IZM pēc LOK ieteikuma rosina sakārtot sporta finansēšanas modeli

Lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, IZM norādīja, ka tuvākā gada laikā Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā.

Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

Sporta likumā noteikts, ka valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo Valsts budžeta likumu. Taču finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi.

No valsts budžeta finansējums tiek pamatā piešķirts bērnu un jauniešu sportam, kā arī Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP).

Komentējot IZM paziņojumu, LOK portālam Jauns.lv norādīja, ka jau pirms mēneša ir inicējusi un aicinājusi IZM, sakārtojot sporta nozares finansējumu, no 2023. gada realizēt viena kanāla finansēšanas modeli olimpiskajām un neolimpiskajām federācijām atsevišķi, nodrošinot, ka viena sporta veida federācija saņem valsts budžeta finansējumu tikai no viena finanšu avota.

Līdz ar to viena sporta organizācija saņemtu finansējumu tikai no viena avota, un tā varētu precīzi plānot savu budžetu, nodrošinot tā konsolidāciju un caurspīdīgumu.

Šis priekšlikums paredz arī to, ka skaidri tiek nodalīts Olimpisko, neolimpisko un pielāgotā sporta federāciju finansējums. Proti, kā atzīmē komitejā, sporta nozares finansējums būtu jādala pa trim kanāliem - olimpisko sporta veidu federācijām (LOK pārraudzībā), neolimpisko un tehnisko sporta veidu federācijām (Latvijas Sporta federāciju padomes pārraudzībā), kā arī pielāgotajam sportam, ko pārrauga Paralimpiskā komiteja.

Tādējādi, organizācijas ieskatā tiktu nodrošināta pārskatāms un efektīvs valsts finansējuma izlietojuma atbilstoši nodefinētiem mērķiem. Tāpat LOK Mārketinga dienesta vadītāja Dace Gulbe portālam Jauns.lv uzsvēra: "Mēs esam gatavi sadarboties ar visām sporta organizācijām, kurām ir konkrēti racionāli priekšlikumi sporta nozares finansējuma sakārtošanā, taču tiem ir jābūt absolūti konkrētiem. Pašlaik esam lasījuši un dzirdējušo tikai publisku vēlmi sadarboties."

Kā liecina LSFP publiskotā informācija mājaslapā, sporta nozares pārvaldībā IZM pilda valsts pārvaldes funkcijas, taču arī Latvijas Nacionālajai sporta padomei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai ir sava loma. Arī Labklājības un Aizsardzības ministrijas sporta nozarē īsteno programmas sporta veterānu un jauniešu atbalstam. 

Tāpat arī pašvaldības atbalsta sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, finansē sporta izglītības programmas to padotībā esošajās sporta skolās. Cits atbalsta avots sportam ir valsts kapitālsabiedrības. 

Savukārt starptautiski sporta pasākumi, kurus ar izciliem panākumiem organizējuši privātā sektora pārstāvji, reizēm atbalstu gūst no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, skaidro padome.

IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (JKP) norādīja, ka jau gandrīz divus gadus kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs ir aicinājis sporta federācijas rūpīgāk izturēties pret nodokļu maksātāju naudu un padarīt caurspīdīgākus finansējuma pārdales procesus. "Diemžēl, pārmaiņas šajā laikā ir bijušas minimālas, tāpēc nākas paziņot - sarunu laiks ir beidzies. Nevalstiskajām sporta organizācijām, kas saņem IZM finansējumu, tiek dots gads, lai vienotos par konsolidāciju," viņš uzsvēra.

Analizējot esošo sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, IZM jau iepriekš identificēja vairākus trūkumus, tai skaitā, nestabilitāti un neprognozējamību ilgtermiņā, regulārus papildu finansējuma pieprasījumus un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamību, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotību starp dažādām nozaru ministrijām, sazarotu budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī, kā arī atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos.

Arī Valsts kontrole, veicot revīziju "Vai biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" rīcība, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, ir efektīva, ekonomiska un atbilstoša paredzētajiem mērķiem?", konstatējusi vairākas nepilnības. Tā, tiek norādīts, ka pastāvošais sporta nozares finansējuma modelis, kurā sporta federācijas saņem finansējumu no vairākiem avotiem vienlaicīgi, rada risku, ka sporta federācijas finansējumu var saņemt dubultā.

Ministrija atgādināja, ka revīzijā arī konstatēts, ka vairākas no pārbaudē iekļautajām sporta federācijām, atskaitoties par saņemtā finansējuma izlietojumu gan biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" (LOK), gan biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome" (LSFP), pievienoja atskaitēm vienus un tos pašus izdevumu attaisnojuma dokumentus, tā saņemot finansējumu dubultā apmērā. Valsts kontrole ir aicinājusi IZM, strādājot pie sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa maiņas, ņemt vērā revīzijā konstatētos trūkumus sporta finansēšanas organizācijā, tai skaitā, lai novērstu dubultā finansējuma saņemšanas risku un iespēju sporta federācijām manipulēt ar iesniegto finansējuma izlietojuma atskaišu datiem, valsts budžeta finansējuma izlietojuma procesu padarot izsekojamu un saprotamu.

Lai novērstu minētos trūkumus, IZM 2020.gadā veica vairākas būtiskas izmaiņas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā, kas tika turpinātas arī 2021.gada pirmajā pusgadā. Arī IZM izstrādāto Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts paredz īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot sporta nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprinot atzīto sporta federāciju lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.

Savukārt, lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, tuvākā gada laikā Latvijā būtu jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā. Kurš no vairākiem iespējamajiem konsolidācijas modeļiem tiks izvēlēts, tas ir Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju, kā arī esošo sporta organizāciju apvienību (tai skaitā LOK, LSFP un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas) kompetencē.

Tomēr IZM vēlas, lai visos jautājumos, kas skar olimpisko un neolimpisko sporta federāciju (gan individuālajos, gan komandu sporta veidos) intereses, valstij būtu viens sadarbības partneris. Ņemot vērā paralimpiskā sporta specifiku, IZM ieskatā biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" konsolidācijas procesā var netikt iesaistīta, bet arī tas ir nevalstisko sporta organizāciju sarunu jautājums.

Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, ministrija no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi un nodrošinās finansējuma piešķiršanu sporta federācijām pēc vienotiem principiem un saskaņā ar vienotiem finansēšanas kritērijiem, neiesaistot šajā procesā sporta organizāciju apvienības.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atzīmēja, ka ir rūpīgāk jāizturas pret nodokļu maksātāju naudu, tādēļ ir pēdējais brīdis, lai sakārtotu finansējuma piešķiršanu nevalstiskajām sporta organizācijām un šādi tās beidzot atbilstu valsts pārvaldes iekārtā noteiktajiem efektivitātes un finanšu caurspīdīguma principiem.