Grabovskis: medaļas ir novērtējums padarītajam darbam
Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas pasaules čempionātā Tamperē ir novērtējums 90 gadu laikā padarītajam darbam, sarunā ar ziņu aģentūru LETA pauž bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Ēvalds Grabovskis.
Jau ziņots, ka Latvijas hokeja izlase svētdien Tamperē izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļas, papildlaikā ar 4:3 pārspējot ASV, Latvijai iegūstot savas pirmās godalgas pasaules meistarsacīkstēs.
"Fantastika. Tas ir tas, par ko mēs neuzdrošinājāmies sapņot, bet tā ir realitāte un jauna lappuse Latvijas hokeja vēsturē," sasniegumu vērtē hokeja speciālists.
"Tas ir novērtējums tam padarītajam darbam, ko komandas gatavošanā ielika galvenais treneris Harijs Vītoliņš ar saviem palīgiem, gudra komandas vadība," viņš uzskaita panākuma sastāvdaļas. "Protams, izcila vārtsarga spēle, pareiza taktika un pašaizliedzīga spēles plāna realizācija."
Vērtējot Latvijas izlases demonstrēto spēli, Grabovskis uzsver, ka pirmajā plānā ir rezultāts, spēles skaistumam piešķirot pakārtotu nozīmi. Viņš norāda, ka komanda turnīru aizvadīja ar tām iespējām un tiem spēlētājiem, kas bija Latvijas izlases rīcībā, pielietojot attiecīgu taktiku.
Hokeja speciālists atgādina, ka komandas ir ļoti līdzīgas spēkos, bet Latvijas izlase panākumus guva ar cīņu, nepārvērtējot sevi un pareizi novērtējot pretinieku spējas. Iespējams, ka arī pretinieki Latvijas izlasi pienācīgi nenovērtēja, par piemēru minot čehus un zviedrus.
"Spējām viņus pieveikt ar to taktiku, ko bijām izvēlējušies, spēlējot pareizi un pārdomāti," saka Grabovskis, uzsverot "Vītoliņa zināšanas, pieredzi un māku motivēt, kā arī spēju izvadīt cauri komandu visam turnīram".
"Otrs faktors ir vārtsarga spēle, kas bija kā atslēga, kas pretiniekiem aizslēdza durvis un kopā ar komandu ļāva demonstrēt lielisku sniegumu aizsardzībā. Tas bija galvenais," saka bijušais Latvijas izlases treneris.
Viņš arī atgādina, ka, atskaitot spēli ar Kazahstānu, vārti varbūt netika gūti tik daudzi, taču tie bija nozīmīgi un apstiprināja to, ka vārtu gūšanas momenti būs vienmēr, bet ir vajadzīgs tos realizēt, un uzvar tas, kurš iemet par vienu ripu vairāk nekā ielaiž.
Protams, Latvijas izlasei palīdzēja vētrainais skatītāju atbalsts.
"Tās bija mājas spēļu priekšrocības, bet arī Tamperē mēs nejutāmies savādāk - bijām gandrīz kā mājās. Un spēlētāju skatītājiem dotās emocijas varbūt var salīdzināt ar kādu vulkāna izvirdumu, ar tādu iekšējo spēku," saka Grabovskis.
Viņš piekrīt Edgaram Masaļskim, ka puiši noticēja sev spēlē ar čehiem, kurus pieveikt izdevās pirmo reizi Latvijas izlases vēsturē pasaules čempionātos un pierādīt, ka "Latvijas komanda bija kā vienota dūre, stājoties ceļā pretiniekiem".
Grabovskis saka, ka Latvijai tagad ir grandiozi svētki un ka mēs pēkšņi esam sev noticējuši. Viņš atgādina, ka nevajadzētu šīs medaļas pārvērtēt, taču Latvijas vārds vēsturē tagad ir ierakstīts ar lieliem burtiem.
Viņš saka, ka tas ir simboliski, jo Latvijas vairāk nekā 90 gadus ilgā hokeja vēsture sākās ar Hariju Vītoliņu senioru, kurš bija izlases dalībnieks 20.gadsimta 30.gados, un medaļas tiek izcīnītas ar Hariju Vītoliņu junioru pie izlases stūres. Tiek uzsvērts, ka šajos gados ir ieguldīts vairāk nekā triju paaudžu darbs.
"Šis panākums ir kaut kas tāds, kas mūs atkal ierauj hokeja atvarā un ir pozitīvs piemērs jaunatnei," saka Grabovskis.
Par čempioniem svētdien Tamperē kļuva Kanādas hokejisti, kuri finālā ar 5:2 pieveica Vāciju.
