VIDEO: Lukašenko pierāda, cik “neitrālie sportisti” ir nesaistīti ar politiku un propagandu

Šonedēļ Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) aicināja pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK min, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos.

Viens no šādiem sporta veidiem ir teniss, kur daudzi vadošie Baltkrievijas un Krievijas sportisti turpina piedalīties sacensībās, startējot kā neitrāli atlēti. Šodien Melburnas tenisa kortos savu pirmo “Grand Slam” titulu izcīnīja Minskā dzimusī Arina Sabaļenka. 24 gadus vecā sportiste jau ilgus gadus mitinās ASV un arī savā komunikācijā spilgti apstiprina savu neitrālās sportistes statusu. Par Ukrainā notiekošo karu jaunā “Australian Open” čempione izteikusies vien tā, ka viņai nepatīk karš un nekam tādam nevajadzētu notikt, kā arī to, ka tas ir šausmīgi, ka tas notiek tik tuvu viņas dzimtenei.

Nekādu nosodījumu Krievijas diktatora Vladimira Putina sāktajam karam, kuru atbalsta arī viņas valsts diktators Aleksandrs Lukašenko, neitrālā sportiste nav izteikusi ne preses konferencēs, ne intervijās, ne sociālo tīklu ierakstos. Sabaļenka nav bijusi ne tuvu tik drosmīga (vai gluži vienkārši tā nedomā), kā daudzi citi baltkrievu sportisti, kas vēl pirms kara sākuma iestājās par diktatūras gāšanu valstī, riskējot ne vien ar savām karjerām un iespējamo nonākšanu ieslodzījumā, bet pat ar savām dzīvībām.

Lai nu kā sportiste-uzvarētāja noteikti ir Lukašenko šā brīža baltajā sarakstā un viņas dēļ šodien pat tika cilāta šņabja glāzīte. Baltkrievijas diktators kopā ar uzņēmēju Sergeju Teterinu un savu suni Umku iedzēra uz Arinas veselību un novēlēja viņai laimi, veselību un citas uzvaras. Gan balss tembrs, gan vārdi: “Nu, vēl vienu!” liek domāt, ka šī diez vai bijusi Baltkrievijas līdera pirmā glāzīte šodien.

Sabaļenkas uzvara ir spilgts piemērs, kā arī neitrāli sportisti tiek izmantoti propagandas mašinērijā.

Jauns.lv jau vēstīja, ka ar piekto numuru izsētā Sabaļenka (WTA 5.) pieveica WTA ranga 25. vietā esošo Kazahstānas sportisti Jeļenu Ribakinu ar 4-6, 6-3, 6-4.

Sabaļenka svinēja uzvaru savā pirmajā "Grand Slam" turnīru finālā. Iepriekš viņa trīsreiz bija iekļuvusi pusfinālā. Sabaļenkai šis šosezon bija pirmais zaudētais sets sezonas 11 uzvarās.

Viņai uzvarēt palīdzēja 17 netveramas serves pret pretinieces deviņām, kaut arī tika pieļautas septiņas dubultkļūdas pret Ribakinas vienu. Neitrālā sportiste 51 kombināciju beidza ar netveramu sitienu, pretiniecei ar šādām izspēlēm atzīmējoties 31 reizi. Turklāt nepiespiesto kļūdu skaits uzvarētājai bija tikai nedaudz lielāks par pretinieci (28:25).

Sabaļenkai izdevās punktā pārvērst trīs no 13 breikbumbām, bet Kazahstānas sportiste guva punktu divos no septiņiem gadījumiem. Visā spēlē Sabaļenka uzvarēja 110 no 213 izspēlēm.

Maskavā dzimusī Ribakina, kura pagājušajā sezonā triumfēja Vimbldonas čempionātā, izcīnot savu pirmo "Grand Slam" trofeju, līdz šim Austrālijas atklātajā čempionātā nebija tikusi tālāk par trešo kārtu.

Jau ziņots, ka pusfinālā 23 gadus vecā Ribakina ar 7-4 (7:4), 6-3 pieveica neitrālo sportisti Viktoriju Azarenku (WTA 24.), kura šajā turnīrā triumfēja 2012. un 2013. gadā, bet Sabaļenka ar 7-6 (7:1), 6-2 pieveica polieti Magdu Lineti (WTA 45.). Ribakina pusfinālu sasniedza, ceturtdaļfinālā ar 6-4, 6-2 pārspējot Latvijas pirmo raketi Aļonu Ostapenko (WTA 17.).

2023. gada sezonas pirmais "Grand Slam" turnīrs Melburnā uz cietā seguma norisināsies līdz svētdienai.

Jau vēstīts, ka SOK pagājušajā nedēļā konsultējusies ar SOK locekļiem, sportistu pārstāvjiem, starptautiskajām sporta veidu federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām. 

Vairums konsultācijās iesaistīto pušu piekritušas, ka saskaņā ar Olimpisko hartu ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā LTV, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas sportistiem būt jāpiedalās olimpiskajās spēlēs, kur startē Krievijas un Baltkrievijas sportisti, norādīja, ka sagaida, lai LOK paustu ļoti principiālu un stingru nostāju šajā jautājumā.

"Tā gluži nav valdības struktūra. Bet, nē, es nekādā veidā nevaru piekrist, ka, kamēr notiek šāda agresija, Baltkrievijas un Krievijas sportistiem ir tiesības piedalīties. Tas, manuprāt, ir amorāli. Tieši autoritārie režīmi ir tie, kas sportu izmanto saviem mērķiem," teica Rinkēvičs.

LOK piektdien, atbildot uz Rinkēviča teikto, norādīja, ka organizācijas nostāja bija, ir un būs nemainīga un prinicipiāla. "Kamēr notiek karš Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs zem jebkāda karoga ir nepieļaujama," tviterī raksta LOK.

LOK nostājai pievienojās arī citas vadošās sporta pārraudzības institūcijas Latvijā.

Savukārt Ukrainas sporta ministrs Vadims Gutcaits paziņojis, ka Ukraina gatava boikotēt 2024. gada Vasaras olimpiskās spēles Parīzē, ja tajās tiks ļauts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

"Nevar būt nekādas vienošanās ar atlētiem no teroristiskām valstīm," norādīja Gutcaits. Viņš arī piebilda, ka, kamēr Ukrainā norit karš, viņa valsts uzstās uz sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, un arī sportistiem no tām pat zem neitrāla karoga nevajadzētu ļaut piedalīties starptautiskās sacensībās.

"Ceru, ka visas sporta federācijas, sportisti un visa pasaule tam pievērsīs uzmanību un mums nebūs jāpieņem šāds ekstrēms solis [boikots]," ceturtdien brīdināja Ukrainas sporta ministrs.

Gutcaita paziņojums nācis pēc tam, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aicinājusi pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu atgriezties starptautisko sacensību apritē, arī 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, lai gan Ukraina tieši pretēji lūdz liegt viņiem dalību.