Haralds Silovs stāsta, kā atkopjas pēc smagās operācijas
Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš sestdien pasaules čempionāta sacensībās guva kreisās kājas pēdas traumu, sarunā ar aģentūru LETA pauda cerību, ka vasarā varēs atsākt treniņus uz ledus.
Latvijas sportists sestdien Hērenvēnā pasaules čempionāta sacensībās ar kopēju startu pēdējā aplī piedzīvoja kritienu un ierindojās 13. vietā. Kā skaidroja Silovs, fināla pēdējā aplī Krievijas sportists zaudēja līdzsvaru un trāpīja viņam ar slidu pa pēdas priekšpusi. Sagrieztās kājas dēļ viņš finiša taisnē piedzīvoja kritienu.
Svētdien Silovam tika veikta kreisās kājas operācija, lai atjaunotu pēdas priekšējās saites.
Haralds Silovs izcīna Latvijai vēsturisku ceturto vietu
Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs otrdien izcīnīja ceturto vietu Phjončhanas olimpisko spēļu 1500 metru distancē. Līdz šīm Latvijas sportisti ātrslidošanā nekad ...
"Tagad tikai jāievēro saudzības režīms un pēc divām nedēļām varēs ņemt ārā šuves, lai uzliktu citu ģipsi. Pēc tam, konsultējoties ar ārstiem un Latvijas Olimpisko vienību (LOV), uzsākšu rehabilitācijas procesu," par aizritējušo operāciju stāstīja Silovs.
Priekšējo saišu trauma ātrslidošanā ir ļoti netipiska un Silovs cer, ka Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU) mēģinās pievērst lielāku uzmanību šādiem gadījumiem, lai nākotnē tas neatkārtotos.
"Bija pārgrieztas divas saites, kas slidošanās sportā veic ļoti svarīgu funkciju. Bieži vien tiek savainotas Ahilleja cīpslas vai potītes saites, taču manā gadījumā tās ir priekšējās saites, kas tika pārgrieztas tieši virs slidzābaka. Potīšu reģions bieži vien tiek traumēts kritienos, jo slieces atrodas ļoti tuvu pēdām. Uz priekšdienām vajadzētu padomāt vairāk, kā aizsargāt šo kājas daļu," skaidroja Silovs.
Haralds Silovs Phjončhanā aizvada masu starta sacensības
Latvijas ātrslidotājam Haraldam Silovam sestdien ar otro vietu vienā no starpfinišiem nepietika, lai sasniegtu finālu Phjončhanas olimpisko spēļu masu starta ...
Turpmākās sešas nedēļas varētu ritēt saišu saaugšanas process, pēc kura pakāpeniski varēs sākt kustināt kāju.
"Pēc divām nedēļām varēšu strādāt ar citām ķermeņa grupā, piemēram, ar labo kāju un vēdera vidusdaļu. Protams, viss notiks ar rūpīgu kontroli, lai nepagarinātu rehabilitācijas periodu," atzīmēja latviešu ātrslidotājs.
Rehabilitācijas process varētu ritēt trīs līdz sešus mēnešus, tādējādi vasarā varētu domāt par ledus treniņu atsākšanu.
"Negribētu sasteigt ar atgriešanos uz ledus. Patlaban svarīgākais ir tas, lai kāja sadzīst tā, ka visas struktūras ir stingras. Kad varēšu kāju noslogot, tad pamēģināšu to ievilkt slidzābākā un aizvadīt vienkāršus vingrinājums, visdrīzāk, ne uzreiz uz ledus. Viss process būs ļoti pakāpenisks. Vasaras ledus treniņi man parasti sākas jūlijā," stāstīja Silovs.
Haralds Silovs vārdadienā aizvada sacensības 1000 metros ātrslidošanā
Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs piektdien Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, slidojot savā vārdadienā, ieņēma 15. vietu 1000 metru distancē.
Pēc pasaules čempionāta viņam februāra beigās Incelē bija paredzētas sezonas noslēdzošās sacensības.
"Tie vairāk bija kā treniņmači, lai līdz martam paildzinātu ledus periodu. Parasti sezona beidzas marta vidū, tāpēc bija nepieciešams pagarināt slodzi. Šobrīd ir jāpamaina pieeja treniņiem un jāplāno viss no jauna. Pagaidām ir ļoti grūti pateikt, kā ritēs rehabilitācijas periods, taču tā laikā ļoti daudz var izdarīt, lai saglabātu to līmeni, kāds bija pirms traumas," atzīmēja Silovs.
Pirms pasaules čempionāta Hērenvēnā norisinājās divi Pasaules kausa posmi, kuros sacensībās ar kopēju startu Silovs izcīnīja astoto un piekto vietu.
"Masu startā bija ļoti stabili rezultāti. Pasaules čempionātā viss ritēja labi, izņemot pašas beigas. Jutos labāk nekā sezonā pirms 2018.gada olimpiskajām spēlēm un arī iepriekšējos gados. Progress bija jūtams, tāpēc žēl, ka tā viss beidzās, jo ar katru nedēļu viss gāja uz augšu," secināja sportists.
Lai izcīnītu ceļazīmi uz 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, sacensībās ar kopēju startu sportistiem kopvērtējumā jābūt labāko 24 pulkā pēc trim posmiem. Savukārt 1500 metros var kvalificēties gan pēc ranga, gan ar sasniegto rezultātu distancē.
"Ļoti vēlētos arī pievienot piecu kilometru distanci, jo tā ir līdzīga masu startam. Ja esi labs piecos kilometros, tad ļoti iespējams, ka esi labs arī masu startā. Iepriekšējos gados masu startu un 5000 metrus lika vienā dienā, tāpēc labāk izvēlējos sacensības ar kopēju startu," uzsvēra Silovs.
Covid-19 pandēmijas dēļ Hērenvēnā šosezon norisinājās visas četras sezonas galvenās sacensības - Eiropas čempionāts, divi Pasaules kausa posmi un arī planētas meistarsacīkstes.
"Jāuzteic tas, ka Nīderlande uzņēmās iniciatīvu un ļoti labā līmenī noorganizēja sacensības," teica Silovs, kuram tāpat kā pārējiem ātrslidotājiem un citiem sportistiem jāsaskaras ar dažāda veida ierobežojumiem. "Sekojām nosacījumiem, kādas bija valstīs, kur trenējāmies. Visu laiku bija nepieciešams adaptēties. Protams, ka bija ierobežojoši apstākļi, piemēram, nevarējām trenēties kopā vai bija limitēta trenažieru zāļu izmantošana. Trenēties varēju, bet pārējie nosacījumi, piemēram, komandantstundas vai masku vilkšana, man pilnībā netraucēja. Ja treniņu bāzes ir pieejamas, tad pārējais ir pupu mizas."
Pērn Silovs distancē ar kopēju startu izcīnīja trīs septītās vietas sezonas nozīmīgākajās sacensībās - pasaules čempionātā, Pasaules kausa finālā un Eiropas meistarsacīkstēs.
34 gadus vecais Silovs ir divkārtējs Eiropas absolūtais čempions šorttrekā, bet kopā ar zelta medaļām atsevišķās disciplīnās viņam pieder pieci čempiona tituli, kas izcīnīti no 2008. līdz 2011. gadam. Sportists kopš 2010. gada startējis trijās olimpiskajās spēlēs, 2018. gadā Phjončhanā 1500 metru distancē ātrslidošanā ierindojoties ceturtajā vietā.
2010. gadā Silovs kļuva par pirmo sportistu, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, turklāt paveica to vienā dienā.
