Tikmers: optimizējām izdevumus, jo finansiālais atbalsts sportistiem nedrīkst sarukt

Ņemot vērā noslēgto dāvinājuma līgumu ar uzņēmumu "OCTF", kura rezultātā tika ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, LOK plāno iegādāties starta formas Latvijas sportistiem Tokijas olimpiskajām spēlēm.

LOK iepriekš atklāja, ka līdz ar noslēgto līgumu ar uzņēmumu "OCTF", kas pārstāv sporta zīmolu "4F", ir ietaupīti 123 000 eiro no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem sporta ekipējuma nodrošināšanai, ko tagad LOK var izmantot sporta veidu federāciju un sportistu atbalstīšanai.

Tikmers skaidroja, ka kopumā tērpu iegādei bija plānots atvēlēt 180 000 eiro, no kuriem 57 000 eiro būtu LOK sameklētais finansējums. LOK otrdien paziņoja, ka "Tokija 2020" komandas atbalstam pēdējā sagatavošanas posmā papildus tiks novirzīti 80 407 eiro no ieekonomētajiem līdzekļiem, ņemot vērā veiksmīgi noslēgto dāvinājuma līgumu par sporta ekipējuma piegādi.

Šajā summā ietilpst inventāra un starta ekipējuma iegāde, kā arī treniņnometņu izmaksu segšana. Tāpat 10 710 eiro paredzēti Covid-19 testu veikšanai.

Modernajā pieccīņā Latviju pārstāvēs vienīgi Pāvels Švecovs, kura dalībai Tokijā no šīs summas kopumā piešķirti 9005 eiro. Sākotnēji varētu šķist, ka summa ir astronomiski liela, ja tā paredzēta tikai vienam sportistam, taču Tikmers uzsvēra, ka šajā jautājumā LOK aktīvi komunicējusi ar sporta veidu federācijām, un tikai tad vienojās par kopējo finansiālo atbalstu.

"Nekas nenotika automātiski, par visu vienojāmies ar federācijām. Piemēram, Švecovam modernajā pieccīņā ir piecas disciplīnas. Katrā no tām būs jauns ekipējums, kā rezultātā arī veidojas iepriekš minētā summa," uzsver LOK prezidents. "Šāda pati situācija ir arī pārējos sporta veidos."

Treniņnometņu izdevumi visai olimpiskajai delegācijai ir nepilni 30 000 eiro. Neviens cents gan netiks iztērēts Japānā, jo Covid-19 izplatības dēļ vairākās prefektūrās aizvien ir spēkā ārkārtējā situācijā, kā rezultātā Japānā Latvijas sportisti neaizvadīs treniņnometnes.

Tikmēr otrdien VK informēja, ka LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi pamatā ir izlietoti atbilstoši mērķim, atbalstot Latvijas labāko sportistu sagatavošanu olimpiskajām spēlēm, tomēr VK revidentiem ir būtiski iebildumi par finansējuma izlietojuma uzraudzību un nereti arī šaubas par tēriņu pamatotību un efektivitāti, jo pārāk nekonkrēti definēti sasniedzamie rezultāti.

Kā atzīmē VK, Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski mainījās sporta dzīves notikumu plāni, tostarp tika pārceltas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, tomēr LOK, kas ir pastāvīgs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbības partneris sporta nozarē, 2019. un 2020.gadā tika piešķirts valsts budžeta finansējums kopā 13 miljonu eiro, kas ietver arī valsts uzņēmuma "Latvijas valsts meži" ziedojumu 1,3 miljonu eiro apmērā un papildu finansējumu divu miljonu eiro apmērā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Revidenti secinājuši, ka kopumā LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim, atbalstot Latvijas labākos sportistus, lai tie sagatavotos olimpiskajām spēlēm, un veicot organizatoriskos darbus dalības nodrošināšanai olimpiskajās spēlēs.

Programmai "Augstu sasniegumu sports", ko LOK pārraudzīt uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), no valsts budžeta līdzekļiem kopumā tika piešķirti aptuveni seši miljoni eiro. Lai arī 2021.gads uzskatāms par olimpisko gadu, programmā "Augstu sasniegumu sports" šogad atvēlēts par pusmiljonu mazāk nekā iepriekšējos gados. 

Šī iemesla dēļ LOK, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un arī Latvijas Olimpiešu sociālajā fondā ar kompānijas "Ernst & Young" iesaisti tika veikts funkcionālo un administratīvo izdevumu audits. Tikmers norādīja, ka LOK pat tika veikts atalgojuma audits un samazinātas štata vietas. 

"Kāpēc tas bija nepieciešams - vairāku iemeslu dēļ. Ar Kārli Lejnieku savā programmā jau bijām norādījuši, ka vairāk naudas jānodod sportistu rīcībā, mēģinot mazināt birokrātiskos šķēršļus sporta veidu federācijām," uzsver Tikmers. "Tāpat jāsaprot, ka šogad programmai "Augstu sasniegumu sports" kopējais budžets tika samazināts par vairāk nekā pusmiljonu eiro."

"Ņemot vērā, ka šis ir olimpiskais gads, bet pēc sešiem mēnešiem ir vēl vienas olimpiskās spēles, IZM un mūsu kopējais viedoklis bija, ka kopējais atbalsta apmērs sportistiem nedrīkst mazināties. Tāpēc atlika meklēt izdevumu mazinājumu citur, ko arī paveicām," pauž LOK prezidents.

Tikmers gan nesteidzās teikt, ka LOK piemēru tagad steigs pārņemt sporta veidu federācijas, jo tikai retā spēj pilnvērtīgi sevi nodrošināt bez valsts atbalsta. Viņš gan neslēpa, ka tieši finansējuma pārraudzīšanā, kas piešķirts federācijām, nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Arī VK revidentiem bija būtiski iebildumi par LOK īstenoto sporta federācijām piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību un ne visos gadījumos esot iespējams apgalvot, ka sporta federācijas tām piešķirtos līdzekļus ir izmantojušas pamatoti.

"VK savu revīziju 12 mēnešu laikā veica ne vien LOK, bet arī atsevišķās sporta veidu federācijās. Divos gados federācijām, ieskaitot Covid-19 finansējumu, kopumā tika novirzīti attiecīgi 2,1 un 3,7 miljoni eiro. Covid-19 seku mazināšanai nauda tika iztērēta korekti, taču četrās no desmit federācijām VK konstatēja būtiskus pārkāpumus. Proti, Latvijas Jātnieku federācija, Latvijas Šaušanas federācija, Latvijas Kamaniņu sporta federācija un Latvijas Bobsleja un skeletona federācija iesniedza dubultas finanšu atskaites," VK revīzijā dažus no konstatējamiem pārkāpumiem uzskaita Tikmers.

"Tas nozīmē, ka esošā finanšu sistēma pieļauj situāciju, kad federācija ar atskaiti dodas gan pie LOK, gan pie Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP), sākotnēji pieprasot līdzekļus, bet vēlāk arī atskaitoties par tiem," skaidro LOK prezidents. "Diemžēl četras federācijas dažādu iemeslu dēļ ir pārkāpušas šos godīgās spēles principus, tāpēc LOK lūgs federācijām atgriezt piešķirto finansējumu, lai to savukārt atgrieztu IZM rīcībā."

Tikmers uzsvēra, ka, lai arī federācijas saņēmušas finansiālu atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, no šiem līdzekļiem administratīvajiem izdevumiem varēja novirzīt vien piekto daļu, kas aizvien ir nepietiekami daudz, lai nodrošinātu pilnvērtīgu federāciju darbu. Savukārt par negodprātīgu līdzekļu apgūšanu vienam mērķim LOK ar federācijām un IZM plāno runāt nākamgad.

Valsts kontrole pēc revīzijas veikšanas ir sniegusi LOK septiņus ieteikumus iekšējo procesu, izmaksu optimizācijas un kontroles vides pilnveidošanai un uzlabošanai. VK ir izstrādājusi arī priekšlikumus IZM, kas saistīti gan ar sporta politikas, gan sporta nozares finansēšanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu.

"Ar savu ieteikumu līdzekļu efektīvai izlietošanai esam iepazīstinājuši VK. Mēs piedāvājam ne vēlāk kā ar 2023.gada sākumu sporta nozarē ieviest trīs kanālu finansējumu. Tas nozīmētu, ka ikviena sporta federācija finansējumu varētu saņemt no viena konkrēta avota," par iespējamām izmaiņām sporta finansēšanas politikā stāsta Tikmers.

Pa trim kanāliem jeb avotiem finansējums sporta nozarei tiktu sadalīts sekojoši - olimpisko sporta veidu federācijām (LOK pārraudzībā), neolimpisko un tehnisko sporta veidu federācijām (LSFP), kā arī pielāgotajam sportam, ko pārrauga Paralimpiskā komiteja. Tikmers norādīja, kā tādējādi varētu izslēgt iespēju, ka federācijas vienuviet dodas ar vairākiem pieprasījumiem pēc finansiāla atbalsta.

LOK katru gadu saņem valsts budžeta līdzekļus, par kuriem tai jānodrošina arī valsts sporta politikas uzdevumu īstenošana. LOK plānotās aktivitātes sasaucas ar valsts sporta politikas uzdevumiem, un 2019.gadā tās ir izpildītas plānotajā apjomā, savukārt 2020.gadā - apjomā, ko pieļāvusi epidemioloģiskā situācija, atzīmē VK. Tomēr novērtēt to, vai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi izlietoti efektīvi, nav iespējams, jo IZM nav noteikusi LOK konkrētus sasniedzamos rezultātus un LOK secīgi tos nav definējusi sporta federācijām.

VK vērtējumam piekrīt arī Tikmers, norādot, ka ir jābūt skaidri noteiktiem un izmērāmiem rādītājiem. Tas šobrīd iztrūkst, bet šo problēmu būtu iespējams risināt ar prioritāro virzienu vai sporta veidu noteikšanu.

"Šo uzdevumu mēs vēlētos risināt kopā ar IZM. Mēs to noteikti darīsim attiecībā pret sevi, kā arī attiecībā uz sporta nozari kopumā, ja diskusija ar IZM būs veiksmīga," min Tikmers. 

LOK prezidents pauda cerību, ka kopā ar IZM un jauno izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP) kopējiem spēkiem tomēr izdosies noteikt prioritātes sportā vai prioritāros sporta veidus. Prioritāros sporta veidu noteikšanai IZM jau pērn bija pasūtījusi pētījumu, taču iegūtie dati nav devuši cerēto rezultātu.

"Mēs iepriekš piedāvājām uz vairākiem olimpiskajiem cikliem noteikt prioritāros sporta veidus gan olimpiskajā, gan neolimpiskajā augstu sasniegumu sportā, bet IZM darba grupa diemžēl gāja citu ceļu. Šobrīd turpinām sastrādāties ar darba grupu un gaidām tās spriedumu," situāciju prioritāro sporta veidu noteikšanā skaidro Tikmers.