Handbola zvaigzne Dainis Krištopāns ievieš skaidrību par nespēlēšanu Latvijas izlasē
Latvijas labākais handbolists Dainis Krištopāns valstsvienību oficiālās spēlēs pēdējo reizi pārstāvēja pirms diviem gadiem un uzskata, ka pašlaik viņa pievienošanās komandai drīzāk nāktu par sliktu tās kopējā attīstības ceļā.
Kopš Latvijas izlases vienīgās dalības reizes Eiropas čempionātā pirms četriem gadiem Norvēģijā, mūsu handbola saimniecībā notikušas pat divas paaudžu maiņas. Nu jau pāris gadus malā pagājis arī Dainis Krištopāns, kurš 33 gadu vecumā joprojām ir viens no labākajiem labās ārējās malas spēlētājiem pasaules handbolā. Pēc vācu mediju ziņām, pats dārgākais šobrīd finansiāli jaudīgās “Melsungen” spēlētājs, kura mēnešalga sasniedzot ap 60 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas.
2022. gada janvārī Krištopāns nospēlēja pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru Fēru salās. Ne pārāk veiksmīgu pašam un visai komandai – toreiz tikai viens neizšķirts pret Luksemburgu un bezierunu zaudējumi mājiniekiem un Itālijai. Kopš tām spēlēm Latvijas izlasē nomainījies teju viss sastāvs. Krištopāns vairs nav braucis palīgā, lai gan kandidātu sarakstā bijis vienmēr. Atteikuma iemesli bijuši dažādi – te savainojumi, te personiskas lietas. Šonedēļ Latvijas izlase aizvada divas spēles pret Luksemburgu (pirmo no tām Valmierā mūsējie uzvarēja ar 32:25, atbildes cīņa svētdien izbraukumā) par tiesībām rudenī piedalīties 2026. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra grupu posmā. Krištopāns tās atkal vēro pie TV ekrāna.
Lūk, Daiņa Krištopāna atbilde uz Jauns.lv jautājumu – vai pēdējo spēli izlasē jau esi nospēlējis? “Pašlaik sevi izlasē neredzu, tomēr vēl negribu publiski paziņot, ka vairs nespēlēšu. Esmu profesionālis, joprojām spēlēju un plānoju to darīt vairākas sezonas, fiziski un garīgi jūtos labi. Dzīvē rodas dažādas situācijas. Sekoju līdzi Latvijas izlasei, redzu, ka izveidojusies jauna komanda ar labu mikroklimatu un citādāku spēles konceptu. Man ir bail, ka ar savu parādīšanos es varu tikai kaut ko sabojāt. Tie puikas ir sapratuši, ka viņiem neviens nenāks palīgā no malas, ka ir jāspēlē pašiem. Ja es tur parādīšos, visi skatīsies uz mani – kā iespēlēt bumbu, kā caur mani pabeigt uzbrukumu. Drīzāk es tur varu pienest sliktu, nekā labu. Ja būšu vesels, vajadzīgs un redzēšu savu noderību, varu atbraukt nospēlēt kaut tikai aizsardzībā.”
Kā otru būtisku aspektu, kādēļ 2,15 metrus garo Krištopānu pašlaik neredzam izlasē, viņš sauc veselības lietas. “Laikam jau nav noslēpums, ka man ir cīpslu iekaisumi ceļgalos. Nav tā, ka Melzungenes klubs nelaistu, taču ar piebildi – domā pats, vai to tiešām vajag? Mums šī ir ļoti atbildīga sezona Vācijas bundeslīgā, man ir ļoti labas attiecības ar kluba vadību, jūtu uzticību un vēlos to atgriezt atpakaļ ar cerēto rezultātu sezonas izskaņā. Teikšu, kā ir – no šī aspekta došanās uz izlasi diez vai būtu saprātīgs lēmums un es negribu riskēt”.
Pašlaik Krištopāns ir atsācis treniņus kopā ar Melzungenē palikušajiem spēlētājiem (astoņi komandas biedri pārstāv dažādu valstu izlases Eiropas čempionātā) un domās jau ir svarīgā Vācijas kausa izcīņas spēlē februāra pirmās nedēļas nogalē. Par to, kā Krištopānam un viņa komandai veicies sezonas pirmajā pusē, turpmākajiem plāniem un pašlaik notiekošo Eiropas čempionātu lasiet Jauns.lv tuvākajā laikā.
