Ingebrigtsens 23 gados kļūst par titulētāko Eiropas vieglatlētu; Mihambo lido, bet Duplantiss netiek pāri pasaules rekordam
foto: AFP/Scanpix
Norvēģijas skrējējs Jākobs Ingebrigtsens kļuvis jau par seškārtēju Eiropas čempionu.
Citi sporta veidi

Ingebrigtsens 23 gados kļūst par titulētāko Eiropas vieglatlētu; Mihambo lido, bet Duplantiss netiek pāri pasaules rekordam

Sporta nodaļa

Jauns.lv/LETA

Norvēģijas skrējējs Jākobs Ingebrigtsens trešdien Romā uzvarēja Eiropas čempionāta vieglatlētikā 1500 metru skrējienā, 23 gadu vecumā kļūstot par Vecā kontinenta visu laiku titulētāko sportistu vīriešu konkurencē.

Ingebrigtsens 23 gados kļūst par titulētāko Eiropa...

Ingebrigtsens pēdējos trīs Eiropas čempionātos bijis nepārspēts 1500 un 5000 metru skrējienos.

Pa sešām medaļām Eiropas čempionātos ir britiem Mo Faraham un Rodžeram Blekam, kā arī Rietumvāciju pārstāvējušajam Haraldam Šmidam, taču no tām zelta godalgas bija tikai piecas.

Ingebrigtsens 1500 metros finišēja ar jaunu čempionāta rekordu - trīs minūtēm un 31,95 sekundēm. Sudrabu izcīnīja beļģis Johems Vermeilens ar finišu trīs minūtēs un 33,30 sekundēs, bet četras sekundes simtdaļas atpalika itālis Pjetro Arēze.

Vairāk nekā četras stundas ilgušās sacensības kārtslēkšanā noslēdzās ar zviedra Armanda Duplantisa neveiksmīgiem mēģinājumiem pārlēkt 6,25 metrus jauna pasaules rekorda vērtē. Toties ar pārvarētiem 6,10 metriem viņš laboja čempionāta rekordu. Otrais ar 5,87 metrus augstu lēcienu bija grieķis Emanuils Karalis, bet trešo vietu ar 5,82 metriem dalīja turks Ersu Šašma un vācietis Olegs Zernikels, tādu pašu rezultātu, bet ar vairāk mēģinājumiem uzrādot piektās pozīcijas ieguvējam francūzim Tibo Kolē.

Tāllēkšanā sievietēm pārliecinoši uzvaru ar 7,22 metru tālu lēcienu izcīnīja Vācijas sportiste Malaika Mihambo. Otrā ar 6,94 metriem bija itāliete Larisa Japičīno, bet trešo vietu ar 6,91 metru izcīnīja portugāliete Agate de Souza. Tāds pats rezultāts bija vāciete Mikaēlai Asani, taču portugālietei bija tālāki pārējie labākie lēcieni.

800 metru skrējienā nepārspēta bija Lielbritānijas vieglatlēte Kēli Hodžkinsone, kura finišēja vienā minūtē un 58,65 sekundēs. 14 sekundes simtdaļas zaudēja slovākiete Gabriela Gajanova, bet vēl 0,51 sekundi atpalika francūziete Anaisa Buržona.

4x100 metru stafetē vīriešiem ātrākais bija Itālijas kvartets ar Mateo Meluco, Lamontu Marcelu Džeikobsu, Lorenco Patu un Filipo Tortu sastāvā. Itāļi stafetē finišēja 37,82 sekundēs, 0,64 sekundes zaudēja nīderlandieši un vēl sešas sekundes simtdaļas - vācieši.

Sievietēm šajā pašā stafetē uzvarēja britu sprinteres Dina Ešere-Smita, Dezirē Henrija, Emija Hanta un Derila Neita, kuras finišu sasniedza 41,91 sekundē. Francijas četrotne zaudēja 0,23 sekundes, bet nīderlandietes bija 0,55 sekundes lēnākas. Šveice tika diskvalificēta, bet Polija nefinišēja.

4x400 metru stafetē zelta medaļas izcīnīja beļģi Žonatans Sakors, Robins Vanderbemdens, Dilans Borlē un Aleksandrs Dūms ar finišu divās minūtēs un 59,84 sekundēs. Otrās un trešās vietas ieguvējus itāļus (3:00,81) un vāciešus šķīra viena sekundes simtdaļa.

Šajā pašā stafetē sievietēm uzvarēja nīderlandietes Līke Klavera, Kateleina Pētersa, Lizanne de Vite un Femke Bola (3:22,39). Jauns nacionālais rekords otrās vietas ieguvējai Īrijas komandai (3:22,71), bet trešās bija beļģietes (3:22,95).