blaževiča, Beāte Buka, Līga Velvere, Invida Mauriņa, Līga Velvere, Elīna Gumarova, Amanda Radava, Marta Luize Pētersone, Alise Petrova, Madara Lungeviča, Kitija Zaula, Emmija Ivule, Laura Ozola, Albertīna Rudņeva, Modra Liepiņa, Brigita Mūrniece-Krišāne, Kitija Paula Melnbārde, Adriana Krūzmane, Rūta Kate Lasmane, Ieva Turķe, Patrīcija Jansone, Sofija Petrova, Luīze Geistarde, Anna Gulbe, Dace Šteinerte, Vineta Krūmiņa, Anna Gulbe, Elīna Lazdoviča, Katrīna Sirmā, Elza Lazdiņa, Paula Kļaviņa, Sima Aškinezere, Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Vendija Mauriņa un Daniela Lasmane.
Sacensībās vīriešu konkurencē Latviju pārstāvēs Oskars Grava, Rinalds Valts Zariņš, Aleks Pelcmanis, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Emīls Lamba, Oskars Bambals, Ņikita Bogdanovs, Kristers Kudlis, Ņikita Bogdanovs, Dmitrijs Serjogins, Lauris Lapsa, Ralfs Zazerskis, Jānis Bērziņš, Dmitrijs Ļašenko, Iļja Zilis, Edgars Šumskis, Rojs Puks, Raivo Saulgriezis, Arnis Rumbenieks, Sandis Dzenītis, Emīls Bangevics, Sandis Dzenītis, Elvijs Misāns, Valters Jansons, Daniels Ģiedris, Edgars Berķis, Ralfs Eduards Gauja, Aleksandrs Volkovs, Artūrs Ozols, Igors Sokolovs, Edgars Gailis, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs, Mareks Ārents, Oskars Grava, Roberts Jānis Zālītis, Aleks Pelcmanis, Rinalds Valts Zariņš, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Dmitrijs Ļašenko un Iļja Zilis.
2023. gadā par uzvarētājiem ar 279 punktiem kļuva Igaunijas vieglatlēti, otrajā vietā ar 269 punktiem finišējot Latvijai un trešajā ar 245 punktiem - Lietuvai. Individuālos kausus par vērtīgāko rezultātu sasniegšanu izcīnīja Arnis Rumbenieks 10 000 metru soļošanā un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā.
No pirmajām Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībām 1995. gada 17. jūlijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā to patrons ir Valsts prezidents.
